Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 14. janvārī turpināsies tiesas prāva par VID Muitas kriminālpārvaldes direktora un ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītāja Vladimira Vaškeviča spridzināšanu un slepkavības mēģinājumu 2007. gada 21. maijā. Kopš atentāta mēģinājuma pret vienu no Latvijas Republikas augstākajām ierēdniecības amatpersonām ir pagājuši turpat 15 gadi, bet ne nozieguma plānotāji, ne izpildītāji nav saņēmuši taisnīgu sodu.

Šobrīd krimināllieta tiek iztiesāta piekto reizi apelācijas instancē, kas ir rets precedents Latvijas tiesu vēsturē, turklāt attiecībā uz tik smagām apsūdzībām. Uz apsūdzēto sola atrodas trīs LR Prokuratūras apsūdzētas personas Mārtiņš Putniņš, un Lietuvas pilsoņi Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts. Krimināllieta ir unikāla arī ar apstākli, ka gan apsūdzētie, gan cietušais Vladimirs Vaškevičs neuzskata apsūdzētos par vainīgiem, bet tiesa līdz šim negribīgi ir vērtējusi materiālus, kas apstiprina izvirzīto apsūdzību apšaubāmību.

Augstākā tiesa: Apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem

Saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departamenta pagājušā gada 14. jūlijā lēmumu šobrīd Rīgas apgabaltiesā piekto reizi izskata krimināllietu, kurā trīs vīrieši apsūdzēti Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka un VID ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumā.

Kā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks V. Vaškevičs atbildēja par pretkorupcijas pasākumiem un kontrabandas novēršanu, kas bija traucēklis ne vienam vien. Nogalinot vai pārtraucot darba attiecības ar Muitas krimināllietu pārvaldes dibinātāju un priekšnieku, šaubīgas personas varēja attīrīt ceļu kontrabandas plūsmai un finanšu līdzekļu legalizēšanai.

Visi apsūdzētie pirmās instances tiesā 2011. gadā tika atzīti par vainīgiem trīs uzņēmēju slepkavībās, kas notika 2007. gadā, un V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumā tā paša gada maijā Rīgā, pie Muitas kriminālpārvaldes ēkas. Šādu spriedumu 2013. gadā saglabāja arī Augstākās tiesas palāta, savukārt 2014. gadā, lietu izskatot AT Senātā, spriedums pirmo reizi tiek pilnībā atcelts un nosūtīts Apgabaltiesai lietas atkārtotai izskatīšanai.

2015.gadā Apgabaltiesa piesprieda faktiski identisku lēmumu pirmajai instancei, nosakot visiem trim aizdomās turētajiem mūža ieslodzījumu, ko gadu vēlāk AT vēlreiz atcēla. 2018.gadā, lietas izskatīšanai nonākot Augstākajā tiesā, Mārtiņš Putniņš tika attaisnots trīs slepkavību epizodēs, bet Sergejs Markevičs un Edgars Krogerts divās slepkavībās, visiem trim saglabājot apsūdzību par V. Vaškeviča slepkavības mēģinājumu.

Turpinoties tiesvedībai 2019.gadā AT, izskatot 2018. gada Apgabaltiesas spriedumu, atstāja spēkā sprieduma attaisnojošo daļu, kā arī atcēla notiesājošo daļu, atkārtoti lietu nosūtot izskatīšanai Apgabaltiesā. Pārsteidzoši, bet Apgabaltiesa 2019. gada decembrī pieņēma identisku spriedumu kā AT 2018. gadā. Visbeidzot pērn Augstākā tiesa atkārtoti atcēla šo spriedumu.

Jāuzsver, ka līdz šim visi šie notiesājošie spriedumi ir tikuši pilnībā atcelti Augstākajā tiesā. AT atcēla spriedumus arī daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem un sodīšanu pēc Krimināllikuma 233. panta otrās daļas par nelikumīgām darbībām ar šaujamieročiem, šaujamieroču munīciju, sprāgstvielu un spridzināšanas ierīci. M.Putniņš pilnībā attaisnots arī apsūdzībā iepriekš minētajā slepkavībā 2007. gada februārī, un attiecībā uz viņu saglabātas apsūdzības vienīgi par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, kuru prokuratūras ieskatā viņš esot organizējis.

