„Bezkompromisu tiesiskuma” ietvaros Satiksmes ministrijas sistēmā priekšnieku pilnvaras pagarina, neievērojot OECD vadlīnijas
PIETIEK13.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz publiskajiem paziņojumiem par „bezkompromisu tiesiskumu”, realitāte Jaunās konservatīvās partijas pārstāvju vadītajās ministrijās ir cita: šodien Pietiek bez plašākiem komentāriem publicē Satiksmes ministrijas oficiālo skaidrojumu – kāpēc, pagarinot pilnvaras valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājam un Valsts dzelzceļa administrācijas vadītājam, nav ņemtas vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, kas prasa publiskus amatu konkursus un caurspīdīgumu kandidātu izvēlē un apstiprināšanā:
„Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Likums) 31.panta astotās daļas 1.punkts noteic, ka valsts kapitāla daļu turētājs vai padome pēc valdes locekļa iepriekšējā pilnvaru termiņa paveiktā izvērtēšanas var lemt virzīt valdes locekli uz nākamo pilnvaru termiņu.
Tāpat uz Likuma pamata izdoto Ministru kabineta 2020.gada 7.janvāra noteikumu Nr.20 “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai” 7.punkts noteic, ka, ja ir nepieciešams kandidāts ievēlēšanai valdes locekļa amatā, kapitāla daļu turētājs vai padome pieņem lēmumu uzsākt kandidātu nominācijas procesu, izņemot gadījumu, ja pēc valdes locekļa darba rezultātu izvērtējuma kapitāla daļu turētājs vai padome pieņem lēmumu virzīt valdes locekli uz nākamo pilnvaru termiņu.
Ievēlot K.Godiņu uz atkārtotu pilnvaru termiņu valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāja amatā, tika ņemta vērā K.Godiņa līdzšinējā pieredze, zināšanas un darba kvalitāte, kas izvērtēta, ņemot vērā valsts SIA “Autotransporta direkcija” vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzīto mērķu īstenošanas rezultātus un kapitālsabiedrības ikgadējos darbības rezultātus, kā arī tika ievērotas Likuma normas un Pārresoru koordinācijas centra (turpmāk - PKC) 2017.gada 16.marta vadlīniju Nr. 1.2-23/4/1 “Vadlīnijas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai, kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus” (turpmāk- Vadlīnijas) 6. un 7.punkts.
Vēršam uzmanību, ka Likums izstrādāts laikā, kad Latvija gatavojās iestāties OECD, tas izstrādāts, ievērojot OECD vadlīnijās noteiktos standartus valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā un ir balstīts uz OECD vadlīnijās ietvertajiem labas korporatīvās pārvaldības principiem.
Savukārt PKC Vadlīnijas izstrādātas atbilstoši nevalstisko organizāciju un starptautisko institūciju labās prakses ieteikumiem, tajā skaitā ņemot vērā OECD vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai (2015)[1]. Pamatojoties uz minēto valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāja pilnvaru termiņš pagarināts, ievērojot gan normatīvajos aktos noteiktās normas, gan OECD vadlīnijās ietvertos principus.
Atbildot uz jautājumu par Valsts dzelzceļa administrācijas vadītāja termiņa pagarināšanu informējam, ka Valsts Dzelzceļa administrācija ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša iestāde un OECD vadlīnijas uz to neattiecas. Attiecīgi šīs iestādes vadītāja iecelšana amatā, atbrīvošana no amata, kā arī dienesta termiņa pagarināšana notiek saskaņā ar Valsts civildienesta likuma normatīvo regulējumu.
Arī Valsts dzelzceļa administrācijas nolikuma 6.punktā noteikts, ka administrācijas direktoru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Dzelzceļa likuma 30.panta ceturtā daļā nosaka, ka Valsts dzelzceļa administrāciju vada direktors, kuru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.
Valsts civildienesta likuma 11.panta otrā daļa paredz, ka sešus mēnešus pirms termiņa beigām ministrs pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai pamatotu lēmumu par atbrīvošanu no amata, informējot par to personu, attiecībā uz kuru lēmums pieņemts.
Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 11.panta otrajā daļā noteikto, izvērtējot lietderības apsvērumus un personāla politiku, ņemot vērā Valsts Dzelzceļa administrācijas direktora profesionalitāti, pieredzi, zināšanas, un teicamu darba izpildes novērtējumu, 2020.gadā Valsts Dzelzceļa administrācijas direktoram J.Iesalniekam dienesta termiņš tika pagarināts uz pieciem gadiem.”
[1] OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises http://www.oecd.org/corporate/guidelines-corporate-governance-soes.htm
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
