Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Problēma tāda, ka daudzi specdienestu darbinieki dzīvo paralēlā realitātē ar utopisku izpratni par lietām. Tam nav sakara ar reālistisku mūsdienu pasaules un pastāvošo, kā arī nākotnes īsteno risku izpratni. Ja procesā vēl iesaistās izmanīgi darboņi ar čekas laika domāšanu, politiskais bizness gatavs uz urrā, jo drošība ir populārs temats, ar kuru var spekulēt. Demagoģija ir spēcīgāka par veselo saprātu,” – tā intervijā atzīst bijušais Valsts kancelejas direktores palīgs starptautiskajos jautājumos Ivars Mēkons.

- Bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane intervijā Dienai paudusi, ka bez politiskās gribas un drosmes diez vai Satversmes tiesas 2017.gada 10.februāra spriedums lietā par valsts noslēpuma pielaižu anulēšanu rezultēsies praktiskās izmaiņās, jo šajos jautājumos politisko dienaskārtību diktē paši specdienesti. Kā jūs to komentētu?

- Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur Satversmes aizsardzības birojs (SAB) var jebkurā brīdī atņemt pielaidi augstākajām tautas gribas institūcijām – parlamentam, valdībai un prezidentam. Tieši tiem, kas politiski un faktiski (pēc Satversmes un likuma) uzrauga pašu SAB. Šādu absurdu sistēmu var uzturēt tikai tad, ja tam (SAB) aizmugurē ir kāds spēcīgs politisks vai biznesa elites atbalsts, jo pēc būtības šī sistēma ne tikai neatbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts izpratnei, bet tiešā veidā turpina čekas sistēmu – visi galvenie politiskie un civildienesta, kā arī pat valsts kapitālsabiedrību amati ir cieši saistīti ar pieeju valsts noslēpumam. Tātad – bez “sarkanās grāmatiņas” (pielaides) karjera liegta.

- Bet šādas tiesības SAB taču likumā bijušas noteiktas jau no 1997.gada. Kāpēc tad ES vai NATO par to nav izteikušas iebildes?

- Rietumvalstis raugās uz situāciju kopumā, tas ir - gan likumā skaidri ierakstīto, gan to, kā likumu praktiski piemēro. Līdz brīdim, kad pie varas nāca Vienotība, kadru tīrīšana ar formālo ieganstu – radušās šaubas par spēju saglabāt valsts noslēpumu – notika vienīgi tiesībaizsardzības iestāžu vidū. Politikai un augstākajām civildienesta amatpersonām šīs metodes neizmantoja.

- Pieņemsim, bet vai tad, kā jūs sakāt, pārējās ES valstīs ir citāda sistēma?

- Jā. Atšķirības ir fundamentālas - gan kopējā pieejā, gan pašā procedūrā, kādā pielaidi anulē. Pirmkārt, augstākajām amatpersonām (parlaments, valdība, prezidents, Augstākās tiesas tiesneši, ģenerālprokurors, bruņoto spēku vadība, utt.) pielaide valsts noslēpumam pienākas automātiski. Tas balstās uz pamatprincipiem par demokrātisku un tiesisku valsts – tautas griba, kas izpaužas parlamenta un citu konstitucionālo orgānu tiešā vai netiešā ievēlēšanā vai iecelšanā, jau ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šīm amatpersonām ir tiesības uz visu informāciju, tai skaitā, sensitīvāko valsts drošības informāciju. SAB ir tikai palīgs valdības darbā, nevis galvenais valsts drošības noteicējs, garants vai īstenotājs.

Tradicionālais konstitucionālais iedalījums – likumdevēja, izpildu un tiesu varā – nav tikai teorētisks, akadēmisks pieņēmums vai iegriba. Tā ir praktiska nepieciešamība, ņemot vērā, ka nedzīvojam ideālajā pasaulē un līdz ar to nevar būt iestādes vai cilvēki, kuriem vienkārši uzticas. Neatņemama sastāvdaļa šim ir arī varu savstarpējā mijiedarbība un kontrole, lai nodrošinātu, ka neviena no varām neiegūst nekontrolējamību vai pārmērīgu dominanci.

