Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme,” – par to, ka ar šādu Kriminālprocesa likuma 125. panta grozījumu projektu nākusi klajā Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija, Pietiek informēja pirms pusotras nedēļas. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam Tieslietu ministrijas sniegto skaidrojumu par likumprojektu, kas ceturtdien Saeimā tika apstiprināts galīgajā lasījumā.

„Izpildot Moneyval rekomendācijas attiecībā uz Latvijas cīņas pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas efektīvāku apkarošanu, Ministru prezidenta birojs organizēja sanāksmi 2019.gada 7.februārī, pieaicinot praktiķus – ĢP, VP pārstāvjus, tiesnešus, Augstākās tiesas pārstāvjus, kā arī TM pārstāvjus un aicinot praktiķus identificēt tos problēmjautājumus, kas liedz Latvijai saukt pie atbildības personas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā to paredz attiecīgā Moneyval rekomendācija. Minētās sanāksmes rezultātā ĢP iesniedza priekšlikumus, tostarp arī priekšlikumu grozījumam KPL 125.pantā, kurus tālāk jau skatīja KPL darba grupa. 

ĢP sākotnēji iesniegtā redakcija KPL 125.panta trešajai daļai skanēja šādi:

"Ir uzskatāms par pierādītu, ka persona ir izdarījusi noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja vien tā nespēj ticami izskaidrot vai pamatot finanšu līdzekļu vai mantas likumīgo izcelsmi."

Attiecīgi pēc 7.februāra sanāksmes ĢP izstrādātais priekšlikums tika skatīts:

KPL darba grupā:

1.      14.02.2019.

2.      21.02.2019.

3.      28.03.2019.

4.      04.04.2019.

5.      11.04.2019.

6.      17.04.2019.

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā:

1.      26.02.2019.

2.      05.03.2019.

3.      19.03.2019.

4.      02.04.2019.

5.      30.04.2019.

6.      14.05.2019.

7.      12.06.2019.

8.      01.10.2019.

9.      22.10.2019.

Saeimas Juridiskajā komisijā:

1.      18.06.2019.

2.      06.11.2019.

Jāatzīmē, ka likumprojekts, kurā ir ietverts grozījums KPL 125.panta trešajā daļā, tika virzīts kā Juridiskās komisijas, nevis Tieslietu ministrijas izstrādāts likumprojekts.

Attiecīgi Saeima 2019.gada 23.maijā 1.lasījumā pieņēma Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu ‘’Grozījumi Kriminālprocesa likumā’’ (Nr. 315/Lp13)

Likumprojektā pēc Ģenerālprokuratūras priekšlikuma tika ietverts grozījums Kriminālprocesa likuma 125.pantā, papildinot to ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir uzskatāms par pierādītu, ka finanšu līdzekļiem vai citai mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme, ja vien persona ticami neizskaidro vai nepamato finanšu līdzekļu vai citas mantas likumīgo izcelsmi.”

Kad likumprojekts tika izstrādāts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā (turpmāk – apakškomisija) un Juridiskajā komisijā (turpmāk – komisija) Tieslietu ministrija iebilda pret šādu grozījumu ietveršanu likumprojektā.  

Tieslietu ministrija vērsa uzmanību uz to, ka:

1.  Spēkā esošais regulējums ir pietiekošs un jau patlaban ar to pietiek, lai varētu mantu atzīt par noziedzīgi iegūtu un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Jau šobrīd KPL 126.panta 3.1 daļā  nostiprinātā legālā prezumpcija kopsakarā ar KPL 124.panta sesto daļu personai rada pienākumu sadarboties un sniegt ziņas par mantas izcelsmi un vienlaikus neatbrīvo apsūdzību no pienākuma pierādīt mantas noziedzīgo izcelsmi, tas ir, valstij vēl joprojām ir pienākums pierādīt ar "iespējamības pārsvara" standartu mantas noziedzīgo izcelsmi.

2. Jaunas fakta prezumpcijas radīšana veidos neskaidrību likuma piemērotāju vidū, jo nebūs saprotams, kurā gadījumā attiecībā uz mantas izcelsmi ir piemērojama fakta legālā prezumpcija un kādos gadījumos – likuma prezumpcija saskaņā ar KPL 124.panta sesto daļu un 126.panta 3.1 daļu. 

3. No piedāvātās redakcijas satura nav skaidri saprotams, vai procesa virzītājam būs jāsavāc pierādījumi par mantas likumīgo izcelsmi, kā to paredz KPL 124.panta sestā daļa pirms KPL 125.panta trešās daļas prezumpcijas piemērošanas, jeb šo prezumpciju varēs piemērot, kad persona tiks atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bez papildu pierādījumu iegūšanas par mantas izcelsmi.

