Bijušā iekšlietu ministra Eklona pieņemšanā darbā „Rīgas ūdenī” saskatāmas politiskās partijas „Attīstībai/Par” nelikumīgas finansēšanas pazīmes
Pietiek lasītājs11.07.2024.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Vēlos informēt par, iespējams, prettiesisku rīcību, ko savā darbībā ir pieļāvusi SIA "Rīgas ūdens" (turpmāk – RŪ) vadība un amatpersonas, kas veica darbinieka atlases procesu amatam “Drošības pārvaldnieks SIA "Rīgas ūdens" Iekšējās drošības daļā” un noslēdza darba līgumu ar atlasi izturējušo, iespējams, “visatbilstošāko” pretendentu.
Vismaz tiesiskā uzņēmumā, KAS TURKLĀT SAVĀ DARBĪBĀ BALSTĀS UZ TIESLIETU MINISTRIJAS IZSTRĀDĀTO KORPORATĪVĀS PĀRVALDĪBAS KODEKSU, un atklātā, godīgā konkursā parasti tā notiek, ka darba līgums tiek slēgts ar darbinieku, kurš ir atzīts par atbilstošāko konkrētajam amatam izvirzītajām prasībām. Taču – vai šāds tāds princips ir saistošs SIA “Rīgas ūdens” vadībai? Jāpavērtē.
Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju kā atbilstošākais kandidāts uz minēto amatu “Drošības pārvaldnieks Iekšējās drošības daļā” kopš jūnija sākuma ir pieņemts kādreizējais Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks, kādreizējais Krišjāņa Kariņa valdības iekšlietu ministrs (laikā no 26.05.2022.-14.12.2022.) Kristaps Eklons, kurš plašāk zināms nu jau kā kustības “Par” (kura, kā saka, šobrīd ir “pie varas” Rīgas domē jeb ietilpst Rīgas domes koalīcijā) politiskais dalībnieks. Viss jau būtu labi, ja būtu šis patiesi būtu atbilstošākais kandidāts uz šo vakanci.
Ņemot vērā to, ka K.Eklona CV ir publiski pieejams internetā (ieskatam pievienoju hipersaiti: https://www.mk.gov.lv/lv/darbinieks/kristaps-eklons), varam pavērtēt, cik atbilstoša ir bijusi K.Eklona kandidatūra uz šim amatam konkursā izvirzītajām prasībām. Ak, jā, amata konkursa sludinājums vairs nav publiski pieejams www.cv.lv (pieļauju, ka var izprasīt no arhīva), bet man par laimi ir saglabāti šī amata konkursa sludinājuma printscreen.
Tātad: iziesim cauri būtiskākajām RŪ prasībām salīdzinājumā ar K.Eklona CV pieejamo informāciju.
|
RŪ prasība (kas formulēta ar tekstu “SAGAIDĀM, KA TEV IR”): |
Info no K.Eklona CV |
Komentārs |
|
Augstākā izglītība, vēlams organizāciju drošības jomā |
1993 – 1997 - Maskavas Ugunsdrošības akadēmija, augstākā ugunsdrošības inženiera izglītība, tehnisko zinātņu maģistra grāds |
Skaidrs, ka šī izglītība noteikti NAV organizāciju drošības jomā. Taču, tā kā RŪ pārvaldībā ir kritiskās infrastruktūras objekti, vai ir adekvāti, ka šādā amatā tiek pieņemts kandidāts, kas izglītību ir ieguvis Krievijā? Turklāt – no kura normatīvā akta izriet tas, ka RŪ ir tiesīgs pieņemt darbā cilvēkus, kam nav LR akreditētā augstskolā iegūta augstākā izglītība? Jeb izglītība, kas iegūta Krievijā, nu jau pielīdzināma LR iegūtajai izglītībai? |
|
Drošības jomas profesionāla darba pieredze valsts un pašvaldību institūcijās vai dažādu nozaru kapitālsabiedrībās vai drošības nozares kapitālsabiedrībā vismaz 5 gadi |
1992 – 1995 - Ugunsdrošības tehniskā skola, pasniedzējs 1995 – 2022 VUGD dažādos komandiera/priekšnieka/ vietnieka amatos 2022-2022 iekšlietu ministrs |
Šai drošības jomas pieredzes prasībai, lasot gramatiski izvirzītās prasības konstrukciju, ir 3 daļas: 1) Pieredze valsts un pašvaldību institūcijās, vai 2) Pieredze dažādu nozaru kapitālsabiedrībās, vai 3) Pieredze drošības nozares kapitālsabiedrībā. No K.Eklona CV skaidri redzams, ka laikā līdz 2022.gada decembrim viņa pieredze šai prasībai neatbilst. Varbūt laikā no 01.01.2023.līdz šim brīdim viņš kaut kur kādā kapitālsabiedrībā par šiem jautājumiem ir strādājis, bet tie noteikti nebūs “vismaz 5 gadi”. BET ŠĪ IR OBLIGĀTĀ (NEVIS VĒLAMĀ) PRASĪBA!!! |
