Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu bija spiests atstāt Normunds Vilnītis, viņš ar savas vietnieces Jutas Strīķes un viņas domubiedru pūlēm bija padarīts par biroja galveno tumšo tēlu. Pietiek šodien publicē Vilnīša interviju no pirms nepilniem diviem gadiem iznākušās grāmatas Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta", kurā paustās atziņas rāda no toreizējā šķituma būtisku atšķirīgu ainu pašlaik, kad pat ģenerālprokurors spiests paziņot, ka KNAB vadītāji apkauno sevi savstarpējos ķīviņos.

– Es it kā gāju strādāt uz tiesībsargājošo iestādi, nevis uz drošības iestādi kā tādu. Bet pirmā nojausma, ka viss laikam nav tā, kā izskatās, bija tad, kad [Kārlis] Streips pēkšņi vienā raidījumā diezgan atklātā tekstā stāstīja - ko mēs te ākstāmies, tā nav nekāda tiesībsargājošā iestāde, tā ir drošības iestāde, un priekšnieks jāņem nost, ja viņam nav pareizais skatījums uz lietām. Nu, man tas bija diezgan interesants atklājums.

Pirmām kārtām, protams, es saprotu, ka Streipa kungs nav nekāds vakarējais, viņš ir diezgan pieredzējis žurnālists. Viņš bija tas pirmais, kas man lika aizdomāties, ka primārais te nav tikai cīnīties ar korupciju. Tiešām, ja tas izskanējis ir, - politiskās policijas funkcija. Nu, ja ņemam un tā vēsturiski apskatāmies atpakaļ, pirmā KNAB mītne, kas bija Alberta 13, bija Latvijas laika politiskās policijas ēka. Pēc tam otrs - kā ir veidots šis te likums, kāda ir premjera pārraudzība, kā notiek sadarbība ar citiem dienestiem.

Nu, tas mani mazliet mulsināja. Tas nav tāds klasiskais tiesībsargājošās institūcijas modelis, vēl jo vairāk valsts pārvaldes modelis, kuram būtu jāfunkcionē. Otrs, protams, tajā brīdī, kad sākās iekšējā berzēšanās: tad es sapratu, ka te īsti nav klasiski ne policija, ne kaut kas tamlīdzīgs, ka te tiek izmantotas metodes, ko izmanto, kā to var grāmatās izlasīt, visas pasaules dienesti.

– Nu, piemēram?

– Piemēram, sadarbība ar atsevišķiem žurnālistiem. Šī informācijas pasniegšanas forma, kā to dara. Kādā veidā tas tiek pasniegts. Var redzēt, ka tas tiek fabricēts, tas tiek diezgan veiksmīgi fabricēts, un to var uzskatīt par diezgan veiksmīgu informatīvo karu vai sabiedrības un pārējo noskaņošanu.

– Kas to visu pasūta?

– Kas to visu pasūta, es neko pateikt nevaru. Man ir savas domas vai idejas, bet es gribu teikt - tā ietekmēšana neizriet tikai no biroja iekšienes vai atsevišķiem žurnālistiem, bet arī no citām vietām.

– Kā notiek šī te ietekmēšana?

– Nebūsim naivi, mēs pietiekami labi saprotam, kas kontrolē masu medijus. Oligarhi vai ietekmīgi cilvēki, tas neko būtībā nemaina. Šīs te kampaņas nāca tad, kad es nācu ar kaut kādiem uzstādījumiem, idejām. Visasāk es to sajutu par KNAB teritoriālo nodaļu izveidošanu. Līdzko es sāku runāt par to, ka būtu labi, ka ir jāizvērš tas pa visu valsti, ka mums finansējuma būtībā pietiek, esam ietaupījuši, - es sapratu, ka nevienam tas nav vajadzīgs. Taisni otrādāk, ir vajadzīga šaura kontrolējama darbinieku grupa, teiksim, vadītāji, kuri pēc tam attiecīgi nokontrolē pārējos, lai šī te informācijas plūsma saglabātos vienā vietā. Un visu to var uzkrāt un glabāt kā vienu vienīgu kompromatu, un turēt.

– Kas to visu liek darīt? Kas dod KNAB darbiniekiem uzdevumus?

– Papētiet, papētiet. Tas jau nav tik grūti, es domāju. Es pats nevaru tagad runāt tās lietas.

– Zvans no Jaunupa Strīķei - lūdzu, izdariet...

– Nē, tas nenotiek tādā veidā, ka tas ir tiešais zvans. Tie cilvēki nav tik naivi. Notiek pastarpināti. Tiek izveidota ķēde, kā šo informāciju nodod, kur var tikties, kur var pārrunāt šos jautājumus. Nu jā, es sākumā arī fiksēju šādus te faktus.