Šobrīd apsūdzētajiem vairs nedraud mūža ieslodzījums, bet gari un galīgi cietumsodi. Ar apgabaltiesas 2019. gada 19. decembra spriedumu par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu M.Putniņam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 17 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem, savukārt S.Markevičam un E.Krogertam piespriesta brīvības atņemšana uz 19 gadiem un sešiem mēnešiem ar policijas kontroli uz trīs gadiem. Šis spriedums ar Senāta 2021. gada 14. jūlija lēmumu atcelts pilnībā, un lieta nu jau piekto reizi nodota izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

 AT lēmumā, atceļot arī šo notiesājošo spriedumu, ir atzīts, ka apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, nav ņēmusi vērā likumā noteiktās prasības izvērtēt noziedzīgā nodarījuma sastāva esamību vai neesamību apsūdzēto rīcībā, ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, judikatūru un apsūdzības formulējumu, atzinumus pamatojot ar likumu, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem. Atceļot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, AT 14. jūlija lēmumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesas pieļautie likuma pārkāpumi atzīstami par Kriminālprocesa likuma būtiskiem pārkāpumiem šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, kas noveduši pie nelikumīga nolēmuma.

12 gadi apcietinājumā bez spēkā esoša tiesas sprieduma nav ne samērīgi, ne taisnīgi

Diemžēl pat pēc 12 gadiem joprojām nav mainīts apsūdzētajiem piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums. Mārtiņš Putniņš minētās krimināllietas ietvaros ir apcietināts kopš 2009. gada 25. novembra. Tolaik M. Putniņam bija 38 gadi, šobrīd jau 50. Savas dzīves laikā ne Mārtiņš Putniņš, ne Sergejs Markevičs, ne Edgars Krogerts nav bijuši svētie vai priekšzīmīgākie sabiedrības locekļi, tomēr ikviens sabiedrības loceklis ir pelnījis taisnīgu tiesu un saprātīgos termiņos notikušu tiesas veiktu pierādījumu izvērtēšanu. Pavadīt 12 gadus apcietinājumā – izolācijas apstākļos – bez spēkā esoša tiesas sprieduma, apstākļos, kad kopā ar cietušo uzstāj uz savu un likteņa biedru nevainību, nav ne samērīgi, ne taisnīgi. Turklāt, liela daļa no šī laika pavadīta Jelgavas cietumā, īpaši stingros apstākļos, kādi tiek attiecināti tikai uz ieslodzītajiem, kuri notiesāti uz mūžu.

Ja apsūdzētajiem būtu spēkā esošs tiesas spriedums, ņemot vērā, ka pirmstermiņa atbrīvošanu ar elektronisko uzraudzību iespējams var pieprasīt pēc divu trešdaļu soda izciešanas, M. Putniņš varētu vērsties ar atbilstošu iesniegumu. Neiedomājami, ka pēc 12 gadiem ieslodzījumā nav sprieduma, kas būtu stājies spēkā, drošības līdzeklis netiek mainīts, lūgumu par pirmstermiņa atbrīvošanu nav iespējams iesniegt.

Senāts: tiesa, atzīstot apsūdzētos par vainīgiem, nav pienācīgi pārbaudījusi pierādījumus un izmantojusi nepieļaujamus pierādījumus

Šobrīd beidzamajā (bet visticamāk, ka ne pēdējā) Senāta 2021. gada 14. jūlija lēmumā tika t.sk. arī norādīts, ka pārkāptas apsūdzēto Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā un Satversmes 92. pantā noteiktās tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā un objektīvā tiesā.

“Izskatot lietu tiesā, rodas iespaids, ka piemeklēti cilvēki, kurus apsūdzēt, un tad viņiem pielāgoti pierādījumi, nevis, analizējot pierādījumus, atrasti vainīgie,” uzsver zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks. „Lietā ir daudz neatbildētu jautājumu. Aizstāvība turpinās darīt visu iespējamo, lai tiktu noskaidrota patiesība.” Likums noteic, ka tiesības uzzināt objektīvo patiesību par notikušo ir arī cietušajam.

Tiesa nav vērtējusi arī apstākli, ka esošajiem aizdomās turētajiem nebija nekāda motīva, nolūka veikt atentātu pret vienu no augstākajām valsts amatpersonām. Saskaņā ar oficiālo apsūdzības versiju M.Putniņš, S.Markevičs un E.Krogerts esot nolēmuši uzspridzināt VID ģenerāldirektora vietnieku, Muitas kriminālpārvaldes direktoru V.Vaškeviču, lai šādā veidā panāktu, ka tiek noņemts aizliegums viņu uzņēmumam arestēto naudas līdzekļu izmantošanai.

Vienlaikus jānorāda, ka šāds motīvs ir pilnīgi bezjēdzīgs, VID ģenerāldirektora vietnieks, Muitas kriminālpārvaldes direktors šādus lēmumus nepieņem, bet tikai apstiprina (saskaņo). Lēmumu pieņem konkrētās lietas izmeklētājs, kas apsūdzētajiem bija labi zināms.