SAB ar esošo pieeju (un Vienotības spices atbalstu) ir gājis pat vēl tālāk nekontrolējamības virzienā – ir kļuvis par “patiesības ministriju”, jau savlaikus izslēdzot atsevišķām politiskās vai biznesa elites personām nevēlamas kandidatūras uz attiecīgo amatu. Citiem vārdiem, Rietumvalstīs raugās, lai novērstu jebkādus riskus par specdienestu politisko manipulējamību, nevis pieturas pie likuma burta par formālām drošības pārbaudes procedūrām.

Otrkārt, attiecībā uz ierēdņu (tai skaitā, militārā sektora amatpersonu) pielaižu anulēšanu process balstās uz fundamentālu administratīvā procesa principu: persona tiek iepazīstināta ar specdienesta bažām, un tai tiek dotas iespējas pretargumentēt. Negatīva lēmuma gadījumā vienmēr ir pieejama tiesa. Citiem vārdiem, lai novērstu specdienestu patvaļu un brīvdomāšanu, ir jāievēro noteikti pamatprincipi, lai pielaides atņemšanas procesu uzskatītu par godīgu, taisnīgu un samērīgu. Interesanti, ka tepat blakus kaimiņos – Igaunijā – abas pieejas jau sen darbojas.

- Varbūt Latvijas situācija mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos tomēr ir krietni citādāka, lai vienkārši piemērotu citās valstīs pastāvošo pieeju?

- Tieši otrādi. Līdz šim Latvijas sabiedrība ir maldināta par reālajiem drošības riskiem un risinājumiem citās valstīs. Ja dzīvojam atrauti no pārējās pasaules, varam izfantazēt jebkādus “Novije Vasjuki”, un tie mums liksies ticami. Bailes no brīvības zaudēšanas Latvijas sabiedrībā ir reālas, tādēļ arī izmanīgi specdienestu darboņi un atsevišķi politiķi uz to iemācījušies labi spekulēt. Jūs domājat, ka specdienestos visiem ir ētika, morāle un atbildība?

- Labi, bet vai tiešām Rietumvalstu pieredze ir automātiski attiecināma arī uz bijušās PSRS ietekmes valstīm?

- Jā. Un tieši šo nobriedušo demokrātiju pieredze ļauj mums reālistiski saprast, kādi riska momenti ir jau laikus jānovērš; kā nepieļaut specdienestu politisko manipulējamību, to izmantošanu cīņā ar opozīciju, privātās interesēs, utt. Viena no demokrātijas citadelēm – ASV – problēmu ar specdienestu ļaunprātību, politizāciju un nekontrolējamību jau ļoti sen skaidri ieviesusi politiskajā dienaskārtībā (vismaz no 20.gs. vidus). Starptautiskajā arēnā līdz ar to ir izplatīts termins – specdienestu demokrātiskā uzraudzība (democratic accountability of intelligence services), šim terminam ir ļoti dziļas saknes.

Piemēram, viens no skaļākajiem gadījumiem ASV un specdienestu mūsdienu vēsturē vispār (pēc kura Rietumu pasaule spēra drastiskus soļus specdienestu regulējuma un uzraudzības uzlabošanas aspektā) ir tā saucamā pulkvežleitnanta Olivera Norta lieta. 20.gs. 80. gados ASV izvērsās skandāls, ka Norts, apejot ASV Kongresa tiešu aizliegumu (likuma formā) – jo Kongresa ieskatā karadarbība Nikaragvā bijā jāizbeidz -, nodrošināja finansējuma nogādāšanu Nikaragvas militārajiem opozicionāriem, tādējādi izpildot prettiesisku prezidenta Ronalda Reigana, viceprezidenta Džordža Buša un citu augstāk stāvošu politisko personu norādījumu. Finansējums tika nodrošināts netiešā un izsmalcinātā veidā, caur specdienestu īpaši – caur formāli nesaistītām personām - izveidotu Brīvības saglabāšanas fondu (National Endowment for the Preservation of Liberty). Ienākumi līdzekļiem tika gūti no ASV ieroču tirdzniecības Irānai.

