Bijušais iekšlietu ministrs ziņojis par iespējamu 100 000 eiro kukuli Rinkēvičam un Sparānam, prokuratūra ziņojumu ignorējusi
PIETIEK03.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Miljonārs Vasilijs Meļņiks apgalvojis, ka gan tagadējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, gan Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniekam Aigaram Sparānam par „pakalpojumiem” katram samaksājis pa 100 tūkstošiem eiro, - ar šāda satura iesniegumu 2012. gada rudenī pie toreizējā SAB direktora Jāņa Kažociņa vērsies kādreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons. Taču ne SAB direktors, ne LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav izrādījuši nekādu interesi par iesniegumā minētajiem faktiem, kas liecinājuši par augstākā līmeņa korupciju, - šāda satura dokumenti aizvadītajā nedēļā publiskoti aizvadītajā nedēļā klajā nākušajā avīzē Astoņkājis.
Publicētie dokumenti ir kopija no bijušā iekšlietu ministra iesnieguma, kas adresēts toreizējam SAB direktoram, kā arī SAB un Ģenerālprokuratūras atbildes, kuru būtība ir – šo iestāžu rīcībā šādu faktu nav, līdz ar to nekādas tālākas darbības veiktas. Turklāt avīzē ar atsauci uz pašu Jēkabsonu apliecināts, ka ne SAB, ne Ģenerālprokuratūra nav pat uzaicinājuši viņu sniegt liecības par iesniegumā minētajiem faktiem.
Iesniegumā bijušais iekšlietu ministrs ir atklājis, ka miljonārs, Rīgas kuģu būvētavas faktiskais saimnieks Meļņiks viņam kādā sarunā paziņojis – viņš tagadējam ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un Pietiek publikācijās bieži pieminētajam SAB darbiniekam Aigaram Sparānam samaksājis pa 100 tūkstošiem eiro katram. Apmaksātais pakalpojums bijis – Meļņika virzīšana par Valsts prezidenta Valda Zatlera padomnieku.
Savu un SAB darbinieka Sparāna iespēju mērogu, kā aprakstīts Jēkabsona iesniegumā, Meļņiks vēlreiz demonstrējis, piedāvājot bijušajam iekšlietu ministram Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietu un informējot, ka Sparāns savākšot „nepieciešamo informāciju”, lai šī vieta tiktu atbrīvota. Arī nepieciešamo tikšanos ar SAB direktoru „nokārtotu” Sparāns.
Kā aprakstīts Astoņkājī, vienīgā SAB vadības reakcija uz šo bijušā iekšlietu ministra iesniegumu bijusi – pārsūtīt to tālāk, LR ģenerālprokuroram. Savukārt ģenerālprokurors Kalnmeiers šajā lietā nav pat iejaucies, - tā vietā „atrakstīj”es" ierindas prokuroras.
Prokuratūra, pat nemēģinot nopratināt iesniegumā minētās personas, paziņojusi – iesniegumā izteiktajam „pieņēmumam, ka valsts drošības iestādes amatpersona ar savu rīcību ir pārkāpusi likumu”, neesot „gūts apstiprinājums”. „Rezultātā noziedzīgais astoņkājis varēja mierīgi turpināt rīkoties,” publikācijā raksta Astoņkājis.
Kā Pietiek jau informējis, aizvadītās nedēļas nogalē pēc 605 000 eksemplāru tirāžā izplatītā Astoņkāja nākšanas klajā tagadējais SAB direktors, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis medijiem paziņoja, šis izdevums ir „vēršanās tomēr pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt, izmeklēt lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas”.
Pietiek šodien publicē Astoņkāja publiskotos dokumentus – Jēkabsona iesniegumu, kā arī SAB un Ģenerālprokuratūras oficiālo reakciju atspoguļojošās atbildes.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