Virkne faktu liecina: trīs "grēkāži" ir tikuši izvēlēti, lai, iespējams, no atbildības varētu pasargāt patiesos šī nozieguma organizētājus un veicējus

Par spīti virknei acīmredzamu pretrunu un nesakritību oficiālajā apsūdzībā un konstatētajos faktos 2011. gada 18. martā Rīgas apgabaltiesa tikai viena tiesneša Jura Stukāna personā visiem trim piesprieda mūža ieslodzījumu. Tika ignorēts pat eksperta atzinums, ka videoieraksts skaidri rāda – spridzekļa novietotājs zem cietušā Vladimira Vaškeviča automašīnas ir bijis augumā krietni garāks (par 10cm) nekā cilvēks, kas par to tika apsūdzēts.

Informācijas pieprasījumu izdrukas rāda, ka tikai trīs stundas pirms sprādziena – 2007. gada 21. maijā pulksten 14.21 KNAB darbinieks ar lietotājvārdu "varajs1637" ir pieprasījis GPRS datus par Vladimira Vaškeviča atrašanās vietu. Izmeklēšanā šis fakts ir ticis ignorēts.

Arī Muitas kriminālpārvaldes darbinieks Ralfs Celmiņš ir sniedzis oficiālas liecības, ka jau dažas minūtes pēc sprādziena notikuma vietā parādījies toreiz vēl Satversmes aizsardzības biroja darbinieks Aigars Sparāns, kurš nekavējoties iegājis zem policijas lentām norobežotajā notikušā sprādziena teritorijā. Izmeklētājiem nav bijis arī nekādas intereses par A.Sparāna oficiālo versiju – viņš sprādziena vietā esot ieradies pēc tam, kad viņu palūdzis “pārliecināties, vai tiešām ir noticis sprādziens” tā laika premjera padomnieks Raimonds Lazdiņš.

Tiesa arī nav vērtējusi A.Sparāna kā liecinieka pausto, ka sprādziena laikā viņš atradies sporta zālē blakus eksplozijas vietai. A.Sparāna liecība, ka viņš ir bijis sporta zālē, neiztur kritiku, jo tādas sporta zāles norādītajā adresē nekad nav bijis.

Papildus tam ar Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes izmeklētājas, kura izmeklēja atentāta lietu, un pēc lietas pabeigšanas jau KNAB darbinieces, Anitas Ringo lēmumu ir tikuši iznīcināti būtiski pierādījumi Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājuma lietā. Pēc sprādziena ir tikusi iznīcināta gan videokasete, kurā fiksēta iepriekš tiesāto – kāda bijušā māklera Raimonda Štālberga un viņa partnera Edgara Gulbja kompanjona Aleksandra Belova slēpta cietušā V.Vaškeviča novērošana, gan R.Štālberga telefonsarunu ieraksti. Šobrīd ir saglabājušies tikai lēmumi par šo pierādījumu iznīcināšanu. Zīmīgi, ka sākotnēji izmeklēšana savas aizdomas par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu vērsa tieši pret šo personu grupu. Tas ir atspoguļots krimināllietas arhīvā, kuru tiesa kategoriski atsakās izskatīt.

No lietas materiāliem redzams, ka notikuma vietas tuvumā atradies arī lietā vēlāk aizturētais, bet pēc odioza bēgšanas mēģinājuma un politiķu iesaistīšanās atbrīvotais Edgars Gulbis. E.Gulbis īsi pirms notikušā izslēdza mobilo tālruni, visticamāk, lai slēptu savu atrašanās vietu. Kā vēlāk atklājās, E.Gulbis Latvijas specdienestu struktūrās dienējis ar viltotiem dokumentiem un sacerētu biogrāfiju. R.Štālbergs un sprāgstvielu eksperts E.Gulbis tika apsūdzēti par gadu iepriekš – 2006. gada 28. jūnijā notikušu neveiksmīgu mēģinājumu aizdedzināt V.Vaškeviča automašīnu. Šo un citu kriminālprocesu materiālos atrodama virkne būtisku faktu, kas norāda uz notikušo sprādzienu un tā gatavošanu, kuri ir ignorēti izmeklēšanas un tiesas prāvas laikā.

