Bijušā tiesneša "BLABLABLA apsūdzība" un Kalnmeiera pratināšana uzrāda KNAB "VIP sarakstu"
L. Lapsa27.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pastāv neoficiāls īpaši svarīgo personu saraksts, - šīs "VIP" personas KNAB vajadzības gadījumā nevis izsauc pie sevis uz pratināšanu, bet gan pieteicas uz vizīti pie tām šīm personām izdevīgā laikā viņu darbavietā. Apliecinājumu šim iepriekš neoficiāli zināmajam faktam devusi ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pratināšana liecinieka statusā bijušā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda "BLABLABLA apsūdzības" lietā.
"KNAB lieciniekus izsauc pie sevis ar pavēsti, kurā ir norādīts, kādas ir sekas, ja neierodas. Ja cilvēks objektīvu apstākļu dēļ - slimības dēļ vai tādēļ, ka kopj kādu personu - nevar ierasties, tad KNAB darbinieks var izlemt veikt liecības uzklausīšanu personas norādītajā vietā. To nosaka Krimināllikums. Personai ir jāiesniedz pamatojoši dokumenti, kādēļ tā nevar ierasties sniegt liecību," - šāds ir KNAB oficiālais skaidrojums par to, kādos gadījumos vispār tiek izskatīta iespēja, ka persona neierodas uz liecību sniegšanu KNAB.
Taču realitāte ir cita - piemēram, Pietiek jau aprakstītajā Kalnmeiera nopratināšanā liecinieka statusā, kas notikusi 2012. gada 3. oktobrī, ģenerālprokurors nebūt nav bijis spiests doties uz KNAB, lai tur sniegtu liecības. Tā vietā KNAB izmeklētāja A. Znotiņa laipni ieradusies Ģenerālprokuratūrā, lai tur, Kalnmeiera darba telpās uzklausītu viņa versiju par kontaktiem ar Strazdu.
Kalnmeiers uz Pietiek jautājumiem, vai taisnība, ka šāda nopratināšanas vietas izvēle notika pēc viņa pieprasījuma un vai viņš uzskata, ka viņam kā LR ģenerālprokuroram ir tiesības uz šādu "izņēmumu" tā vietā, lai rādītu priekšzīmi citiem, atbildēja īsi: "Izmeklēšanas darbības vietu izvēlas procesa virzītājs."
Savukārt KNAB vadība pēc konfrontēšanas ar šo faktu nāca klajā ar jaunu oficiālo versiju: "Kriminālprocesa likums nonosaka ierobežojumus izmeklēšanas darbības norises vietai. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27.panta 1.daļas 1.punktu procesa virzītājs organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā. Kriminālprocesa ietvaros procesa virzītājs izvēlas un veic procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk."
Pietiek jau informēja: 2012. gada oktobra sākumā Kalnmeiers KNAB liecinājis, ka pirms diviem mēnešiem Strazds negaidīti ieradies pie viņa mājās Jūrmalā un ģimenes locekļiem pieteicies, ka vēloties ar viņu tikties. Ģenerālprokurors mājās bijis, taču ģimenes locekļiem uzdevis Strazdam paziņot, ka mājās neesot un arī nebūšot. Tobrīd viņam jau bijis zināms, ka pret Strazdu sākts kriminālprocess par "mirušo dvēseļu" nodarbināšanu viņa vadītajā tiesā.
Taču tālāk Kalnmeiers, kā apliecina avoti prokuratūrā, balstoties uz viņa sniegtajām liecībām, rīkojies nedaudz dīvaini - viņš pēkšņi atcerējies, ka ir personiski pazīstams ar Strazdu un ka "ilgus gadus starp viņiem ir labas kolēģu attiecības". Lai "neradītu aizdomas, ka izvairos tikties", viņš jau tās pašas dienas vakarā tomēr piezvanījis Strazdam uz mobilo telefonu, kā rezultātā abi tomēr vienojušies par tikšanos. Kalnmeiera skaidrojums bijis - "atteikums radītu aizdomas par kādiem veicamiem pasākumiem pret Strazdu".
Jau nākamās dienas vakarā ģenerālprokurors savās mājās ticies ar Strazdu, kurš ieradies ar viskija The Famous Grouse pudeli (Kalnmeiers savās liecībās pat esot speciāli norādījis - tā bijusi tikai 0,7 litru pudele), no kuras pats gan stundu ilgušās sarunas laikā neesot uzcienājies. Pēcāk, kā Pietiek apliecināja Kalnmeiers, viņš pudeli kopā ar iesniegumu nodevis KNAB.
Kā liecinājis Kalnmeiers, apmēram piecas minūtes no šīs sarunas pagājušas, apspriežot Strazda "problēmas". Ģenerālprokuroram esot radies priekšstats, ka Strazds ieradies pie viņa, lai "iztaustītu", ko Kalnmeiers, iespējams, zina par viņa "problēmām", nevis lai konsultētos par to, kas būtu darāms šajā situācijā.
Taču Kalnmeiers esot turējies kā vīrs un neko no viņam zināmās slepenās informācijas neesot atklājis, tā vietā Strazdam norādot, ka "mazums kādas sūdzības tiek iesniegtas, tās tiks izskatītas un fakti pārbaudīti". Kalnmeieram esot arī radies priekšstats, ka Strazds esot rūpīgi pētījis ģenerālprokurora uzvedību, lai mēģinātu saprast, vai pret viņu netiek veiktas kādas operatīvās darbības.
Pietiek jau informēja - LR Ģenerālprokuratūras Strazdam izsniegtajā apsūdzības rakstā minēts, ka bijušais tiesas priekšsēdētājs "izdarīja dienesta viltojumu - tīši viltoja dokumentus, ierakstot tajos patiesībai neatbilstošas ziņas par fiktīvi pieņemto darbinieku BLABLABLA". Šo brēcošo paviršību ir pieļāvusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Ilze Gailīte.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