4. Faktiski prezumpcija strādās tikai pie KL 195.panta lietām, kas nav vienīgie gadījumi, kad manta ir noziedzīgi iegūta. Ir daudz citu lietu,  kur legalizācijas nav vai to nevar pierādīt, bet ir manta, ko arī pie zādzībām, krāpšanām utt var atzīt par noziedzīgi iegūtu. Uz šiem gadījumiem prezumpcija nestrādās. Tātad sanāk uz potenciāli noziedzīgo mantu būs dažādi standarti – 195.pantā - KPL 125.panta 3.daļa, bet visos citos KL pantos – 124.panta 6.dala kopā ar 126.panta 3.daļu.

5. Nav aptverti visi subjekti, kas varētu būt iesaistīti noziedzīgi iegūtas mantas legalizācijā un pie kuriem var glabāties šī manta - saskaņā ar NILLTFL 5.panta pirmās daļas 3.punktu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir uzskatāma citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, kā arī KL 314.pantā ir noteikta atbildība parcitas personas noziedzīgā kārtā iegūtas mantas, kuras vērtība nepārsniedz ievērojamu apmēru, iegādāšanos, glabāšanu vai realizēšanu, apzinoties, ka tā iegūta noziedzīgā kārtā. 

Saeimas deputāts A. Krauze uz trešo lasījumu pie likumprojekta iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja izslēgt 1.lasījumā atbalstīto KPL 125. panta trešo daļu.

Par šo priekšlikumu tika diskutēts 2019. gada 1. oktobrī notikušajā apakškomisijas sēdē, nolemjot atlikt likumprojekta izskatīšanu, lai dotu laiku Tieslietu ministrijai un Ģenerālprokuratūrai vienoties par KPL 125. panta trešo daļu, kas būtu juridiski pieņemama.

Ievērojot minēto, 2019.gada 8.oktobrī un 15.oktobrī notika Tieslietu ministrijas amatpersonu un Ģenerālprokuratūras pārstāvju tikšanās.

Rezultātā tika panākts vērā ņemams progress attiecībā uz KPL 125. panta trešās daļas iespējamo redakciju, un Ģenerālprokuratūra piedāvāja KPL 125.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā:

“(3) Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot  mantas likumīgo izcelsmi un,  ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme.”

Tieslietu ministrija uzskatīja, ka šī piedāvātā redakcija salīdzinājumā ar likumprojektā atbalstīto ir likumam atbilstošāka, jo tā:

- paredz, ka procesa virzītājam jāsavāc pierādījumi par mantas likumīgo izcelsmi, kas tiek atrunāts ar vārdiem: “pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai visticamāk ir noziedzīga izcelsme”, proti, kā to paredz KPL 124.panta sestā daļa;

- aptver visus kriminālprocesā iesaistītos subjektus, kas tiek atrunāts ar vārdiem “kriminālprocesā iesaistītā persona”, proti, tāpat kā šīs personas tiek atrunātas KPL  126. panta 3.1 daļā. 

Vienlaikus Tieslietu ministrija iebilda pret vārdu “ar kuru veiktas legalizēšanas darbības” ietveršanu piedāvātajā redakcijā, sekojošu apsvērumu dēļ:

prezumpcijai ir jābūt uz mantas noziedzīgumu kā tādu, papildus nevērtējot – vai ar to ir veiktas arī legalizācijas darbības;

pie šādas redakcijas prezumpcija strādās tikai pie KL 195.panta “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana”, kas nav vienīgais gadījums, kad manta tiek noziedzīgi iegūta. Ir daudz citu lietu,  kur legalizācijas nav vai to nevar pierādīt, bet ir manta, ko arī pie zādzībām, krāpšanām, utt. var atzīt par noziedzīgi iegūtu. Tas nozīmē, ka uz šiem gadījumiem prezumpcija nestrādās. 

Rezultātā uz potenciāli noziedzīgo mantu būs dažādi pierādīšanas standarti – 195.pantā - KPL 125.panta 3.daļa, bet visos citos KL pantos – 124.panta 6.dala kopā ar 126.panta 3.daļu. Tas radīs neskaidrību likuma piemērotāju vidū, jo nebūs saprotams, kurā gadījumā attiecībā uz mantas izcelsmi ir piemērojama fakta legālā prezumpcija, bet kādos gadījumos – likuma prezumpcija saskaņā ar KPL 124.panta sesto daļu un 126.panta 3.1 daļu.

2019. gada 22. oktobrī notika apakškomisijas, savukārt 2019. gada 5. novembrī komisijas sēde, kurās atbalstīja Ģenerālprokuratūras piedāvāto 125.panta trešo daļu.”

Novērtē šo rakstu:

25
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...