|
Pieredze vadošā amatā drošības nodrošināšanas jomā vismaz 3 gadi |
1992 – 1995 - Ugunsdrošības tehniskā skola, pasniedzējs 1995 – 2022 VUGD dažādos komandiera/priekšnieka/ vietnieka amatos 2022-2022 iekšlietu ministrs |
ŠEIT varētu pievilkt VUGD dienesta gadus, jo ugunsdrošības joma tomēr ir drošības joma. Tiesa – vai ir stratēģiski atbildīgi uzņēmuma (kura sastāvā, atgādinu, ir kritiskās infrastruktūras objekti) iekšējās drošības jomas pārraudzību nodot bijušajam ilggadējam VUGD darbiniekam, tas jau jāvērtē RŪ padomei un kapitāldaļu turētājam. |
|
Pieredze, kas balstīta zināšanās par personas datu un valsts noslēpuma un klasificētās informācijas aizsardzības jomu |
CV informācija, kas apliecinātu K.Eklona pieredzi darbā ar personas datiem, valsts noslēpumu un klasificētās informācijas aizsardzību nav |
Šī vispār ir ļoti interesanta prasība. Man patiesi interesanti, vai RŪ paši saprot, kā definējuši šo prasību? Neviens no K.Eklona publiski pieejamā CV ierakstiem neliecina, ka viņam būtu jebkāda pieredze, kas balstīta zināšanās par personas datu un valsts noslēpuma un klasificētās informācijas aizsardzības jomu. |
Šajā pašā RŪ sludinājumā norādīts, kādu amata pienākumu izpilde tiks sagaidīta no šī visatbilstošākā darbinieka. Man jautājums – kā RŪ iedomājas, ka K.Eklons spēs izpildīt visus tos amata pienākumus, kas viņam jāveic, ja viņa līdzšinējā pieredze neliecina, ka viņam būtu izpratne par uzņēmuma iekšējās drošības pārvaldības jomu? Vai arī RŪ ir pilnīgi vienalga, kā Eklons pilda šos pienākumus? Vai varbūt K.Eklona noalgošana darbā bija politiskais norādījums no Rīgas domes vadības? Tā neviļus gribas domāt, jo tā jau tikai nejauša sakritība, ka K.Eklons savulaik bija politiski sasaistījies ar Rīgas domē šobrīd pie varas esošo „Attīstībai/Par”.
SIA "Rīgas ūdens" ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošs uzņēmums. 100% kapitāla daļu turētājs ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Tātad uz RŪ attiecas publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.
RŪ ir izstrādājusi un apstiprinājusi savu Personāla atalgojuma un atlases politiku, kuras 46.punktā noteikts, ka “pamatkritēriji, izvēloties darbiniekus atbilstoši amata profila prasībām, ir profesionalitāte (izglītība, darba pieredze, rekomendācijas) un motivācija”. Vai šis 46.punkts nebija saistošs, atlasot Kristapu Eklonu? Vai K.Eklona profesionālās atbilstības vērtēšana nebija nepieciešama, jo K.Eklonam bija/ir atbilstoša politiskā piederībā pie atbilstošas politiskās partijas, kas šobrīd ir pie varas Rīgas domē?
Vai K.Eklona pieņemšanā darbā RŪ nav saskatāmas politiskās partijas „Attīstībai/Par”, iespējams, nelikumīgas finansēšanas pazīmes?
Saskaņā ar Komerclikumu kapitālsabiedrības valde nes atbildību par kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu atbilstoši izlietojumu! Vai par finanšu līdzekļu atbilstošu izlietojumu var uzskatīt algas maksāšanu, iespējams, fiktīvi organizētā amata konkursā izvēlētam darbiniekam, kas, kā izskatās no publiski pieejamas informācijas, šķiet ir profesionāli neatbilstošs vismaz vairākām RŪ amata prasībām, bet pēc politiskās piederības atbilstošs darbinieks?
Šķiet, ka būtu nepieciešams veikt pārbaudi un pārliecināties, vai tiešām uz šo amatu nebija pieteikušies citi, reāli atbilstoši pretendenti, kuri tika noraidīti, jo vajadzēja taču nodrošināt darbu K.Eklonam.. Un tāpat, iespējams, būtu nepieciešams izvērtēt RŪ valdes un darbinieku atbildību, kas veica K.Eklona atbilstības amata konkursā noteiktajām prasībām vērtēšanu!
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
