Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku ģimenes locekļi brīvi pārvietojas pa biroja telpām un tiek izmantoti liecinieku ietekmēšanai. Interešu konflikti tiek nomaskēti ar formālu dokumentu parakstītāja nomaiņu. Krimināllietu lietiskajos pierādījumos "ieskatās" visi interesenti. Krimināllietu materiāli tiek kopēti un izplatīti bez kādas kontroles. Iekšējās kārtības noteikumi eksistē, kamēr vadība nav devusi atļauju tos pārkāpt. Šādu "Strīķes laiku" KNAB iekšējo norišu ainu rāda biroja bijušā izmeklētāja Ruslana Balakleiska liecības tiesā.

Nezināmās liecības

R. Balakleiskis ir viens no joprojām publiski zināmākajiem KNAB izmeklētājiem, kaut šo darbu bijis spiests pamest. Tieši viņš bija tas, kurš pieņēma lēmumu izbeigt kriminālprocesu par Starptautiskās lidostas "Rīga" un aviokompānijas Ryanair slepeno līgumu, atzīstot, ka tas „veicinājis Latvijas aviācijas nozares attīstību pēdējo gadu laikā”, lai gan Valsts kontrole bija norādījusi uz gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem, kurus valstij radījis šis līgums.

Taču īstu "popularitāti" R. Balakleiskis guva, kad 2012. gadā kļuva zināms, ka tieši viņš tiek turēts aizdomās par AS Latvenergo kukuļošanas krimināllietas materiālu noplūdināšanu, kā rezultātā sabiedrība guva priekšstatu par šajā lietā iesaistītajām personām, milzīgajām summām un to ceļiem. Tiesājoties par sekojušo atlaišanu no darba, R. Balakleiskis prāvā zaudēja, savukārt krimināllietā, kas tika sākta par materiālu noplūdināšanu, tiesāšanās turpinās.

Līdz šim atklātībā nebija nonākušas R. Balakleiska oficiālās liecības, ko viņš tiesai sniedzis pērn, kā izbijis KNAB izmeklētājs liecinot saistībā ar viņa iepriekš izmeklēto lietu par fiktīvu darbinieku noformēšanu Rīgas Mūzikas internātskolā, kurā oktobra beigās tika nolasīts spriedums.

Par to, cik nozīmīgas Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesai šķitušas šīs R. Balakleiska liecības, liecina fakts, ka, kā zināms Pietiek, spriedumā internātskolas lietā ticis pieņemts arī blakuslēmums tieši saistībā ar KNAB izmantotajām metodēm, - tā saturs būs zināms 10. novembrī, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums.

Vieglprātīgā attieksme

Vieni no pārsteidzošākajiem faktiem par norisēm KNAB, ko savās liecības tiesai atklājis R. Balakleiskis, saistīti ar izmeklēšanas dokumentu faktiski nekontrolētu kopēšanu un izplatīšanu, kā arī manipulācijām ar lietiskajiem pierādījumiem laikā, kad KNAB korupcijas apkarošanas bloka vadītāja bija nu amatu zaudējusī biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe.

"Protams, ka tas nav pareizi, ka procesa virzītājs nokopē kaut kādus krimināllietas materiālus un nodot to operatīviem darbiniekiem bez jebkāda pieprasījums, bez jebkā," tiesā par "Strīķes laikos" ierasto praksi liecinājis R. Balakleiskis. "KNAB nav tiesību pārkāpt likumu, bet tā ir ierasta lieta, ir savstarpēja uzticība, neviens par to nevienam nestāstīs. Apskates protokolu var uztaisīt ar atpakaļejošu datumu, vai uztaisīt pa jaunam, ja nav sveša cilvēka, samainīt vietām."

Īpaši vieglprātīga KNAB bijusi attieksme pret lietiskajiem pierādījumiem, kuri pa biroju "ceļojuši" brīvi pieejamā veidā un bijuši apskatāmi gandrīz vai katram "interesentam": "Ja lietiskie pierādījumi pāriet no viena izmeklētāja pie otra, protams, viņi nebūs iepakoti, jo viens nogriež galu, apskatās, kas tur ir iekšā, un tad nodod citam, tā viņi tālāk staigā."