Bet ne tikai mūsu darbinieki iekšienē sadarbojas ar ekonomiskiem un politiskiem grupējumiem. Viņiem ir pietiekami liels atbalsts citās institūcijās, tā ka es sajutu spiedienu no visām pusēm. Tad apmēram tā - liecies mierā, sēdi.

– Kāpēc jūs tā nedarījāt?

– Tagad arī nāk klāt un saka - tu esi diezgan pastulbs ideālists. Būtu sēdējis mierīgi, algu tev maksāja, un principā tādi piedāvājumi netiešā formā bija arī no valsts augstām amatpersonām izteikti. Kas tev traucē, sēdi, esi normāls cilvēks, nelien tur, kur tev nevajag. Tā principā tika norādīts. Neviens atklātā tekstā, protams, neko nerunāja. Vai, vēl labāk, pateikt, nodot caur kaut kādiem draugiem, radiem, paziņām, vēl kaut ko...

– Kuras augstas valsts amatpersonas piedāvāja?

– To jūs no manis neizspiedīsiet. Atceraties, es neslēpu, ka pirmajā tikšanās reizē ar mūsu pārraugu, premjera kungu, es ienāku un gribu runāt par biroja darbību, par pārējo, bet tas pirmais teksts uzreiz: „Strīķei un Vilkam ir jāpaliek savās vietās, jūs sapratāt?” Skatos es un nevaru saprast, vai viņš joko vai nopietni.

– Dombrovskis šitā?

– Protams. Esmu teicis jau vairākkārt, varbūt ne tik atklāti, bet es esmu teicis. Principā viņš to arī nenoliedz. Pēc tam vēl diezgan asā formā norādīja, kas man ir jādara. Es domāju, ka jebkuram sevi cienošam cilvēkam jebkurā gadījumā rodas tāda neizpratne, nesaprašana, kāpēc, nu kāpēc ir šādi te norādījumi, kas tam ir par pamatu. Tad ir jāsāk šķetināt tālāk, es pieļauju, ka tas nenāk no paša, - ar ko tad šis te cilvēks saistīts, kas ir tie spēki, kas viņu tur šajā amatā un kas dod viņam šāda veida norādījumus. Vienkārši var to arī tolerantāk pateikt, vai ne, ka tam un tam ir jāpaliek vietā.

Pirmo pusgadu nekas jau arī nenotika, es tikai skatījos, kas notiek, skatījos, kā kas notiek. Nu jā, pārmetums tāds, ka es savācu cilvēkus, kuriem es vairāk vai mazāk uzticos. To darītu jebkurš cilvēks, ja esi ienācis viens pret 145. Pats interesantākais ir tas, ka visi padzītie saprot, ka tagad tiks atjaunoti darbā, visi tie, kas aizgājuši projām.

– Viņi aizgāja tāpēc, ka nevarēja ar jums sastrādāties?

– Viņi gāja caur presi, viss bija smuki pārdomāts, ka viņus represē, viņiem neļauj strādāt, Vilnītis ir despots.

– Strīķe kaut kādus savējos piesedz? Viņa pēc savas iniciatīvas to dara jeb ir norādes?

– Viņas uzvedība ir bijusi tāda, ka laiku pa laikam radās pilnīgi tāds iespaids, ka ir kāds, kas sēž ar pulti un vada viņu. Kad vajag, tad viņa ir mierīga, ideāla kolēģe, pēkšņi viņa var atnākt pēc dienas vai divām, sākt agresīvi brukt virsū, runāt kaut ko tādu, kas nelīmējas kopā ar kaut kādām lietām. Vienkārši meklē, saasina konfliktu, līdz ar to es secinu, ka tā nav viņa, kas visu šo domā, dara un plāno. Tātad tur ir citi cilvēki...

Tas, ko man [Aleksejs] Loskutovs teica, ka priekšnieka uzdevums ir izmaksāt algu, nodrošināt darba vietas, datorus un atbildēt administratīvā lietā, ja kāds sūdzas, bet visā tajā operatīvajā darbībā, kur Juta Strīķe, tur viņš vispār nedrīkst pajautāt, ar ko viņi nodarbojas. Tā viņa ir nolikusi un uzstādījusi. Domāju, ka tas nav tikai viņas uzstādījums. Šādam uzstādījumam piekrīt arī pārējie - gan citu institūciju vadītāji, gan daļa politiķu, kam tas ir interesanti.

