Biedri, iekārtojieties ērtāk krēslos un noskatieties bēdu lugas pēdējo cēlienu
Kreics, Pietiek lasītājs24.10.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pat pārāk neiedziļinājos autora rakstītajā. Nav jēgas tam ziedot ne savu laiku, ne domas. Kārtējais ūdens gabals. Teksti it kā pareizi, fakti visiem zināmi. Nu un? Un nekas. Kuram, kuriem to vajag? Kādu tas interesē? Kāds vēl tic, ka var ko mainīt? Vai kādam ir vispār redzējums kā un ko mainīt?
Gadu desmitiem mildlandē ar to vien nodarbojas visi, kā konstatē gan šo, gan to.
Ak jā, kādreiz savācas kāds bariņš ar kartona plakātiem un uzdzied kungiem. Tā saucamais dziedošais protests.
Bet lielākā daļa no tā saucamās arāju tautas vispār ne aizdomājas, ne saprot, kas notiek un uz kurieni viss virzās. Nožēlojamie cilvēciņi. Diemžēl jāpiekrīt Priedīšu Artūram tajos viņa spriedumos par Latvijas tautas, kā etnosa nolemtībai.
Ja kādam ir šaubas par latviešu nolemtību iznīcībai, nu paskatieties uz tiem viepļiem, kuri pēdējos divdesmit gadus ir valdījuši par šo zemi. Tāpat paskatieties uz tiem pisnesmeņiem, kuri ir nesātīgi rijuši no kopējā katla. Un uz tiem, kuri ir izpārdevuši Latvijā visu un pārdevuši visus tā saucamās investoru piesaistes programmas ietvaros.
Beigās paskatieties uz sevi, "tautieši". Tieši jūs taču atļāvāt un pat atbalstījāt visus šos izdzimteņus. Un turpināt atbalstīt. Aiz bailēm, aiz sava truluma, aiz sava slinkuma vai vēl kāda iemesla.
Kaut ko mainīt nu jau nevar. Viss, par vēlu. Var situāciju mainīt tikai tad, ja tā saucamā tauta izvirza prasības valdošajiem ultimatīvā formā. Kura neizpildes gadījumā valdošos uzrauj pie laternu stabiem. Tikai tad varētu kas mainīties. Bet tam ir vajadzīgi patiesi līderi un vismaz pāris simti cilvēki, ne biomasas.
Tomēr, kā jau teicu, tas nenotiks. Par vēlu. Tā saucamā tauta nepavilksies līdzi, lai kautko mainītu. Drīzāk pati "sabiedrība" šiem "revolucionāriem" pirmā izlaidīs zarnas. Jo bezdomu biomasai var un arī iestāsta valdošie vienalga kādus murgus.
Te komentāros viens plānprātiņš, kuru izmeta pa durvīm, bet tas iesvempās pa logu, katrreiz visus mēģina pārliecināt, ka galvenais esot ievērot "likuma burtu". Un atnākšot laime nedzirdēta līdz šim. Un tādu maz-lielpisekļu Latvijā simti tūkstoši. Kuriem pat nepietiek smadzeņu lai aizdomātos ka tieši visādi grūtupi, šķēles, godmaņi un citi tāda pašā veida salašņas arī izstrādāja likumus, lai baurus nodīrātu un pakļautu.
Ir pilnīgi skaidrs ka "likumīgā" ceļā neko Latvijā mainīt nevar. Izspārdīt izdzimteņus no viņu siltajam vietām arī nevar, jo nav, kas to dara. Un nu jau nebūs.
Tātad, biedri, iekārtojieties ērtāk savos krēslos un noskatieties šīs bēdu lugas pēdējo cēlienu. Vai arī varat mēģināt sarunāt ar režisoru, lai jums iedala kādu lomu. Bet neceriet uz neko lielāku kā statista lomu. Kaut kur skatuves ēnā.
Starp citu, visādi dombrovski, piebalgi, straujumas un citi tiem līdzīgie "aktieri" jau ir iejutušies izrādē. Tas nekas, ja tiem jābradā pa savu tautiešu kauliem un jātērpjas teātra kostīmos no līdzpilsoņu ādām. Nu tā gribas būt piederīgiem šai izrādei. Tā, lūk, tas nu ir...
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
