Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu bija spiests atstāt Normunds Vilnītis, viņš ar savas vietnieces Jutas Strīķes un viņas domubiedru pūlēm bija padarīts par biroja galveno tumšo tēlu. Pietiek šodien publicē Vilnīša interviju no pirms nepilniem diviem gadiem iznākušās grāmatas Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta", kurā paustās atziņas rāda no toreizējā šķituma būtisku atšķirīgu ainu pašlaik, kad pat ģenerālprokurors spiests paziņot, ka KNAB vadītāji apkauno sevi savstarpējos ķīviņos.

– Es it kā gāju strādāt uz tiesībsargājošo iestādi, nevis uz drošības iestādi kā tādu. Bet pirmā nojausma, ka viss laikam nav tā, kā izskatās, bija tad, kad [Kārlis] Streips pēkšņi vienā raidījumā diezgan atklātā tekstā stāstīja - ko mēs te ākstāmies, tā nav nekāda tiesībsargājošā iestāde, tā ir drošības iestāde, un priekšnieks jāņem nost, ja viņam nav pareizais skatījums uz lietām. Nu, man tas bija diezgan interesants atklājums.

Pirmām kārtām, protams, es saprotu, ka Streipa kungs nav nekāds vakarējais, viņš ir diezgan pieredzējis žurnālists. Viņš bija tas pirmais, kas man lika aizdomāties, ka primārais te nav tikai cīnīties ar korupciju. Tiešām, ja tas izskanējis ir, - politiskās policijas funkcija. Nu, ja ņemam un tā vēsturiski apskatāmies atpakaļ, pirmā KNAB mītne, kas bija Alberta 13, bija Latvijas laika politiskās policijas ēka. Pēc tam otrs - kā ir veidots šis te likums, kāda ir premjera pārraudzība, kā notiek sadarbība ar citiem dienestiem.

Nu, tas mani mazliet mulsināja. Tas nav tāds klasiskais tiesībsargājošās institūcijas modelis, vēl jo vairāk valsts pārvaldes modelis, kuram būtu jāfunkcionē. Otrs, protams, tajā brīdī, kad sākās iekšējā berzēšanās: tad es sapratu, ka te īsti nav klasiski ne policija, ne kaut kas tamlīdzīgs, ka te tiek izmantotas metodes, ko izmanto, kā to var grāmatās izlasīt, visas pasaules dienesti.

– Nu, piemēram?

– Piemēram, sadarbība ar atsevišķiem žurnālistiem. Šī informācijas pasniegšanas forma, kā to dara. Kādā veidā tas tiek pasniegts. Var redzēt, ka tas tiek fabricēts, tas tiek diezgan veiksmīgi fabricēts, un to var uzskatīt par diezgan veiksmīgu informatīvo karu vai sabiedrības un pārējo noskaņošanu.

– Kas to visu pasūta?

– Kas to visu pasūta, es neko pateikt nevaru. Man ir savas domas vai idejas, bet es gribu teikt - tā ietekmēšana neizriet tikai no biroja iekšienes vai atsevišķiem žurnālistiem, bet arī no citām vietām.

– Kā notiek šī te ietekmēšana?

– Nebūsim naivi, mēs pietiekami labi saprotam, kas kontrolē masu medijus. Oligarhi vai ietekmīgi cilvēki, tas neko būtībā nemaina. Šīs te kampaņas nāca tad, kad es nācu ar kaut kādiem uzstādījumiem, idejām. Visasāk es to sajutu par KNAB teritoriālo nodaļu izveidošanu. Līdzko es sāku runāt par to, ka būtu labi, ka ir jāizvērš tas pa visu valsti, ka mums finansējuma būtībā pietiek, esam ietaupījuši, - es sapratu, ka nevienam tas nav vajadzīgs. Taisni otrādāk, ir vajadzīga šaura kontrolējama darbinieku grupa, teiksim, vadītāji, kuri pēc tam attiecīgi nokontrolē pārējos, lai šī te informācijas plūsma saglabātos vienā vietā. Un visu to var uzkrāt un glabāt kā vienu vienīgu kompromatu, un turēt.

– Kas to visu liek darīt? Kas dod KNAB darbiniekiem uzdevumus?

