Bezbērnu Rubesa un citi „Vecāki par labāku izglītību” uzdodas par organizāciju, taču „piemirsuši” par tādu reģistrēties
Pietiek lasītājs19.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šajās dienās portālā Delfi ar interesi izlasīju rakstu, kurā kāda man līdz šim nezināma organizācija „Vecāki par labāku izglītību” uz viena viļņa ar Jauno konservatīvo partiju „aicina Latvijas valdību nopietni pievērsties Latvijas Universitātes (LU) pārvaldības kvalitātes uzlabošanai”, kā arī norāda, ka „šajā kontekstā arī nav pieļaujama apšaubāmo rektora vēlēšanu rezultātu apstiprināšana”.
Cilvēki, kas esot šajā organizācijā, ir diezgan interesanti – sākot no valsts naudas profesionālās slaucējas Baibas Rubesas, kura gan nevarētu pretendēt uz vecāka statusu, jo nevienu bērnu nav ne laidusi pasaulē, ne arī adoptējusi, līdz profesionālajam mahinatoru apkalpotājam Ralfam Vīlandam, atkritumu politbiznesmenim Mārim Simanovičam, bēdīgi slavenās Prudentia pārstāvim Kārlim Krastiņam un Vienotības „nesavtīgajam” megasponsoram Normundam Bergam.
Vairāku šo rakstu parakstījušo ļaužu uzvārdi pēdējā laikā ir manīti saistībā ar nu jau bēdīgi slaveno akciju sabiedrību Olainfarm, - piemēram, gan Signes Balderes-Sildedzes apkalpotājs Vīlands, gan viņas uzticības persona Krastiņš.
Taču tas jau ir labu laiku zināms, ka Olainfarm izsūcējiem ir pietiekami skaidrs, ka naudas uzņēmumā palicis vēl pāris mēnešiem, tā ka laiks meklēt jaunu barotavu – un Latvijas Universitāte ar tās iespaidīgajiem īpašumiem labi varētu noderēt: ja nesanāca rektora amatā iestumt tagadējo Olainfarm padomē ielikto Gundaru Bērziņu, tad vienmēr var pamēģināt ar kādu citu kandidātu.
Toties jo interesantāks, manuprāt, ir fakts, ka, izrādās, šāda organizācija „Vecāki par labāku izglītību” Latvijas oficiālajos nav reģistrēta. Ir gan atrodama jau sen dibināta organizācija „Vecāki par izglītību”, bet ne biedrības, ne nodibinājuma, kuras sastāvā būtu bezbērnu Rubesa un pārējie nosauktie „organizācijas” pārstāvji, oficiālajos reģistros nav.
Līdz ar to varianti ir tikai divi – vai nu „organizācija” ir vienkārši blēžu kopums, vai arī šie cilvēki, kuri rakstā aicina citus ievērot likumus un formalitātes, paši jūtas stāvam pāri normatīvo aktu regulējumam. Tā sacīt – gribam, saucamies par „organizāciju”, gribam, vēl kaut kā. Kas jums par darīšanu?
Red. piez. Ne Krastiņš, ne Bergs, ne LU mācībspēks Andris Ambainis, kurš arī ir raksta parakstītāju vidū, uz viņiem uzdotajiem jautājumiem par „organizāciju” „Vecāki par labāku izglītību” atbildēt nevēlējās. Taču, pēc visa spriežot, „organizācija” patiesībā ir vienkārši neformāla iniciatīvas grupa, kā tas aprakstīts līdzīga nosaukuma Facebook lapā.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
