Biedrības “Zero Waste Latvija” un “Zaļā brīvība” aicina apturēt katlumājas būvniecības ieceri Krustpils ielā
Biedrības “Zero Waste Latvija” un “Zaļā brīvība”01.12.2024.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Biedrības “Zero Waste Latvija” un “Zaļā brīvība” izsaka iebildumus pret jaunas katlumājas būvniecību Rīgā, blīvi apdzīvotā vietā Dārzciema apkaimē, īpaši, ja tiek izmantots no atkritumiem iegūts kurināmais (NAIK). Aicinām uzņēmējus, Rīgas Domi un valsts institūcijas fokusēties uz ilgtspējīgiem centralizētās siltumapgādes risinājumiem un atkritumu problēmu risināt, veicinot aprites ekonomiku, nevis atkritumu sadedzināšanu.
Publiskajā būvniecības ieceres apspriešanā par katlumāju Krustpils ielā savākts ap 6000 balsu, no kurām lielākā daļa iebilst pret šo ieceri. Iedzīvotāju bažām ir pamats, un tās ir līdzīgas kā citu pārējo iecerēto atkritumu reģenerācijas iekārtu būvniecības gadījumā.
2024. gada jūnijā Saeimā tika skatīta iedzīvotāju “Mana balss” iniciatīva “Par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām", kurā iedzīvotāji lūdz noteikt minimālu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām līdz tuvākajām apdzīvotajām vietām.
Saeima atbildīgajām iestādēm uzdeva sagatavot precīzus datus par dedzināšanai paredzēto atkritumu apjomu, reģenerācijas ietekmi uz klimata mērķiem, sabiedrības veselību un vajadzību pēc saražotās enerģijas. Tāpat Saeimā plānots skatīt, vai pašreizējais regulējums efektīvi pasargātu iedzīvotājus no potenciāli radītā piesārņojuma un nodrošinātu Satversmē nostiprinātās tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē.
Attiecībā uz plānoto katlumāju Krustpils ielā ir jāuzdod šie paši jautājumi. Pirms Saeima ir izskatījusi jautājumu par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām, aicinām uz laiku apstādināt būvniecības ieceri, lai tiktu gūta pārliecība par kaitīgas ietekmes neesamību.
Ir vajadzīgs pielietot Eiropas Savienības piesardzības principu un neapstiprināt katlu mājas būvniecību pirms pilnvērtīga izvērtējuma uz vides kvalitāti un sociālo labklājību, neskatoties uz plānotās iekārtas relatīvi mazo jaudu.
Vai importēsim atkritumus?
Informācija par to, cik daudz dedzināšanai piemērotu atkritumu Latvijā tiek radīti un cik tādi būs nākotnē, ņemot vērā ES pārstrādes un atkritumu samazināšans mērķus, šobrīd nav viennozīmīga. Ļoti iespējams, ka pieejamais NAIK daudzums, īstenojot šībrīža dedzinātavu ieceres, Latvijas teritorijā būs nepietiekams. Tas rezultētos situācijā, kurā pastāv būtisks risks atkritumu importam un ar to saistītiem vides un sociālajiem riskiem.
Vairākās Eiropas valstīs jau šobrīd vērojama atkritumu reģenerācijas staciju pārmērīga kapacitāte, kas noved pie situācijas, ka valstī tiek ievesti atkritumi tieši dedzināšanas nolūkam.
2024. gada jūnijā, skatot atkritumu dedzināšanas jautājumu Saeimas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā, tika identificēts uzticamu datu trūkums par iespējamiem nešķirotajiem pārstrādei nederīgajiem atkritumu apjomiem un par to morfoloģisko sastāvu, kurus plānots dedzināt iecerētajās rūpnīcās, identificējot iespējamos draudus pārāk lielu atkritumu reģenerācijas jaudu plānošanā.
Atbildīgajām iestādēm tika uzdots sagatavot precīzus datus par dedzināšanai paredzēto atkritumu apjomu, reģenerācijas ietekmi uz klimata mērķiem un vajadzību pēc saražotās enerģijas.
Vēlamies atgādināt, ka atkritumu dedzināšanu, arī koģenerācijas stacijās, nevar uzskatīt par ilgtspējīgu vai par pārstrādes risinājumu.
Vai Rīgā vajag vēl vienu katlu māju?
Siltumenerģijas ieguvei plānots izmantot biomasu, kas veidos 90% no kurināmā materiāla. Lai gan projekta attīstītājs norāda, ka vēlas veicināt centralizētās siltumapgādes konkurētspēju Rīgā, uzskatām, ka daudz svarīgāk būtu veicināt un fokusēties uz ilgtspējīgiem centralizētās siltumapgādes risinājumiem, īpaši ņemot vērā gaisa piesārņojumu Rīgā. Saražoto siltumenerģiju paredzēts nodot AS “Rīgas siltums” siltumtīklos, kur jau šobrīd ir pietiekami daudz siltumavotu.
Tāpat iecerei būtu nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, kas nav darīts.
Nav skaidrs, kāpēc dedzināsim
Lai gan nenoliedzami nepieciešams samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, aicinām valsts institūcijas veikt nepieciešamos atkritumu apjoma mazināšanas “mājasdarbus”, uz kuriem vairākkārt norādījusi arī Eiropas komisija, aicinot Latviju pievērsties atkritumu pārstrādei, bioloģisko atkritumu dalītai vākšanai un materiālu atkalizmantošanai.
Biedrība “Zero Waste Latvija” vairakkārt vērsusies gan Saeimā, gan pašvaldībā ar aicinājumu par prioritāti izvirzīt bioloģisko atkritumu dalīto vākšanu, ņemot vērā, ka šie atkritumu veido 40% no atkritumiem.
Ņemot vērā augstākminēto, šo būvniecības ieceri neatbalstām un aicinām apturēt ieceres procesu, kamēr Saeimā nav izskatīts jautājums par drošu attālumu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
