Bijušais "Swedbank" finanšu pārraugs - tagad padomes loceklis "Valsts nekustamajos īpašumos"
PIETIEK24.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Jums kādu laiku atpakaļ bija interesants raksts par Latvenergo padomes locekļiem un to reputāciju. Rakstā bija minēts arī cilvēks ar diskutablu reputāciju Mārtiņš Bičevskis, kas ir padomes priekšsēdētājs arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Taču VNĪ padomē ir vēl kāds mazāk populārs cilvēks ar it kā neapšaubāmu reputāciju un kompetenci - Ansis Grasmanis. Interesanta šī persona kļūst Swedbankas naudas atmazgāšanas skandāla kontekstā. Paskatieties viņa CV - Swedbankas valdes loceklis, kas atbildīgs par finansēm no 2010. līdz 2016. gadam. 2016. gadā FKTK banku sodīja par naudas atmazgāšanu ar 1,4 mlj EUR sodu, un Grasmanim nācās banku pamest. Pašlaik šis cilvēks darbojās kādā no Ukrainas bankām un vienlaikus sēž nozīmīga valsts uzņēmuma padomē!” – šādu vēstuli Pietiek šajās dienās saņēma no kāda lasītāja. Šodien publicējam VNĪ oficiālo informāciju, kā arī VNĪ vadības un paša Anša Grasmaņa skaidrojumus.
VNĪ oficiālā informācija
Ansis Grasmanis ir VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes loceklis kopš 2017. gada 2. maija.
A. Grasmanis vairāk nekā piecpadsmit gadus strādājis vadošos amatos gan Latvijā, gan starptautiskos uzņēmumos ārpus tās robežām. Papildus tiešās atbildības jomām bijis arī padomes loceklis daudzu uzņēmumu padomēs, tostarp Rīgas Fondu biržas padomes priekšsēdētājs. Kā Finanšu pārvaldes vadītājs pārraudzījis Swedbank Latvia piederošo un izīrēto īpašumu apsaimniekošanu un uzņēmuma iepirkumu daļu. Vairākus gadus strādājis Londonā, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā kā auditors un Pricewaterhouse Coopers Londonas birojā par vecāko grāmatvedi un konsultantu.
A. Grasmanis ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātē matemātikas specialitātē, sertificēta grāmatveža (FCCA) un finanšu resursu vadības (FCT) kvalifikācijas.
VNĪ vadības skaidrojums
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk- VNĪ) padomes loceklis Ansis Grasmanis amatā ir iecelts konkursa kārtībā. Finanšu ministrija 2017.gada 23.janvārī izsludināja atklātu konkursu VNĪ padomes locekļu atlasei. Vairāk informācijas par konkursu šeit: http://www.fm.gov.lv/lv/aktualitates/nozares_zinas/vni/54919-
Kopumā komisijā tika saņemti 18 pieteikumi uz padomes locekļu amata vietām. Visi pretendenti iesniedza apliecinājumu par atbilstību prasībām padomes locekļa amatam un par nevainojamu reputāciju. Nominācijas komisija 2017. gada 25. aprīļa sēdē nolēma ieteikt kapitāla daļu turētāja pārstāvim apstiprināt VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes locekļa amatā kandidātu (A.Grasmani), kurš ieguva komisijas augstāko novērtējumu.
Atbilstoši 2017. gada 2. maijā akcionāru sapulcē pieņemtajam lēmumam, A. Grasmanis tika ievēlēts VNĪ padomes locekļa amatā. VNĪ padome, kuras sastāvā darbojas A. Grasmanis, īstenojusi uzņēmuma jaunās valdes atlasi un apstiprināšanu, vadījusi vērienīgu pārmaiņu īstenošanu uzņēmuma efektīvai, ilglaicīgai un sekmīgai valsts nekustamo īpašumu pārvaldībai.
Anša Grasmaņa skaidrojums
Manā vairāk kā 10 gadu profesionālā darba pieredzē Swedbank esmu atbildējis par samērā plašu jautājumu loku.
2006.gadā pievienojos Swedbank komandai un līdz 2009. gada vasarai biju Risku vadības daļas vadītājs, ieviešot jaunu riska kapitāla programmu, kā arī pārraugot riska vadības nodaļas.
No 2009. gada līdz 2010. gada vidum vadīju Kredītvadības pārvaldi, atbildot par bankas kredītanalīzi un kredīkomitejas darbu, kā arī par bankas kredītprocesiem un to izmaiņām saskaņā ar Swedbank grupas iekšējām pārmaiņām.
No 2010. gada vadīju Finanšu pārvaldi, atbildot par Analīzes un plānošanas daļu, kā arī pārraugot Makroekonomikas, Juridisko, Saimniecības, Darbības ekselences daļas.
Esmu ņēmis dalību vai vadījis daudzus pārmaiņu procesos, kas veicināja Swedbank attīstību mainīgā ārējā vidē - gan makroekonomikas, gan konkurences, gan banku regulācijas izmaiņu dēļ.
Esmu bijis valdes/padomes loceklis vairākos Swedbank meitasuzņēmumos, piemēram, Swedbank īpašumi, Atklātais pensiju fonds, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, līzinga uzņēmumi, kā arī vadīju bankai nozīmīgus stratēģiskus biznesa iegādes projektus.
Esmu pārstāvējis Swedbank Latvijas ārvalstu investoru padomē, atbildējis par ilgstpējas jautājumiem.
Ceru, ka būšu atbildējis!
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