– Papētiet, papētiet. Tas jau nav tik grūti, es domāju. Es pats nevaru tagad runāt tās lietas.

– Zvans no Jaunupa Strīķei - lūdzu, izdariet...

– Nē, tas nenotiek tādā veidā, ka tas ir tiešais zvans. Tie cilvēki nav tik naivi. Notiek pastarpināti. Tiek izveidota ķēde, kā šo informāciju nodod, kur var tikties, kur var pārrunāt šos jautājumus. Nu jā, es sākumā arī fiksēju šādus te faktus.

Bet ne tikai mūsu darbinieki iekšienē sadarbojas ar ekonomiskiem un politiskiem grupējumiem. Viņiem ir pietiekami liels atbalsts citās institūcijās, tā ka es sajutu spiedienu no visām pusēm. Tad apmēram tā - liecies mierā, sēdi.

– Kāpēc jūs tā nedarījāt?

– Tagad arī nāk klāt un saka - tu esi diezgan pastulbs ideālists. Būtu sēdējis mierīgi, algu tev maksāja, un principā tādi piedāvājumi netiešā formā bija arī no valsts augstām amatpersonām izteikti. Kas tev traucē, sēdi, esi normāls cilvēks, nelien tur, kur tev nevajag. Tā principā tika norādīts. Neviens atklātā tekstā, protams, neko nerunāja. Vai, vēl labāk, pateikt, nodot caur kaut kādiem draugiem, radiem, paziņām, vēl kaut ko...

– Kuras augstas valsts amatpersonas piedāvāja?

– To jūs no manis neizspiedīsiet. Atceraties, es neslēpu, ka pirmajā tikšanās reizē ar mūsu pārraugu, premjera kungu, es ienāku un gribu runāt par biroja darbību, par pārējo, bet tas pirmais teksts uzreiz: „Strīķei un Vilkam ir jāpaliek savās vietās, jūs sapratāt?” Skatos es un nevaru saprast, vai viņš joko vai nopietni.

– Dombrovskis šitā?

– Protams. Esmu teicis jau vairākkārt, varbūt ne tik atklāti, bet es esmu teicis. Principā viņš to arī nenoliedz. Pēc tam vēl diezgan asā formā norādīja, kas man ir jādara. Es domāju, ka jebkuram sevi cienošam cilvēkam jebkurā gadījumā rodas tāda neizpratne, nesaprašana, kāpēc, nu kāpēc ir šādi te norādījumi, kas tam ir par pamatu. Tad ir jāsāk šķetināt tālāk, es pieļauju, ka tas nenāk no paša, - ar ko tad šis te cilvēks saistīts, kas ir tie spēki, kas viņu tur šajā amatā un kas dod viņam šāda veida norādījumus. Vienkārši var to arī tolerantāk pateikt, vai ne, ka tam un tam ir jāpaliek vietā.

Pirmo pusgadu nekas jau arī nenotika, es tikai skatījos, kas notiek, skatījos, kā kas notiek. Nu jā, pārmetums tāds, ka es savācu cilvēkus, kuriem es vairāk vai mazāk uzticos. To darītu jebkurš cilvēks, ja esi ienācis viens pret 145. Pats interesantākais ir tas, ka visi padzītie saprot, ka tagad tiks atjaunoti darbā, visi tie, kas aizgājuši projām.

– Viņi aizgāja tāpēc, ka nevarēja ar jums sastrādāties?

– Viņi gāja caur presi, viss bija smuki pārdomāts, ka viņus represē, viņiem neļauj strādāt, Vilnītis ir despots.

– Strīķe kaut kādus savējos piesedz? Viņa pēc savas iniciatīvas to dara jeb ir norādes?

– Viņas uzvedība ir bijusi tāda, ka laiku pa laikam radās pilnīgi tāds iespaids, ka ir kāds, kas sēž ar pulti un vada viņu. Kad vajag, tad viņa ir mierīga, ideāla kolēģe, pēkšņi viņa var atnākt pēc dienas vai divām, sākt agresīvi brukt virsū, runāt kaut ko tādu, kas nelīmējas kopā ar kaut kādām lietām. Vienkārši meklē, saasina konfliktu, līdz ar to es secinu, ka tā nav viņa, kas visu šo domā, dara un plāno. Tātad tur ir citi cilvēki...

