Vēlos izteikt atbalstu biedrībai TEV. Ko sabiedrība ieguva no DeFacto sižeta par biedrību TEV? Ar mašīnu vešanu uz Ukrainu ir vairāki sarežģīti apstākļi. Ir liela sabiedrības daļa, kura šādus sižetus uztver ar aplausiem. DeFacto šoreiz tai palīdzēja attaisnot sevi kā nevis palīdzēt ukraiņu tautai, bet meklēt attaisnojumus nepalīdzēšanai, neziedošanai. Tā mēs visam savā dzīvē meklējam attaisnojumu.
Raidījumā gan blāvi teica, ka vajag ziedot, bet tas vairāk izklausījās, lai DeFacto raidījumam nepārmestu, ka izmanto putina naratīvus. Raidījumā paceltā tēma patiesībā ir absolūti nesvarīga. Dzērājšoferu mašīnas visbiežāk neder frontei. Frontei vajag džipus un busiņus. Šādas mašīnas, ko atņem dzērājšoferiem, 90%gadījumos nav tādas, ko izmantot frontei. bieži vien tās izmanto labdarības biedrības humanitāro kravu izvadāšanai iedzīvotājiem.
Katra no šīm mašīnām ir jāsataisa, jānomuito, jāapdrošina, ir nepieciešami arī muitas brokeru pakalpojumi, jāielej degviela, jāatrod šoferis, lai nogādā Ukrainā. Ja biedrībai kontā nav naudas, tā to nevar izdarīt, un ir tikai normāli, ka viena biedrība Latvijā runā ar biedrību Ukrainā, kā to izdarīt. Mēs paši tā neesam darījuši, bet cilvēcīgi biedrību TEV es atbalstu, un paldies par to, ko viņi darījuši Ukrainas un Latvijas labā.
Mums Daugavā stāv Briškena pālis un pie lidostas nezin kam vajadzīga stacijas jaunbūve. Simtiem miljonu ir izpļekarēti, par to DeFacto netaisa izmeklēšanu, bet par biedrību TEV, kuri ziedo savu laiku, lai palīdzētu citiem. Pēc šī sižeta iznākšanas, DeFacto to apzinās vai ne, mazināsies ziedojumu plūsma un biedrs putins viņiem pateiks paldies, kā arī vēl vesels bars primitīvu ļaužu, kuri nesaprot, ka aiz Ukrainas var sekot Baltijas valstis.
DeFacto raidījuma komanda, man jums ir piedāvājums, savāciet naudu vienai automašīnai, saremontējiet to ceļam, apdrošiniet, samaksājiet muitas brokerim, aizpildiet deklarācijas un brauciet ar mums 14. februārī uz fronti nodot mašīnas ukraiņu karavīriem - tiem, kas aizstāv Ukrainu un arī mūsu Latviju. Tad, kad jūs ieskatīsieties Ukrainas aizstāvju acīs, jūs negribēsiet vairāk veidot šādus sižetus. Pēc tam es atvedīšu jūs mājās. Tā būs īsta izmeklējošā žurnālistika.
DeFacto, jums ir iespēja pierādīt, ka esat kopā ar latviešu tautu par Ukrainu, nevis ar putinu, izplatot viņa naratīvus. Visā, kas saistīts ar valsts aizsardzību un palīdzību Ukrainai, mums jābūt vienotiem.






Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.