„Bezkompromisa tiesiskuma” Bordāns ir gandrīz prom, bet nelāgā smaka palikusi un paliks vēl ilgu laiku
Pietiek lasītāja10.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neskatoties uz to, ka 14. Saeimā netika ievēlēts "bezkompromisa tiesiskuma" tēvs un Prezidenta medaļas laureāts Jānis Bordāns viņš ir parūpējies par to, lai "bezkompromisa tiesiskums" turpinātu savu kursu uz postu un iznīcību arī bez viņa. Tā teikt ministrs ir aizgājis, bet nelāgā smaka palikusi un paliks vēl ilgu laiku.
Tieslietu ministrija šā gada 3. novembrī publiskai apspriedei Valsts kancelejā iesniegusi likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (22-TA-3178), kas paredz ieviest virkni grozījumu esošajā sodu izpildes sistēmā. Likumprojekts paredz grozījumus, bet ne uzlabojumus. Gluži pretēji. No likumprojekta anotācijas izriet, ka "ar plānotajiem grozījumiem noteikti netiks pasliktināts notiesāto tiesību apjoms". Tomēr tas nebūt neizriet no pašiem grozījumiem.
No 2023. gada 1. aprīļa projekts paredz daļēji slēgto cietumu likvidēšanu un pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu - slēgto un atklāto cietumu.
Likumprojekts paredz, ka "slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē: 1) sodu uzsāk izciest par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem notiesātas pilngadīgas personas”.
Kā liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2021. gada publiskajā pārskatā ietvertā statistika, notiesātie, kuri tika notiesāti ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bija 3,3% no kopējā ieslodzīto skaita. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šāds brīvības atņemšanas termiņš (līdz 6 mēnešiem) ir bijis piespriests par mazāk smagu noziegumu izdarīšanu, nevis par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu.
No minētā ir secināms, ka šāds grozījums ar realitātē nesasniedzamiem nosacījumiem ir fikcija un nekas vairāk. Formāli arī par sevišķi smagu noziegumu ir iespējams tikt pie soda līdz sešiem mēnešiem. Tomēr realitāte (piespriesto sodu statistika) rāda, ka tā nenotiek.
Tāpat no likumprojekta izriet, ka "atklātajā cietumā sodu: 2) uzsāk izciest notiesātie par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem”.
Šāds regulējums (prima facie) sākotnēji izskatās skaisti. Tomēr arī šeit ir saskatāma fikcija un tikai. Ieslodzījuma vietu pārvalde uz 2021. gada 31. decembri ir norādījusi 16,38% no kopēja ieslodzīto skaita, notiesātos, kuri notiesāti ar brīvības atņemšanu līdz 3 gadiem. Varētu likties, ka veseli 16% no ieslodzīto kopskaita potenciāli varētu uzreiz nonākt atklātajā cietumā.
Taču jānorāda, ka tālredzīgais "bezkompromisa tiesiskuma" ieviesējs visu ir paredzējis. Svarīgs izsijāšanas kritērijs konkrētajā gadījumā ir kvalificējošā pazīme "aiz neuzmanības". Līdz ar ko no 16%, kuri varētu uzreiz uzsākt sodu atklātajā cietumā, tas sanāks uz vienas neveiksmīga frēzētāja rokas pirkstiem saskaitāmam personu lokam.
Turklāt lielākā daļa ieslodzīto, kuriem piespriests brīvības atņemšanas sods līdz 3 gadiem, tas ticis piespriests par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, turklāt nevis "aiz neuzmanības", bet ar īpašu uzmanību, t.i. tīši un ar iepriekšēju nodomu.
Rezumējot varam secināt, ka tieslietu ministrs ir pacenties sagrozīt likumu tā, lai kādam tiešām liktos, ka būs labāk vai vismaz savādāk. Realitātē atklātajos cietumos (un tādu ir 3!!!, 1 cietums un 2 cietumos atklāto cietumu nodaļas) atradīsies labākajā gadījumā tikpat ieslodzīto, cik šobrīd - 54! Un tik tiešām šāda tiesiskuma formula neparedz kompromisus - likums tiek sagrozīts ar mērķi stiprināt "tiesisko stabilitāti un noteiktību", t.i. lai iedibinātā kārtība nemainītos nekad.
Gatavojoties jauno grozījumu ieviešanai, cietumu administrācijas jau laikus sākušas piestrādāt pie tā, lai ieslodzīto skaits, kuri potenciāli varētu tikt pārvietoti no slēgta cietuma uz atklāto cietumu, paliktu nemainīgs - bilance neitrāla. Tiek aktīvāk "piedomāti" pārkāpumi ieslodzītajiem nolūkā "piebremzēt" notiesāto virzību soda progresīvās izpildes ietvaros. Ir pamats uzskatīt, ka šāda tendence tikai pieaugs.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