Bet primārais manā uztverē ir likums. Operatīvās darbības likumā skaidri un gaiši ir noteikts, ka operatīvās darbības virzienus, stratēģiju nosaka priekšnieks. Tas jau bija tas, ko es runāju par to apkarošanu visā valsts teritorijā, par reģionālajām nodaļām. Es jau mēģināju viņiem to visu stāstīt, tikai neviens jau manī neklausījās, tik smaidīja.

– Viņiem bija bail, ka nolikvidēsiet kādu pareizo kontrabandas koridoru?

– Es domāju, ne tikai kontrabandas koridorus, - neviens no lielo pašvaldību vadītājiem nav ieinteresēts, lai viņu tuvumā atrastos darbinieki, kas vāc, apkopo informāciju. Es domāju, ne Daugavpils, ne Liepāja, ne Ventspils. Visiem ir ideāli forši, KNAB sēž te centrā, neko nemaisās, viss ir kontrolējams, un viss notiekas. Tad, kad vajag, tad podziņu nospied, tad arī realizē. Ja no sākuma es piesardzīgāk par to domāju un runāju, tad tagad ir skaidrs, ka visas tās lielās aizturēšanas notiek pēc signāla. Tiek nospiesta podziņa, un aiztur. Es pat teikšu godīgi, ka pieļauju domu, ka šādi te materiāli uz šodienu ir savākti par pietiekami daudzām amatpersonām. Kaut kādā brīdī, līdzko tās sāks kaut ko nepareizi domāt vai runāt, tā būs atkal realizācijas, skaļas. Es jau redzu, kā tās realizācijas arī notiek: pie problēmas saknes neķeramies, bet taisām šovu no tā visa. Silda, silda, silda, uzsilda, tad ir liels šums, bet kas tad īstenībā ir paveikts?

Un par to pašu robežu arī, ja mēs runājam, tas man sākotnēji arī bija uzstādījums. Robeža, viens variants, kur jāvērš uzmanība, tad es par dažām bankām runāju un vēl par dažiem projektiem, par kuriem visi bija sašutuši, ka nekad nekas netiek izmeklēts. Bet es sapratu, ka es runāt varu, ko es gribu. Tiek darīts tas, kas tiek pasūtīts, nevis tas, kas būtu jādara šādam te dienestam, ar neatkarīgu statusu. Tas ir tas mans bēdīgais secinājums.

Principā es domāju, ja man nebūtu bijusi šī te pieredze un juridisko zināšanu bagāža, tad man vajadzētu būt pēc pusgada jau brīvam, varbūt septiņi, astoņi mēneši. Tad bija tas pirmais, kad viņi arī saprata, ka nebūs īsti tā, ka sēdēs cilvēks un mās ar galvu. Redziet, cik vienoti smuki politiķi arī novienojās. Tāpēc, ka viņi saprata, ka viņiem tas, ko reāli piedāvā, nav vajadzīgs. Kaut vai paskatoties uz to pašu Lietuvas modeli, - tas ir efektīvāks. Tāpēc viņiem viss mainīsies un būs labāk, bet mēs būtībā stagnēsim, un neies nekas uz priekšu.

Es negribu teikt, ka birojā visi nestrādā, bet es gribu pateikt tā, ka ir kaut kāda procentuāla daļa, uz kuru pleciem tas viss notiek. Viena no tām domām bija, ka tie cilvēki, kas to visu dara, bija jāmēģina pacelt mazliet citā līmenī un jāļauj kaut ko darīt, nevis ļaut turpināt strādāt tiem, kas vairāk nodarbojas ar kādu politisku mērķu realizēšanu atsevišķu interesēs.

– Jūs nebijāt klāt, kad tur tās lielās naudas zaga. Visi zaga?

– Es to nevaru apgalvot.

– Bet kāda jums ir sajūta?

– Es jums pateikšu tikai vienu teikumu, ko es nokonstatēju faktiski un ko es tagad arī domāju, ja kādam būtu interese to skatīties, - tās pārbaudītās summas nesakrīt. Tas ir viss, ko es varu pateikt, ko es pats konstatēju. Bet apmēram atkal bija tas - kurš gan ieinteresēts atkal ņemt un cilāt, vēl kaut ko darīties? Nu neviens. Man radās iespaids, ka tas viss notiekas pēc noteiktām shēmām. To nevajag kustināt, to nevajag, ko vajag, to vajag. Īsti pieturēties pie likuma nevienam arī nav izdevīgi. Tas uzraksts - visiem viena taisnība - ir lielākoties durakiem, pie kuriem vari pieskaitīt arī mani. Nav tā, nenotiek tā diemžēl. Tai pašā laikā es arī saku, ka neesmu supertīrs un superideāls. Ja tas mandāts man tika dots un tas man bija jādara, tad tajā laikā, kad es tur biju, maksimāli centos izdarīt visu, ko es varēju. Es redzēju, ka to sasniegt nevar, ka pret to sistēmu iet ir diezgan bezcerīgi, viss ir loģiski atrisinājies un, kā ir, tā ir.

