Bijušais prokurors Piliksers terorizē kaimiņus, atklātībā nonāk sadzīviska kašķa videoieraksti
PIETIEK23.10.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bijušais „digitālgeitas lietas” prokurors Edvīns Piliksers spēj piesaistīt uzmanību arī pēc došanās pensijā, - kā liecina Pietiek saņemtā informācija un arī atklātībā nonākuši videoieraksti, kādreizējais prokurors rupji izturas pret saviem kaimiņiem, kā arī, iespējams, uzbūvējis māju pārāk tuvu kaimiņu robežai un „piemirsis” nodot ekspluatācijā pagraba vietā uzbūvētu dzīvojamo māju.
Nu jau pensionētajam prokuroram, kura pēdējā skaļākā lieta bija tā dēvētā digitālās televīzijas lieta, izveidojusies konfliktsituācija ar kaimiņiem Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā. “Vai nu savas nekompetences vai arī apzinātas vēlmes iedzīvoties uz šo kaimiņu rēķina viņš un viņa līdziedzīvotāja, kura zemesgrāmatā ierakstīta kā šī īpašuma potenciāli nākamā īpašniece uz reģistrēta mantojuma līguma, terorizē kaimiņus un izvirza viņiem nepamatotas prasības,” raksta Pietiek lasītājs.
Kaimiņiem radies iespaids, ka Piliksers uzskata blakus esošo zemesgabalu uzskata kā sev iederošu un atbilstoši arī rīkojas gan viņš, gan arī viņa līdzdzīvotāja Iveta Krīgere. “Viņi ne vien bojā blakus esošo īpašumu, bet arī rupji izturas pret kaimiņiem un viņus terorizē,” raksta lasītājs, kurš eksprokurora necienīgo rīcību arī fiksējis video.
“Viss ir dokumentāli pierādāms gan ar dokumentiem, gan arī ar video un attēliem. Vienā video ir redzams, kā Iveta Krīgere bojā kaimiņu īpašumu, savukārt otrā ir redzams, kā Piliksers pēc atkārtotiem pieprasījumiem pamest šo zemes īpašumu draud ar ātrās palīdzības izsaukšanu un acīmredzamu nepieciešamību īpašniekiem vērsties pēc psihiskas palīdzības,” bijušā prokurora un viņa līdzdzīvotājas rupjo izturēšanos apraksta lasītājs.
Vienā video redzams, kā Piliksers smeļ ūdeni no akas un viņam tiek atgādināts, ka viņš to nedrīkst izmantot. “Manā zemē nelien, muļķi tāds!” atbild Piliksers, kuram atkārtoti laipni tiek lūgts beigt izmantot kaimiņa aku. “Jūs pārkāpjat manas satversmē noteiktā tiesības uz privātīpašumu,” norāda kaimiņš, uz ko Piliksers atbild: “Es tev varu tikai izsaukt ātro palīdzību. Psihiatrisko.”
Savukārt otrā video ir redzams, kā Piliksera līdzdzīvotāja ar nūjai piestiprinātu zāģi mēģina nozāģēt vārtiņu otrā pusē esošu stabu Viņai tiek aizrādīts, ka viņa bojā svešu īpašumu, uz ko viņa nereaģē un turpina zāģēšanu.
Tāpat kaimiņiem ir aizdomas, ka Piliksers izvairās no nekustamā īpašuma nodokļa samaksas atbilstošā apmērā. Pilikseram pieder zemes īpašums, un uz tā zemesgrāmatā ir reģistrēta viena dzīvojamā māja, viens pagrabs un viens šķūnis. Tomēr patiesībā uz šīs zemes dzīvojamā māja ir nojaukta, savukārt uz pagraba pamatiem ir uzcelta dzīvojamā māja, kurai nav visi nepieciešamie saskaņojumi. Uz to, kā min kaimiņi, norāda fakts, ka šī ēka ir uzcelta aptuveni 30 centimetru attālumā no blakus esošā zemes gabala, kaut Civillikums nosaka prasību, ka tik tuvai ēkas celtniecība pie blakus esoša zemes gabala ir jāsaņem šo kaimiņu piekrišana, kas ir jāieraksta zemesgrāmatā kā apgrūtinājums.
Zemesgrāmatā šāds apgrūtinājums nav ierakstīts, un šāds saskaņojums arī nekad nav dots. Tāpēc ir pamatotas aizdomas par patvaļīgu būvniecību. Iespējams, patvaļīgi celtā būve tā arī nav nodota ekspluatācijā un attiecīgi arī joprojām reģistrēta nevis kā ēka, bet gan kā pagrabs. „Jāatzīmē, ka nekustamā īpašuma nodoklis pagrabam ir kādas 15 reizes zemāks nekā dzīvojamai ēkai,” raksta lasītājs.
Ar pašu Pilikseru Pietiek tā arī nav izdevies sazināties.
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