Tas, ko man [Aleksejs] Loskutovs teica, ka priekšnieka uzdevums ir izmaksāt algu, nodrošināt darba vietas, datorus un atbildēt administratīvā lietā, ja kāds sūdzas, bet visā tajā operatīvajā darbībā, kur Juta Strīķe, tur viņš vispār nedrīkst pajautāt, ar ko viņi nodarbojas. Tā viņa ir nolikusi un uzstādījusi. Domāju, ka tas nav tikai viņas uzstādījums. Šādam uzstādījumam piekrīt arī pārējie - gan citu institūciju vadītāji, gan daļa politiķu, kam tas ir interesanti.

Bet primārais manā uztverē ir likums. Operatīvās darbības likumā skaidri un gaiši ir noteikts, ka operatīvās darbības virzienus, stratēģiju nosaka priekšnieks. Tas jau bija tas, ko es runāju par to apkarošanu visā valsts teritorijā, par reģionālajām nodaļām. Es jau mēģināju viņiem to visu stāstīt, tikai neviens jau manī neklausījās, tik smaidīja.

– Viņiem bija bail, ka nolikvidēsiet kādu pareizo kontrabandas koridoru?

– Es domāju, ne tikai kontrabandas koridorus, - neviens no lielo pašvaldību vadītājiem nav ieinteresēts, lai viņu tuvumā atrastos darbinieki, kas vāc, apkopo informāciju. Es domāju, ne Daugavpils, ne Liepāja, ne Ventspils. Visiem ir ideāli forši, KNAB sēž te centrā, neko nemaisās, viss ir kontrolējams, un viss notiekas. Tad, kad vajag, tad podziņu nospied, tad arī realizē. Ja no sākuma es piesardzīgāk par to domāju un runāju, tad tagad ir skaidrs, ka visas tās lielās aizturēšanas notiek pēc signāla. Tiek nospiesta podziņa, un aiztur. Es pat teikšu godīgi, ka pieļauju domu, ka šādi te materiāli uz šodienu ir savākti par pietiekami daudzām amatpersonām. Kaut kādā brīdī, līdzko tās sāks kaut ko nepareizi domāt vai runāt, tā būs atkal realizācijas, skaļas. Es jau redzu, kā tās realizācijas arī notiek: pie problēmas saknes neķeramies, bet taisām šovu no tā visa. Silda, silda, silda, uzsilda, tad ir liels šums, bet kas tad īstenībā ir paveikts?

Un par to pašu robežu arī, ja mēs runājam, tas man sākotnēji arī bija uzstādījums. Robeža, viens variants, kur jāvērš uzmanība, tad es par dažām bankām runāju un vēl par dažiem projektiem, par kuriem visi bija sašutuši, ka nekad nekas netiek izmeklēts. Bet es sapratu, ka es runāt varu, ko es gribu. Tiek darīts tas, kas tiek pasūtīts, nevis tas, kas būtu jādara šādam te dienestam, ar neatkarīgu statusu. Tas ir tas mans bēdīgais secinājums.

Principā es domāju, ja man nebūtu bijusi šī te pieredze un juridisko zināšanu bagāža, tad man vajadzētu būt pēc pusgada jau brīvam, varbūt septiņi, astoņi mēneši. Tad bija tas pirmais, kad viņi arī saprata, ka nebūs īsti tā, ka sēdēs cilvēks un mās ar galvu. Redziet, cik vienoti smuki politiķi arī novienojās. Tāpēc, ka viņi saprata, ka viņiem tas, ko reāli piedāvā, nav vajadzīgs. Kaut vai paskatoties uz to pašu Lietuvas modeli, - tas ir efektīvāks. Tāpēc viņiem viss mainīsies un būs labāk, bet mēs būtībā stagnēsim, un neies nekas uz priekšu.

Es negribu teikt, ka birojā visi nestrādā, bet es gribu pateikt tā, ka ir kaut kāda procentuāla daļa, uz kuru pleciem tas viss notiek. Viena no tām domām bija, ka tie cilvēki, kas to visu dara, bija jāmēģina pacelt mazliet citā līmenī un jāļauj kaut ko darīt, nevis ļaut turpināt strādāt tiem, kas vairāk nodarbojas ar kādu politisku mērķu realizēšanu atsevišķu interesēs.

