Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016. gada vasarā Valsts policija, izvērtējot Pietiek pārstāvja iesniegumu, sāka kriminālprocesu par Latvijas Pasta bijušā vadītāja Arņa Salnāja (attēlā) „lietu kārtotāja”, bijušā Augstākās Padomes deputāta Jāņa Gavara 3000 eiro mēnešalgu, ko šis kungs, pateicoties vadības labvēlībai, bija saņēmis par nekā nedarīšanu. Tagad no Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras noskaņojuma atkarīgs tas, vai šī lieta piecus gadus vēlāk nonāks tiesā.

Kad 2016. gada aprīlī Salnājs zaudēja Latvijas Pasta vadītāja amatu, atklājās, ka viņa vadītajā valsts kapitālsabiedrībā bijis viens „īpašs” darbinieks - bijušais Augstākās Padomes deputāts J. Gavars, kurš, saņemot aptuveni 3000 eiro mēnešalgu, it kā strādājis Pakalpojumu pārdošanas daļā par vecāko klientu attiecību vadītāju.

Taču uz darbu viņš nav nācis, lai gan alga viņam noteikta trīsreiz lielāka nekā citiem speciālistiem, un pats A. Salnājs apgalvoja, ka J. Gavaram esot „atsevišķi lielie klienti”, kuri tā arī netika nosaukti. Savukārt J. Gavars skaidroja, ka nodarbojoties ar šo anonīmo „lielo klientu” pārliecināšanu un ka viņa nopelni esot Latvijas Pasta uzvaras tāpat neatklātos daudzmiljonu konkursos.

Pēc nepilnus piecus gadus ilgas izmeklēšanas tagad krimināllieta ir nosūtīta kriminālvajāšanas sākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai – oficiāli pret vienu personu par krāpšanu, kā arī pret vienu valsts amatpersonu par krāpšanas atbalstīšanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, informēja Valsts policijā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2014. gada 3. marta līdz pat 2016. gada 22. aprīlim A. Salnājs, iespējams, atbalstījis fiziskas personas noziedzīgās darbības – izkrāpt naudas līdzekļus lielā apmērā – un, iespējams, veicis ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu. Viņš pretēji dienesta interesēm nepamatoti izveidojis amatu, pieņēmis darbā un noformējis kā valsts kapitālsabiedrības darbinieku jau pieminēto J. Gavaru.

A. Salnājs amatu zaudēja 2016. gada aprīļa beigās pēc tam, kad pārbaude Latvijas Pastā atklāja veselu virkni pārkāpumu un par nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību liecinošu faktu.

Pārbaudi veikušās komisijas secinājumi par būtiskākajiem trūkumiem un pārkāpumiem, ko pieļāvusi Latvijas Pasta valde ar A. Salnāju priekšgalā, bija šādi:

-  iepirkumu, kuru summa ir līdz 15 000 eiro, veikšana ir necaurspīdīga un nerada priekšstatu, ka tiek saņemta labākā prece (pakalpojums) par iespējami izdevīgāko cenu,

- vērojama nespēja savlaicīgi pieņemt valdes lēmumus, kas nepieciešami saimnieciskās darbības nepārtrauktai veikšanai kapitālsabiedrībai svarīgos jautājumos, nodrošinot tiesiskumu un saimnieciskās darbības izdevīgumu,

- valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu sniegtā mutiskā informācija komisijas locekļiem liecina par būtiskiem trūkumiem personāla vadības jautājumos,

- valdes darbības un pieņemtie lēmumi liecina par nesaimniecisku darbību un ir novēloti, necaurspīdīgi un nepamatoti,

- valdes locekļu sniegtie skaidrojumi liecina par būtiskiem valdes darba organizācijas trūkumiem, nepietiekamām darbībām kompetencē esošo jautājumu plānotai vadībai, kā arī padotībā esošo struktūrvienību darbības uzraudzībai un kontrolei,

- valde nav nodrošinājusi noslēgto līgumu kontroles mehānismu,

- vairākos jautājumos valde nevarēja sagatavot dokumentēti pamatotu gala viedokli, kas norāda uz acīmredzami haotisku sabiedrības pārvaldību.

„Komisijas ieskatā valde šādā sastāvā nav spējīga nodrošināt VAS Latvijas Pasts kompetentu un profesionālu pārvaldību, rīkoties un pieņemt lēmumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam pieklājas,” bija secinājusi pārbaudi veikusī komisija.

Taču šis graujošais slēdziens netraucēja valsts prezidentam R. Vējonim pieņemt „izcilo menedžeri” A. Salnāju par savas kancelejas vadītāju, - šajā amatā viņš pamanījās zaudēt vairāk nekā desmit administratīvajās tiesvedībās, mēģinot slēpt kancelejas tēriņus un personāla piemaksas.

Pēc darba Valsts prezidenta kancelejā tagad A. Salnājs savu neveiksmju ceļu turpina kā valdes loceklis uzņēmumā Nulles depozīts, kurš nesekmīgi centās kļūt par dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas ieviesēju Latvijā.

Novērtē šo rakstu:

75
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi