Bijušais Reira nodokļu administrēšanas padomnieks kļuvis par nodokļu parādnieku
PIETIEK01.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par partijas Vienotība „kasieri” un Solvitas Āboltiņas un viņas ģimenes „lietu kārtotāju” uzskatītajam Jānim Dambītim līdz ar varas maiņu Finanšu ministrijā 2016. gada sākumā nācās pamest ilgi ieņemto finanšu ministra padomnieka amatu, kas nodrošināja plašas iespējas „lietu kārtošanai” un „informācijas apritei” un pat Valsts ieņēmumu dienesta „universālo caurlaidi”. Jaunu pielietojumu saviem talantiem Dambītis tā arī neatrada un pašlaik ir kļuvis par palielu nodokļu parādnieku.
Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta 12. jūlijā publiskotais kārtējais nodokļu parādnieku saraksts, Jānim Dambītim VID administrēto nodokļu parāds ir sasniedzis jau 11 248 eiro, no kuriem 3508 eiro ir tā parāda summa, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
Jānis Dambītis bija finanšu ministra Jāņa Reira ārštata padomnieks nodokļu administrēšanas jautājumos un bija guvis īpašu ievērību ar savu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) "universālo caurlaidi", kas viņam deva iespēju pēc saviem ieskatiem un faktiski nekontrolēti apmeklēt visas savas „kontaktpersonas” VID un Finanšu policijā.
Formāli Dambītis šo amatu ieņēma uz Reira pilnvaru laiku, taču faktiski Dambītim bija jāaiziet tāpēc, ka politiskajās aprindās viņš viennozīmīgi jau gadiem ilgi bija ticis uzskatīts par prasmīgu dažādu „lietu kārtotāju”, izmantojot savus kontaktus Finanšu ministrijas struktūrās un specdienestos, kurš politisko „jumtu” atradis „zem Vienotības”, lielā mērā pateicoties izrādītai lojalitātei tieši partijas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai.
2014. gadā Dambītis bija spiests pamest toreizējā finanšu ministra Andra Vilka (arī Vienotība) štata padomnieka posteni - viņš tikai pārcelts ārštatā. Tieši šis Vilka lēmums, kā toreiz tika ziņots, bija patiesais iemesls, kas piešķīla tādu asumu partijas līderes Āboltiņas komentāriem par finanšu ministra nostāju iespējamās nodokļu celšanas jautājumā.
Cita informācija toreiz liecināja, ka Dambīti no amata savā birojā palūdzis aiziet finanšu ministrs un pāriešana ārštatā bijusi kompromiss, lai neizraisītu vēl lielāku partijas vadības neapmierinātību ar Vilka rīcību.
Vilks, kurš partijā ienāca ar tā dēvēto "lietussargu grupu", šaurā lokā jau senāk bija paudis gatavību atbrīvoties no Dambīša pēc tam, kad atklātībā parādījās fakti par padomnieka dārgo dzīvesveidu, piemēram, slēpti iegādāto un izmantoto dārgo auto, kas lika uzdot jautājumus par to samērību ar oficiālajiem ienākumiem.
Tieši Vilka lēmums par Dambīša nostumšanu, kas mazināja padomnieka ietekmi Finanšu ministrijā, Valsts ieņēmumu dienestā un Finanšu policijā, līdz ar to arī ietekmi uzņēmēju vidū, kas gatavi ziedot partijai, toreiz bija galvenais iemesls Vienotības spices dusmām uz finanšu ministru. Kā zināms, tas beidzās ar Vilka aiziešanu no politikas.
Dambītis Pietiek toreiz gan noraidīja uzņēmēju vidē un politikas kuluāros sev piedēvētā Vienotības finanšu piesaistītāja lomu. "Nē, ar to gan es nenodarbojos pavisam droši," apgalvoja Dambītis. Lai gan raksturots kā Āboltiņai ļoti pietuvināts, īpaši kopš Edgara Jaunupa nostumšanas no partijas finanšu lietām, pats Dambītis apgalvoja, ka viņa attiecības ar Āboltiņu esot kā ikvienam ierindas biedram ar partijas līderi.
Dambīti partijā un vēlāk Finanšu ministrijā savulaik ieveda Einars Repše. Kā redzams, lai gan tagad finanšu ministra amatā atkal atgriezies Reirs, Dambīša talanti vairs nav pieprasīti.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
