Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 9. martā Senāta (Augstākās tiesas) senatoru kolēģija trīs tiesnešu sastāvā rīcības sēdē pieņēma nepārsūdzamu lēmumu attiecībā uz divu plašākai sabiedrībai nezināmu kompāniju saimniecisku strīdu. It kā nekā interesanta, taču patiesībā šis lēmums un tā pieņemšanas apstākļi spilgti demonstrē to, kā Jāņa Bordāna un Jura Juraša ieviestais „bezkompromisu tiesiskums” jau sāk iespraukties pat Augstākās tiesas koridoros.

Tas, protams, ir tikai pieņēmums, ka senatorei Intai Laukai varētu būt tuvas attiecības ar kādu no Jurašu ģimenes. Pieturēsimies pie faktiem: tātad senatoru kolēģija šādā sastāvā - senatore Inta Lauka, senators Aivars Keišs un senatore Ļubova Kušnire rīcības sēdē izskatīja mazpazīstamās SIA „Terahouse-Maxcapital” kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2020. gada 1. oktobra spriedumu civillietā SIA „Terahouse-Maxcapital” prasībā pret tikai nedaudz labāk zināmo SIA „Homeland” par kreditora prasījuma apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu.

Nepārsūdzamais triju senatoru lēmums – atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību. Paskaidrots nekas netiek, viss lēmums ietilpst nepilnās divās lapiņās, pamatojums būtībā ietilpst vienā rindkopā - senatoru kolēģijai izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, „nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā”. Un, ja reiz nav „acīmredzama pamata”, tad arī nav, ko apgrūtināt apgabaltiesu ar atkārtotu lietas izskatīšanu.

Taču lieta patiesībā ir interesanta – un ne tik daudz lieta, cik tās izskatīšanas vēsture. SIA „Terahouse-Maxcapital” jau 2013.gada 15.aprīlī cēla tiesā prasību pret SIA „Homeland” par kreditora prasījuma apstrīdēšanu un zaudējumu piedziņu. Lietas būtība - SIA „Terahouse-Maxcapital” no SIA „Homeland” 2009.gada 30.decembrī iegādājās divus nekustamos īpašumus ar viesnīcas aprīkojumu, pirkuma cenu nosakot 6 500 000 eiro apmērā, turklāt SIA „Homeland” pircējai par pirkuma maksas daļu 5 000 000 eiro apmērā izsniedza prasītājai aizdevumu. Pusotru gadu vēlāk summas tika mainītas attiecīgi uz 5,5 un 3 miljoniem eiro.

2012. gadā sākās abu uzņēmumu nesaprašanās par viesnīcu stāvokli un citām tehniskām detaļām – dažādiem slēptiem trūkumiem. 2013. gadā abi uzņēmumi sāka tiesāties par zaudējumiem apmēram 200 000 eiro apmērā, un tiesāšanās turpinājās diezgan ilgi ar mainīgām sekmēm – Rīgas apgabaltiesa 2013. gadā apmierināja „Terahouse-Maxcapital” prasību, Augstākā tiesa 2015. gadā apmierināja SIA „Homeland” apelācijas sūdzību un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā, kas atbrīvoja „Terahouse-Maxcapital” no piespiedu maksājuma nepilniu 450 000 eiro apmērā, bet pārējos prasījumus noraidīja.

Un tad arī sākās dīvainības, kas tieši saistāmas ar „bezkompromisa tiesiskuma” iedibinātāju „biznesa” interesēm. 2020. gada 4. jūnijā Augstākā tiesa (Senāts) ņēma un vēlreiz atcēla apgabaltiesas spriedumu, nododot lietu jaunai izskatīšanai, pēc kā notikumi sāka risināties zibenīgā ātrumā. Jau 2020. gada 1. oktobrī Rīgas apgabaltiesa šoreiz pilnībā noraidīja SIA „Terahouse-Maxcapital” prasību, bet šā gada 9. martā līdz tam lietā tik vēlīgais Senāts šoreiz otrās puses kasācijas sūdzību vienkārši atteicās pieņemt.

Protams, uzņēmējdarbībā gadās visādi, taču zīmīgi: no Augstākās tiesas (tagad Senāta) iepriekšējiem lēmumiem ir skaidri redzams, ka tiesa ir iedziļinājusies lietā, analizējusi dažādas detaļas, ar vārdu sakot, godprātīgi strādājusi. Jaunais lēmums pēc būtības liek domāt, ka kāds „labvēlis” ir tiesnešiem norādījis – uz šo lietu „neiespringstiet”. Un senatori arī nav iespringuši, atsakot kasācijas izskatīšanu pēc būtības ar nepilnu rindkopu un pamatdomu – „nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs”.

Vai patiešām ir bijis „labvēlis”, kas tā vai citādi saistīts ar J. Bordāna un J. Juraša politbiznesu, - kas to lai zina. Taču „bezkompromisu tiesiskums” kļūst aizvien biedējošāks.

Novērtē šo rakstu:

68
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...