„Bezkompromisa beztiesiskums” virzās tālāk: pierādīšanai tiešām var pietikt ar izmeklētāja pieņēmumu
PIETIEK20.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme,” – par to, ka ar šādu Kriminālprocesa likuma 125. panta grozījumu projektu nākusi klajā Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija, Pietiek informēja pirms pusotras nedēļas. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam Tieslietu ministrijas sniegto skaidrojumu par likumprojektu, kas ceturtdien Saeimā tika apstiprināts galīgajā lasījumā.
„Izpildot Moneyval rekomendācijas attiecībā uz Latvijas cīņas pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas efektīvāku apkarošanu, Ministru prezidenta birojs organizēja sanāksmi 2019.gada 7.februārī, pieaicinot praktiķus – ĢP, VP pārstāvjus, tiesnešus, Augstākās tiesas pārstāvjus, kā arī TM pārstāvjus un aicinot praktiķus identificēt tos problēmjautājumus, kas liedz Latvijai saukt pie atbildības personas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā to paredz attiecīgā Moneyval rekomendācija. Minētās sanāksmes rezultātā ĢP iesniedza priekšlikumus, tostarp arī priekšlikumu grozījumam KPL 125.pantā, kurus tālāk jau skatīja KPL darba grupa.
ĢP sākotnēji iesniegtā redakcija KPL 125.panta trešajai daļai skanēja šādi:
"Ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir izdarījusi noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot finanšu līdzekļu vai mantas likumīgo izcelsmi."
Attiecīgi pēc 7.februāra sanāksmes ĢP izstrādātais priekšlikums tika skatīts:
KPL darba grupā:
1. 14.02.2019.
2. 21.02.2019.
3. 28.03.2019.
4. 04.04.2019.
5. 11.04.2019.
6. 17.04.2019.
Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā:
1. 26.02.2019.
2. 05.03.2019.
3. 19.03.2019.
4. 02.04.2019.
5. 30.04.2019.
6. 14.05.2019.
7. 12.06.2019.
8. 01.10.2019.
9. 22.10.2019.
Saeimas Juridiskajā komisijā:
1. 18.06.2019.
2. 06.11.2019.
Jāatzīmē, ka likumprojekts, kurā ir ietverts grozījums KPL 125.panta trešajā daļā, tika virzīts kā Juridiskās komisijas, nevis Tieslietu ministrijas izstrādāts likumprojekts.
Attiecīgi Saeima 2019.gada 23.maijā 1.lasījumā pieņēma Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu ‘’Grozījumi Kriminālprocesa likumā’’ (Nr. 315/Lp13)
Likumprojektā pēc Ģenerālprokuratūras priekšlikuma tika ietverts grozījums Kriminālprocesa likuma 125.pantā, papildinot to ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļiem vai citai mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme, ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi.”
Kad likumprojekts tika izstrādāts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā (turpmāk – apakškomisija) un Juridiskajā komisijā (turpmāk – komisija) Tieslietu ministrija iebilda pret šādu grozījumu ietveršanu likumprojektā.
Tieslietu ministrija vērsa uzmanību uz to, ka:
1. Spēkā esošais regulējums ir pietiekošs un jau patlaban ar to pietiek, lai varētu mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Jau šobrīd KPL 126.panta 3.1 daļā nostiprinātā legālā prezumpcija kopsakarā ar KPL 124.panta sesto daļu personai rada pienākumu sadarboties un sniegt ziņas par mantas izcelsmi un vienlaikus neatbrīvo apsūdzību no pienākuma pierādīt mantas noziedzīgo izcelsmi, tas ir, valstij vēl joprojām ir pienākums pierādīt ar "iespējamības pārsvara" standartu mantas noziedzīgo izcelsmi.
2. Jaunas fakta prezumpcijas radīšana veidos neskaidrību likuma piemērotāju vidū, jo nebūs saprotams, kurā gadījumā attiecībā uz mantas izcelsmi ir piemērojama fakta legālā prezumpcija un kādos gadījumos – likuma prezumpcija saskaņā ar KPL 124.panta sesto daļu un 126.panta 3.1 daļu.
3. No piedāvātās redakcijas satura nav skaidri saprotams, vai procesa virzītājam būs jāsavāc pierādījumi par mantas likumīgo izcelsmi, kā to paredz KPL 124.panta sestā daļa pirms KPL 125.panta trešās daļas prezumpcijas piemērošanas, jeb šo prezumpciju varēs piemērot, kad persona tiks atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bez papildu pierādījumu iegūšanas par mantas izcelsmi.