– Jūs nebijāt klāt, kad tur tās lielās naudas zaga. Visi zaga?

– Es to nevaru apgalvot.

– Bet kāda jums ir sajūta?

– Es jums pateikšu tikai vienu teikumu, ko es nokonstatēju faktiski un ko es tagad arī domāju, ja kādam būtu interese to skatīties, - tās pārbaudītās summas nesakrīt. Tas ir viss, ko es varu pateikt, ko es pats konstatēju. Bet apmēram atkal bija tas - kurš gan ieinteresēts atkal ņemt un cilāt, vēl kaut ko darīties? Nu neviens. Man radās iespaids, ka tas viss notiekas pēc noteiktām shēmām. To nevajag kustināt, to nevajag, ko vajag, to vajag. Īsti pieturēties pie likuma nevienam arī nav izdevīgi. Tas uzraksts - visiem viena taisnība - ir lielākoties durakiem, pie kuriem vari pieskaitīt arī mani. Nav tā, nenotiek tā diemžēl. Tai pašā laikā es arī saku, ka neesmu supertīrs un superideāls. Ja tas mandāts man tika dots un tas man bija jādara, tad tajā laikā, kad es tur biju, maksimāli centos izdarīt visu, ko es varēju. Es redzēju, ka to sasniegt nevar, ka pret to sistēmu iet ir diezgan bezcerīgi, viss ir loģiski atrisinājies un, kā ir, tā ir.

– Kaut kādas savas rebes arī bīda vai tikai izpilda politisko pasūtījumu?

– Teiksim tā, tas varbūt bija viens no pirmajiem iemesliem, kādēļ es saķēros ar prokuratūru. Bija pamatotas aizdomas, bija diezgan daudz informācijas par to, ka atsevišķi darbinieki bīda savas lietas. Vairāk es neko neteikšu.

– Kā notiek savu rebju bīdīšana?

– Elementāri. Tā arī notiek. Es nekomentēšu vairāk. Es jums pateicu apmēram, kā tas bija un kas bija par iemeslu, kādēļ ne ar šo prokuratūras vadību, bet ar iepriekšējo tieši par šo jautājumu mēs saķērāmies. Tad es sapratu, ka paliku nevēlams laikam. Tagad tā komisija. Neesmu naivs, un es to visu saprotu. Ja tā ņemam pa lielam, mēs jau visi vienā katliņā vārāmies. Visi jau zina, ja, par tiem komisijas locekļiem - kurš ar kuru kurā gadā kopā strādājis, šņabi dzer, kurš pārējo, man jau nebija nekādu ilūziju no sākuma. Principā tās ilūzijas man palika kaut kur, kad es sākotnēji saņēmu no prokuratūras sakarīgas atbildes, tika likumība vērtēta un tā, bet tad bija pēkšņi klikš un lūzums - tā klasiskā frāze, ka amatpersonai jārespektē augstākas amatpersonas griba. Ja augstākā amatpersona nosaka, ka jābūt ir tā, tad jums ir vienkārši jāklausa. Tā pavisam vienkāršiem vārdiem. Kad mēs, vairāki akadēmijas pasniedzēji, to izlasījām, no sākuma kārtīgi nosmējāmies, pēc tam mēs sapratām, ka tas ir tikai laika jautājums, un nekas te nemainīsies. Tā mēs pamazām zaudējām vienu atbalsta punktu pēc otra, respektīvi, cerību uz kaut kādu likumību un tiesiskumu.

– Visi taču zina, ka jūs esat Šķēles, Lemberga vai cita cilvēks.

– Tas viss pēc kārtas. Tas pirmais bija Šlesers, tad bija Šķēle, un tad beigās bija Lembergs. Lembergs arī tur sarunāja, sastāstīja kaut kādas tur intervijas. Es pat domāju, ka viņš to speciāli darīja, jo uz to brīdi, es domāju, bija apmēram skaidrs, tāds vadītājs mums tur nevienam īsti nav vajadzīgs.

– Arī viņiem?

– Arī viņiem tai skaitā. Kam ir vajadzīgs, lai KNAB strādātu visā valsts teritorijā un kompleksi tam pieiet, un vēl sistēmiski. Nu priekš kam?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...