Bijušais "Swedbank" finanšu pārraugs - tagad padomes loceklis "Valsts nekustamajos īpašumos"
PIETIEK24.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jums kādu laiku atpakaļ bija interesants raksts par Latvenergo padomes locekļiem un to reputāciju. Rakstā bija minēts arī cilvēks ar diskutablu reputāciju Mārtiņš Bičevskis, kas ir padomes priekšsēdētājs arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Taču VNĪ padomē ir vēl kāds mazāk populārs cilvēks ar it kā neapšaubāmu reputāciju un kompetenci - Ansis Grasmanis. Interesanta šī persona kļūst Swedbankas naudas atmazgāšanas skandāla kontekstā. Paskatieties viņa CV - Swedbankas valdes loceklis, kas atbildīgs par finansēm no 2010. līdz 2016. gadam. 2016. gadā FKTK banku sodīja par naudas atmazgāšanu ar 1,4 mlj EUR sodu, un Grasmanim nācās banku pamest. Pašlaik šis cilvēks darbojās kādā no Ukrainas bankām un vienlaikus sēž nozīmīga valsts uzņēmuma padomē!” – šādu vēstuli Pietiek šajās dienās saņēma no kāda lasītāja. Šodien publicējam VNĪ oficiālo informāciju, kā arī VNĪ vadības un paša Anša Grasmaņa skaidrojumus.
VNĪ oficiālā informācija
Ansis Grasmanis ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes loceklis kopš 2017. gada 2. maija.
A. Grasmanis vairāk nekā piecpadsmit gadus strādājis vadošos amatos gan Latvijā, gan starptautiskos uzņēmumos ārpus tās robežām. Papildus tiešās atbildības jomām bijis arī padomes loceklis daudzu uzņēmumu padomēs, tostarp Rīgas Fondu biržas padomes priekšsēdētājs. Kā Finanšu pārvaldes vadītājs pārraudzījis Swedbank Latvia piederošo un izīrēto īpašumu apsaimniekošanu un uzņēmuma iepirkumu daļu. Vairākus gadus strādājis Londonā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā kā auditors un Pricewaterhouse Coopers Londonas birojā par vecāko grāmatvedi un konsultantu.
A. Grasmanis ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātē matemātikas specialitātē, sertificēta grāmatveža (FCCA) un finanšu resursu vadības (FCT) kvalifikācijas.
VNĪ vadības skaidrojums
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) padomes loceklis Ansis Grasmanis amatā ir iecelts konkursa kārtībā. Finanšu ministrija 2017.gada 23.janvārī izsludināja atklātu konkursu VNĪ padomes locekļu atlasei. Vairāk informācijas par konkursu šeit: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/nozares_zinas/vni/54919-
Kopumā komisijā tika saņemti 18 pieteikumi uz padomes locekļu amata vietām. Visi pretendenti iesniedza apliecinājumu par atbilstību prasībām padomes locekļa amatam un par nevainojamu reputāciju. Nominācijas komisija 2017. gada 25. aprīļa sēdē nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim apstiprināt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes locekļa amatā kandidātu (A.Grasmani), kurš ieguva komisijas augstāko novērtējumu.
Atbilstoši 2017. gada 2. maijā akcionāru sapulcē pieņemtajam lēmumam, A. Grasmanis tika ievēlēts VNĪ padomes locekļa amatā. VNĪ padome, kuras sastāvā darbojas A. Grasmanis, īstenojusi uzņēmuma jaunās valdes atlasi un apstiprināšanu, vadījusi vērienīgu pārmaiņu īstenošanu uzņēmuma efektīvai, ilglaicīgai un sekmīgai valsts nekustamo īpašumu pārvaldībai.
Anša Grasmaņa skaidrojums
Manā vairāk kā 10 gadu profesionālā darba pieredzē Swedbank esmu atbildējis par samērā plašu jautājumu loku.
2006.gadā pievienojos Swedbank komandai un līdz 2009. gada vasarai biju Risku vadības daļas vadītājs, ieviešot jaunu riska kapitāla programmu, kā arī pārraugot riska vadības nodaļas.
No 2009. gada līdz 2010. gada vidum vadīju Kredītvadības pārvaldi, atbildot par bankas kredītanalīzi un kredīkomitejas darbu, kā arī par bankas kredītprocesiem un to izmaiņām saskaņā ar Swedbank grupas iekšējām pārmaiņām.
No 2010. gada vadīju Finanšu pārvaldi, atbildot par Analīzes un plānošanas daļu, kā arī pārraugot Makroekonomikas, Juridisko, Saimniecības, Darbības ekselences daļas.
Esmu ņēmis dalību vai vadījis daudzus pārmaiņu procesos, kas veicināja Swedbank attīstību mainīgā ārējā vidē - gan makroekonomikas, gan konkurences, gan banku regulācijas izmaiņu dēļ.
Esmu bijis valdes/padomes loceklis vairākos Swedbank meitasuzņēmumos, piemēram, Swedbank īpašumi, Atklātais pensiju fonds, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, līzinga uzņēmumi, kā arī vadīju bankai nozīmīgus stratēģiskus biznesa iegādes projektus.
Esmu pārstāvējis Swedbank Latvijas ārvalstu investoru padomē, atbildējis par ilgstpējas jautājumiem.
Ceru, ka būšu atbildējis!
Seko mums 
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