Bijušais KNAB izmeklētājs liecinājis, ka viņa pieredzē nav bijis gadījuma, kad viņš pārņem lietu un pierādījumi ir slēgtā iepakojumā: "Šādiem pierādījumiem, kurus es saņēmu no cita izmeklētāja un kuriem nav apskates protokola un kuri ir atvērti vaļā, pa lielam pierādījumu spēks, uzskatu, ka nav, jo nav pieņemama prakse, kad izņemtas mantas sākumā apskata un ņem pie sevis operatīvais darbinieks, tad atkal atgriež atpakaļ un izmeklētājs spiests rakstīt protokolā, ka iepakojums nav bojāts un tā tālāk, viņš atver, izņem ārā tādas un šitādas mantas, kuras pirms tam bija izņēmis un apskatījis operatīvais darbinieks."

Formāli tiesības "veikt kaut kādas procesuālās darbības kriminālprocesā ir procesa virzītājam un viņa nozīmētām personām, procesa uzdevuma izpildītājam operatīvajam darbiniekam nav uzdots kaut kāds jautājums apskatīt mantas vai vēl kaut kas", taču reālajā dzīvē viss noticis pilnīgi citādi - operatīvie darbinieki bez likumiska pamata rakņājušies pa pierādījumiem, jo "operatīvajam darbiniekam gan interesanti dēļ ziņkārības, gan pilda savas profesionālās darbības".

Tiesa, bijuši arī gadījumi, kad kratīšanās izņemti dokumenti un lietas KNAB nav interesējuši pat gadiem ilgi. "Ne tikai šajā lietā, bet arī [Vladimira] Vaškeviča lietā mantas nebija apskatītas gadu vai divus, tā bija rakstīts internetā. Kāpēc KNAB tā viss notiek, tāpēc, ka tur tā organizēts darbs un trūkst kontroles, tāpēc tā notiek," liecinājis bijušais izmeklētājs.

Kopumā gan KNAB darbinieku attieksme pret lietiskajiem pierādījumiem bijusi tieši atkarīga no iesaistīto personu sociālā statusa: "KNAB pa lielam tādas prakses nav - neiepako, iepako. Tas atkarīgs no klienta, pie kā notika kratīšana. Ja klients svarīgs, tad viss notiek tā, kā vajag, ja klients kāds bomzis, tad priekš kam tur kaut ko iepakot."

Ar liecinieci "parunāja", jo "tā visi strādā"

No R. Balakleiska tiesai sniegtajām liecībām arī izriet, ka KNAB vadības pārstāvju - piemēram, Izmeklēšanas nodaļas vadītājas Lienītes Šikores - ģimenes locekļi birojā jutušies gluži kā mājās:

"Kādas Andrejam Šikoram ir attiecības ar operatīviem darbiniekiem KNAB, es nezinu. Viņš brīžiem parādās KNAB, atbrauc pakaļ sievai darba dienas beigās, var ienākt pie viņas kabinetā, viņu tur laiž un var teikt brīvi var apmeklēt un tas nav noslēpums visiem KNAB darbiniekiem, tāpat ka Strīķei pakaļ atbrauc viņas vīrs, pagalmā var ienākt iekšā. Strīķes vīram [Maiguram Strīķim] ir [valsts drošības iestādes darbinieka] apliecība, Šikoram nav apliecības."

Tiesa, A. Šikors (īstajā uzvārdā Kondrāts), kurš 90. gados bijis iesaistīts krāpšanas krimināllietā, KNAB darbiniekiem, kā liecinājis R. Balakleiskis, labi noderējis, lai veiktu "pārrunas" ar kādu liecinieci - skolas grāmatvedi un bijušo Šikora darbinieci, kura sākotnēji atteikusies liecināt mūzikas internātskolas lietā: "Sākumā viņa negribēja liecināt, un, cik es sapratu, kad pēc tam ar viņu parunāja Andrejs Šikors, viņa noliecināja, es par to teicu operatīviem darbiniekiem, bet tie jau visu zināja."

Turklāt šis "parunāšanās" - faktiski liecinieka ietekmēšanas - gadījums nav bijis vienīgais KNAB praksē, jo faktiski "visi tā strādā": "KNAB ar liecinieku var neoficiāli pirms pratināšanas parunāties operatīvie darbinieki vai vēl kaut kas neoficiāli, bez advokātiem, ja, teiksim ir advokāts, dot kaut kādu mājienu lieciniekam. (..)  Es to vērtēju visu negatīvi, tā nedrīkst strādāt, bet tāda ir realitāte, jā, es arī tā strādāju, tā dara KNAB, policijā visi tā strādā."

Viens strādāja, otrs lika parakstu

KNAB bijušais izmeklētājs tiesai aprakstījis arī, kā pilnīgi formāli - ar parakstītāja nomaiņu - birojā "risināti" interešu konflikta jautājumi, minot gadījumu ar L. Šikori un viņas vīru: "Man likās jocīgi, ka Šikore nesa lietas uz parakstu Strīķei, kaut vai visu formēja pati un nekur nelika savus parakstus."

Taču pēcāk R. Balakleiskis ticis "izglītots": "Viņa teica, ka „es nekur nelikšu savu parakstu, jo man tur ir saistīts ar vīru un visus parakstus liek Juta Strīķe", viņa teica, „es tā formāli norobežojos, negribu, lai mans vārds un uzvārds tur figurētu", bet jā, viņa bija lietas kursā. (..) Šikore pildīja faktisko darbu, bet parakstus lika Juta Strīķe, lai nebūtu redzams Šikores vārds un uzvārds."

Bijušais izmeklētājs minējis arī gadījumus, kad tieši no J. Strīķes atļaujas bijusi atkarīga iekšējās kārtības noteikumu pārkāpšana: "Pratināšana notika, tas bija pārrunu telpās pirmajā stāvā. Pārrunu telpai ir platība divi uz divi metriem, viens galds un viens krēsls, logu nav, ventilācijas nav. Par veselības problēmām, ja mēs runājam par liecinieci, kura sākumā atteicas liecināt, šī lieciniece ļoti pārdzīvoja. Tas bija redzams pēc viņas sejas, pārdzīvoja par visu, trīcēja rokas, grūti bija ar viņu runāt, satraukta bija par tādu situāciju, bailes kaut kādas bija.

Pretenzijas par uzturēšanos šajā telpā, ja godīgi, tur gandrīz katram ir pretenzijas, jo tā telpa spiež uz cilvēku, jo logu nav, nekā tur nav, durvis ir ciet, divi uz divi metriem telpa. (..) Tur visas pratināšanas telpas ir vienādas, mums ir 3 vai 4 telpas, un pratināt cilvēkus kabinetos nedrīkst pēc iekšējiem noteikumiem. Jā, faktiski mums nav izvēles. Ir izņēmumi, kad var pratināt, bet tas jāsaskaņo ar Jutu Strīķi. Ja viņa atļauj pārkāpt iekšējās kārtības noteikumus, tad drīkst, ja neatļauj, tad nedrīkst..."

Nav pārliecības par pārmaiņām

No R. Balakleiska liecībās minētajām personām L. Šikore saskaņā ar publisko informāciju pašlaik ir atstādināta no galveno darba pienākumu pildīšanas, savukārt J. Strīķe turpina tiesāties ar KNAB saistībā ar vairākiem viņai uzliktiem discplinārsodiem. Tā kā viens no tiem bija par J. Strīķes pazemināšanu amatā, pašlaik viņa oficiāli ir KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciāliste un kādreizējo ietekmi birojā ir faktiski pilnībā zaudējusi.

Bet vai tas nozīmē, ka R. Balakleiska aprakstītās metodes un darba stils KNAB ir mainījušies? KNAB tagadējā priekšnieka, ar J. Strīķi asi konfliktējušā Jaroslava Streļčenoka un biroja faktiskās otrās personas - viņa vietnieces Ilzes Jurčas reakcija uz Pietiek jautājumiem saistībā ar bijušā izmeklētāja liecībām liek par to šaubīties.

"Tā kā atbildes sagatavošanā ir jāiesaista vairākas KNAB struktūrvienības, kuru kompetencē ir jautājumi, kas minēti Jūsu vēstulē, informēju, ka atbildes sagatavošanai būs nepieciešams papildus laiks informācijas apkopošanai, tāpēc atbildi Jums sniegsim pēc šīs informācijas apkopošanas iespējami ātri," - šādu atbildi Pietiek sākotnēji sniedza I. Jurča.

Taču pēc nedēļas izrādījās, ka I. Jurčas minētā "vairāku struktūrvienību iesaistīšana" ir ļāvusi KNAB vadībai minēt vien to, ka "birojs ir veicis būtiskas reformas KNAB personāla politikā, darba organizācijā un iestādes tehniskajā nodrošinājumā", kā arī "ieviesta virkne organizatorisko pasākumu", "stingra kārtība" un "pastiprināta uzraudzība un kontrole".

Neko konkrētāku saistībā ar iespējamām pārmaiņām bijušā KNAB izmeklētāja liecībās atklātajās "Strīķes laiku" metodēs un darbībā tagadējā biroja vadība paskaidrot nevēlas vai nespēj.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

FotoEs labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai operāciju zālē bez maskas neietu. Man nav grūti uzlikt masku arī veikalā un vilcienā, bet neredzu jēgu, jo no vīrusa maska nesargā gandrīz nemaz.
Lasīt visu...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

21

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...