“Pēc manis uzradīsies ne tikai oficiālas struktūras, bet arī skrandaiņi, nenotveramie atriebēji,” – arī šādu īsziņu R.Štālbergs ir sūtījis V.Vaškeviča ģimenei. Dažus mēnešus pēc spridzināšana E.Gulbis, kurš ir bijis sprāgstvielu instruktors NBS, Valsts policiju ir informējis par sekojošo: “Pēc savas atbrīvošanas 2007. gadā R.Štālbergs (aptuveni marta mēnesī) man parādīja shēmu, kurā bija attēlots iespējamais radiovadāms spridzeklis. R.Štālbergs man prasīja, vai tas ir spridzeklis vai ne, es teicu, ka ir. Viņš teica, ka mana palīdzība nav vajadzīga, jo tagad viņam ir radinieks, kurš arī ir speciālists spridzināšanas jautājumos.” Šie ieraksti ir iznīcināti, taču saglabājies Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. biroja 1. nodaļas vecākā inspektora, kapteiņa Jāņa Kāpostiņa oficiālais ziņojums priekšniecībai: “Kriminālprocesa ietvaros, kas ierosināts par V.Vaškeviča slepkavības mēģinājumu, tiek veiktas speciālās izmeklēšanas darbības — sakaru līdzekļu, mobilo telefonu Nr. kontrole, ko izmanto Raimonds Štālbergs. Kontrole tiek veikta sākot ar 04.06.2007, sarunu laikā ar saviem sakariem, R. Štālbergs runā par V.Vaškeviču un problēmām ar viņu, tiek apspriesta izmeklēšanas gaita, konsultējas par iespējām iegūt informāciju, vai viņš tiek pārbaudīts sakarā ar uzbrukumu V.Vaškevičam...” Nesaprotamu iemeslu dēļ izmeklētāja izvēlējās iznīcināt šos telefonu sarunu ierakstus.

Līdz ar to joprojām ļoti iespējams, ka patiesie Vladimira Vaškeviča, Muitas kriminālpārvaldes direktora un VID ģenerāldirektora vietnieka pienākumu izpildītāja, slepkavības mēģinājuma organizētāji un īstenotāji tā arī paliks neatklāti un nesodīti, bet viņu vietā ieslodzījumā atrodas nevainīgas personas. Apstākļos, kamēr patiesie atentāta organizatori un īstenotāji nav noskaidroti, joprojām ir apdraudēta Vladimira Vaškeviča un viņa ģimenes dzīvība un veselība. Tas pats attiecas uz apsūdzētajiem.

“Šī lieta nu jau ir kļuvusi par unikālu gadījumu Latvijas tiesvedības vēsturē ne tikai tādēļ, ka Augstākā tiesa četras reizes pilnībā atcēla apelācijas instances tiesas spriedumus, lietu nosūtot jaunai izskatīšanai, bet arī tā iemesla dēļ, ka šajā lietā apsūdzētie, un konkrēti, mans aizstāvamais, apcietinājumā ir pavadījis jau vairāk nekā 12 gadus, joprojām gaidot taisnīgu spriedumu. Tas apstāklis, ka mans aizstāvamais uz doto brīdi jau tika atzīts par nevainīgu jeb attaisnots pusē no viņam sākotnēji inkriminēto noziegumu izdarīšanas, stiprina manu kā aizstāvja pārliecību, ka apelācijas instances tiesa vienreiz pieliks punktu šai nesamērīgi ilgajai tiesvedības gaitai un beidzot pilnībā attaisnos visas šajā lietā nepamatoti apsūdzētās personas, kamēr šajā lietā vēl nav iestājies kriminālatbildības noilgums,” situāciju komentē Edgara Krogerta aizstāvis, zvērināts advokāts Igors Sandlers.

Aizstāvība un arī cietušā V.Vaškeviča pārstāvji dara visu iespējamo, lai Rīgas apgabaltiesa beidzot, pēc vairākkārtējiem Augstākās tiesas lēmumiem, atceltu sava ilggadējā priekšsēdētāja, bet nu jau ģenerālprokurora J.Stukāna vēl 2011. gadā pieņemto spriedumu. Tas nozīmētu, ka policijai būtu vēlreiz jāizmeklē un jānoskaidro patiesie vainīgie trīs cilvēku slepkavībās un V.Vaškeviča spridzinātāji.

Novērtē šo rakstu:

83
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

FotoJau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās ap to laiku, kad noslēpt Ropažu novada finanšu problēmas vairs nebija iespējams. Šobrīd, lai pašvaldība varētu savilkt galus kopā, tiek ļaunprātīgi iznīcinātas kapitālsabiedrības, nemaksājot par veiktajiem darbiem.
Lasīt visu...

21

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

FotoDrīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad, ja tuvākajā laikā sāksies miera sarunas, - pirmās pazīmes steidzamu sarunu taustāmiem iemesliem ir pamanāmas.
Lasīt visu...

12

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

FotoPortālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo portālu. Daži, sauksim tos par “īstiem patriotiem”, kas balso par Vienotību un patiesi tic, ka vara visu dara pareizi un cilvēku labā, sarunā teica - kāpēc ienīsti amerikāņus un ebrejus? Nē, man riebjas ASV un Izraēla, divas terorismu izplatošas organizācijas. Cilvēkus, kuri dzīvo teroristu pārvaldītajās teritorijās, es neienīstu, man viņu žēl. Stokholmas sindroms ir nopietna mentāla problēma.
Lasīt visu...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

Patiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un...

Foto

Ak, eglīte...

Pēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās...

Foto

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

Katrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti...

Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu "sabiedrisko" mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...