– Kaut kādas savas rebes arī bīda vai tikai izpilda politisko pasūtījumu?

– Teiksim tā, tas varbūt bija viens no pirmajiem iemesliem, kādēļ es saķēros ar prokuratūru. Bija pamatotas aizdomas, bija diezgan daudz informācijas par to, ka atsevišķi darbinieki bīda savas lietas. Vairāk es neko neteikšu.

– Kā notiek savu rebju bīdīšana?

– Elementāri. Tā arī notiek. Es nekomentēšu vairāk. Es jums pateicu apmēram, kā tas bija un kas bija par iemeslu, kādēļ ne ar šo prokuratūras vadību, bet ar iepriekšējo tieši par šo jautājumu mēs saķērāmies. Tad es sapratu, ka paliku nevēlams laikam. Tagad tā komisija. Neesmu naivs, un es to visu saprotu. Ja tā ņemam pa lielam, mēs jau visi vienā katliņā vārāmies. Visi jau zina, ja, par tiem komisijas locekļiem - kurš ar kuru kurā gadā kopā strādājis, šņabi dzer, kurš pārējo, man jau nebija nekādu ilūziju no sākuma. Principā tās ilūzijas man palika kaut kur, kad es sākotnēji saņēmu no prokuratūras sakarīgas atbildes, tika likumība vērtēta un tā, bet tad bija pēkšņi klikš un lūzums - tā klasiskā frāze, ka amatpersonai jārespektē augstākas amatpersonas griba. Ja augstākā amatpersona nosaka, ka jābūt ir tā, tad jums ir vienkārši jāklausa. Tā pavisam vienkāršiem vārdiem. Kad mēs, vairāki akadēmijas pasniedzēji, to izlasījām, no sākuma kārtīgi nosmējāmies, pēc tam mēs sapratām, ka tas ir tikai laika jautājums, un nekas te nemainīsies. Tā mēs pamazām zaudējām vienu atbalsta punktu pēc otra, respektīvi, cerību uz kaut kādu likumību un tiesiskumu.

– Visi taču zina, ka jūs esat Šķēles, Lemberga vai cita cilvēks.

– Tas viss pēc kārtas. Tas pirmais bija Šlesers, tad bija Šķēle, un tad beigās bija Lembergs. Lembergs arī tur sarunāja, sastāstīja kaut kādas tur intervijas. Es pat domāju, ka viņš to speciāli darīja, jo uz to brīdi, es domāju, bija apmēram skaidrs, tāds vadītājs mums tur nevienam īsti nav vajadzīgs.

– Arī viņiem?

– Arī viņiem tai skaitā. Kam ir vajadzīgs, lai KNAB strādātu visā valsts teritorijā un kompleksi tam pieiet, un vēl sistēmiski. Nu priekš kam?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mārtiņš Bondars = politiskā prostitūta?

FotoStarp citu, to pirmais pateica Artuss Kaimiņš. Un pēc šī raksta izlasīšanas dīvainā kārtā šādam apgalvojumam varētu piekrist pat premjers Krišjānis Kariņš. Un Raimonds Pauls jau noteikti. Jo ļoti iespējams, ka zināmā mērā par Maestro un tūkstošiem citu Krājbankas noguldītāju apmuļķošanu saņemtā asinsnauda palīdz nodrošināt Bondaru pārim ierasto spožo un padārgo dzīves stilu. Citi iespējamie scenāriji, kā Latvijas liberālās politikas “spīdeklis” Mārtiņš Bondars un viņa daiļā kundze Ieva gūst ienākumus, ir pāris krimināllietu ierosināšanas vērti.
Lasīt visu...

18

Grāmatas nav nekāds alkohols, lai tām samazinātu nodokli

FotoFinanšu ministrija kompetences ietvaros ir izskatījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas 2019.gada 12.jūnija vēstuli, kurā atkārtoti tiek lūgts atbalstīt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) likmes noteikšanu jebkura formāta grāmatām ne lielāku par 5 procentiem, un sniedz šādu informāciju.
Lasīt visu...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pūce un meža kapitālvērtība

Koku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu...

Foto

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

Iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka...

Foto

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

Pienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs...

Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...