Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevis kāds Rīgas politiķis, bet gan bijušais Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs, kurš atkal tīko pēc pašvaldības vadītāja krēsla, ir kļuvis par vienu no partijas piederības maiņas rekordistiem visā valstī – viņš uz citu partiju ir pārcēlies vismaz piecas reizes.

Drošu ziņu par Salceviča darbību kompartijā nav, taču skaidri zināms, ka 1995.gada Saeimas vēlēšanās viņš startēja no Demokrātiskās partijas Saimnieks saraksta. Pēc diviem gadiem viņš no šīs partijas saraksta startēja pašvaldību vēlēšanās un pirmo reizi ieguva Jēkabpils mēra krēslu.

Pēc četriem gadiem Salcevičs jau bija atradis jaunu politisko piestātni un uz vietu pašvaldībā kandidēja jau no tagadējā Rīgas vicemēra Andra Amerika vadītās Demokrātiskās partijas.

Vēlāk viņš iestājās Latvijas ceļā, bet 2005.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās no Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas saraksta. Vēl četrus gadus vēlāk, 2009.gada vēlēšanās viņš startēja jau no LPP/LC saraksta.

Visbeidzot 2013.gadā Salcevičs izveidoja Jēkabpils reģionālo partiju, no kuras saraksta arī tika ievēlēts domē. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās viņš atkal kandidēja no paša vadītās Jēkabpils reģionālās partijas rindām, bet vairs neieguva mēra krēslu.

Nu šī partija noslēgusi sadarbības līgumu ar Vienotību, lai sadarbotos Saeimas vēlēšanās, un tiek prognozēts, ka rudenī Salcevičs varētu mēģināt Saeimā iekļūt jau no šīs partijas saraksta.

“Esmu 20 gadus politikā. Ne jau es mētājos no vienas partijas pie otras, bet partijas izjuka,” savas politiskās pārvērtības skaidro Salcevičs. No bijušā mēra stāstītā izrieta, ka viņš bijis kā sava veida nelaimes nesējs – lai kurai partijai viņš pievienotos, tā ņēmusi sliktu galu.

Vispirms izjukusi Demokrātiskā partija Saimnieks, un Andris Ameriks viņu uzrunājis pievienoties Demokrātiskajai partijai. Vēlāk nācis aicinājums no Latvijas ceļa, bet tad savās rindās iestāties aicinājusi Latvijas Pirmā partija. Kad jau viņš nodibinājis pats savu Jēkabpils Reģionālo partiju, nācis sadarbības piedāvājums no Vienotības.

“Mani aicināja, ne jau es pats meklēju, kur siltāk. Speciāli ne pie viena neesmu skrējis,” apgalvo bijušais Jēkabpils mērs. Par politisko prostitūtu viņš sevi neuzskatot. Pēc viņa skaidrojuma, partijas meklē aktīvus cilvēkus, kurus aicina pievienoties politiskajam spēkam. “Nekur es neesmu skraidījis no vienas partijas pie otras. Partijas izjuka, un man bija jauni piedāvājumi,” norāda Salcevičs.

Jēkabpils laikraksta Brīvā Daugava redaktors Jānis Apīnis atteicās Pietiek izpausties par bijušā mēra Salceviča politiskajām pārvērtībām. Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka bieža partiju maiņa liecina par to, ka cilvēks ārkārtīgi vēlas būt aktīvajā politikā. Tā kā Latvijas vēlēšanu specifika nosaka, ka bez partijas nevari startēt vēlēšanās, vienmēr nākas būt kādas partijas biedram.

“Redzot, cik bieži partijas noriet, skaidrs, ka cilvēkiem, kas ilgstoši grib būt politikā, ir jāmeklē jauna partija,” saka Rajevskis, piebilstot, ka piederība partijai Latvijā ir kā kvalifikācijas parametrs dalībai Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās. Tā kā lielākā daļa partiju savā ideoloģijā ir diezgan līdzīgas, pēc politologa domām, nav nekāds pārsteigums, ka cilvēks katrās vēlēšanās startē no citas partijas saraksta.

Novērtē šo rakstu:

36
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Nepieciešama Saeima, kas spēj vadīt valsti cauri vētrainiem ūdeņiem (un ievēlēt mani uz otru termiņu, lūdzu)

FotoGodātie Latvijas pilsoņi! Vēlētāji! Nākamajos četros gados Latvijai ir nepieciešama tāda Saeima un valdība, kas spēj droši vadīt mūsu valsti cauri vētrainiem ūdeņiem.
Lasīt visu...

12

Mēs izmisīgi gribam izkrāpt valsts iepirkuma garantijas mūsu terminālim!

FotoDarbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas: kāpēc vajag iet vai neiet pie balsošanas urnām

FotoPašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Lasīt visu...

18

Mūsu politprostitūciju nedrīkst publiski saukt par politprostitūciju!

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Lasīt visu...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder...

Foto

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

Vadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

Nepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet...

Foto

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

Ļoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju...

Foto

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

Jūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms...

Foto

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

Mums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi...

Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...