4. Faktiski prezumpcija strādās tikai pie KL 195.panta lietām, kas nav vienīgie gadījumi, kad manta ir noziedzīgi iegūta. Ir daudz citu lietu, kur legalizācijas nav vai to nevar pierādīt, bet ir manta, ko arī pie zādzībām, krāpšanām utt var atzīt par noziedzīgi iegūtu. Uz šiem gadījumiem prezumpcija nestrādās. Tātad sanāk uz potenciāli noziedzīgo mantu būs dažādi standarti – 195.pantā - KPL 125.panta 3.daļa, bet visos citos KL pantos – 124.panta 6.dala kopā ar 126.panta 3.1 daļu.
5. Nav aptverti visi subjekti, kas varētu būt iesaistīti noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijā un pie kuriem var glabāties šī manta - saskaņā ar NILLTFL 5.panta pirmās daļas 3.punktu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir uzskatāma citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, kā arī KL 314.pantā ir noteikta atbildība parcitas personas noziedzīgā kārtā iegūtas mantas, kuras vērtība nepārsniedz ievērojamu apmēru, iegādāšanos, glabāšanu vai realizēšanu, apzinoties, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā.
Saeimas deputāts A. Krauze uz trešo lasījumu pie likumprojekta iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja izslēgt 1.lasījumā atbalstīto KPL 125. panta trešo daļu.
Par šo priekšlikumu tika diskutēts 2019. gada 1. oktobrī notikušajā apakškomisijas sēdē, nolemjot atlikt likumprojekta izskatīšanu, lai dotu laiku Tieslietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai vienoties par KPL 125. panta trešo daļu, kas būtu juridiski pieņemama.
Ievērojot minēto, 2019.gada 8.oktobrī un 15.oktobrī notika Tieslietu ministrijas amatpersonu un Ģenerālprokuratūras pārstāvju tikšanās.
Rezultātā tika panākts vērā ņemams progress attiecībā uz KPL 125. panta trešās daļas iespējamo redakciju, un Ģenerālprokuratūra piedāvāja KPL 125.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(3) Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot mantas likumīgo izcelsmi un, ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme.”
Tieslietu ministrija uzskatīja, ka šī piedāvātā redakcija salīdzinājumā ar likumprojektā atbalstīto ir likumam atbilstošāka, jo tā:
- paredz, ka procesa virzītājam jāsavāc pierādījumi par mantas likumīgo izcelsmi, kas tiek atrunāts ar vārdiem: “pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme”, proti, kā to paredz KPL 124.panta sestā daļa;
- aptver visus kriminālprocesā iesaistītos subjektus, kas tiek atrunāts ar vārdiem “kriminālprocesā iesaistītā persona”, proti, tāpat kā šīs personas tiek atrunātas KPL 126. panta 3.1 daļā.
Vienlaikus Tieslietu ministrija iebilda pret vārdu “ar kuru veiktas legalizēšanas darbības” ietveršanu piedāvātajā redakcijā, sekojošu apsvērumu dēļ:
prezumpcijai ir jābūt uz mantas noziedzīgumu kā tādu, papildus nevērtējot – vai ar to ir veiktas arī legalizācijas darbības;
pie šādas redakcijas prezumpcija strādās tikai pie KL 195.panta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana”, kas nav vienīgais gadījums, kad manta tiek noziedzīgi iegūta. Ir daudz citu lietu, kur legalizācijas nav vai to nevar pierādīt, bet ir manta, ko arī pie zādzībām, krāpšanām, utt. var atzīt par noziedzīgi iegūtu. Tas nozīmē, ka uz šiem gadījumiem prezumpcija nestrādās.
Rezultātā uz potenciāli noziedzīgo mantu būs dažādi pierādīšanas standarti – 195.pantā - KPL 125.panta 3.daļa, bet visos citos KL pantos – 124.panta 6.dala kopā ar 126.panta 3.1 daļu. Tas radīs neskaidrību likuma piemērotāju vidū, jo nebūs saprotams, kurā gadījumā attiecībā uz mantas izcelsmi ir piemērojama fakta legālā prezumpcija, bet kādos gadījumos – likuma prezumpcija saskaņā ar KPL 124.panta sesto daļu un 126.panta 3.1 daļu.
2019. gada 22. oktobrī notika apakškomisijas, savukārt 2019. gada 5. novembrī komisijas sēde, kurās atbalstīja Ģenerālprokuratūras piedāvāto 125.panta trešo daļu.”
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