Tā kā tika iznīcināta virkne pierādījumu, oficiālās apsūdzības krietni atšķīrās no politiskajā un sociālajā arēnā izskanējušajiem faktiem un izpratnes par lietām. Tomēr viennozīmīgi skaidrs bija tas, ka specdienesti pilda politiskus pasūtījumus, turklāt, kā vēlāk atzina pats Norts, sākotnēji melot Kongresam šķita pat cēli. Lieki piebilst, ka skandāls gandrīz vai maksāja amatu pašam Reiganam; situāciju glāba, ka vēl toreiz nesenajā 1974.gadā notika impīčmenta procedūra, kuras gaitā prezidents Niksons pats atkāpās no amata, tāpēc vēl viens tik augsta līmeņa politiskais skandāls diez vai sekmētu valsts attīstībai un tēlam kopumā.

- Vai no šīm kļūdām valstis ir mācījušās?

- Diemžēl specdienestu politiskās manipulējamības risks ir aktuāls vienmēr, tādēļ regulāri ir drosmīgi jāraugās uz situāciju un tā vietā, lai meklēt attaisnojumus ar patosiem un lozungiem vai formālām likumā ierakstītām frāzēm, operatīvi jāsper soļi, lai nākotnē kas tāds neatkārtotos.

Daži piemēri no neseniem notikumiem. 2009.gads, Lietuva. Atkāpjas Lietuvas specdienesta vadītājs, jo Lietuvā, izrādās, ierīkoti Gvantanamo tipa cietumi, ko asi nosoda gan parlamentārās izmeklēšanas komisija, gan Lietuvas premjers. Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākkārt atzinusi, ka šāda drastiska pieeja terorisma apkarošanā (Gvantanamo tipa cietumi) neatbilst Eiropas izpratnei par cilvēka cieņu un tiesībām.

2013.gads, Čehija. Atkāpjas Čehijas premjers, jo citastarp atklājas, ka premjers ar savas padomnieces starpniecību vairākkārt izmantojis militāro izlūkdienestu privātās interesēs. 2016.gads, Igaunija. Atkāpjas Igaunijas Jūras spēku komandieris, jo ir pamatotas bažas, ka Jūras spēku kuģi izmantoti kontrabandas kravu pārvadāšanai.

- Ja jautājums ir tik nopietns, vai par šīm tēmām tiek runāts arī starptautiskajās organizācijās?

- Regulāri. It īpaši pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV specdienesti Rietumu pasaulē ir kļuvuši nozīmīgāki, lai preventīvi censtos novērst apdraudējumus mūsu drošībai. Tai pašā laikā varas ļaunprātīgas izmantošanas risks, kura regulāra apzināšana un minimizēšana ir demokrātijas pamatakmens, izriet no cilvēka dabas. Un no šī varas izmantošanas savtīgos nolūkos riska nav pasargāta neviena iestāde, tai skaitā, valsts drošības iestāde. Parlamenta balsojums SAB vadītājam ir nevis absolūts uzticības garants SAB darbības nekļūdībai, bet vienīgi politisks atbalsts un kredīts nozīmīgajam amatam. Un šis politiskais atbalsts un uzticības kredīts ir brīvi atsaucams jebkurā laikā, ja ticamība iestādes godīgumam ir nopietni iedragāta.

- Kuras starptautiskās organizācijas vērš uzmanību uz risku par specdienestu darbības politisko angažētību?

- Gan dažādas starpvalstu organizācijas, gan Rietumu pasaulē citas autoritatīvas organizācijas. No starpvalstu organizācijām it īpaši uzsverama Eiropas Padome un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija. Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2005. gada 2. jūnija dokuments 10 567 ar nosaukumu “Drošības iestāžu demokrātiskā uzraudzība dalībvalstīs” (Democratic oversight of the security sector in member states) īpaši uzsver problemātiku Eiropā.

Tiek norādīts uz nepieciešamību praktiski ieviest efektīvas garantijas specdienestu rīcības tiesiskuma kontrolei; ierobežot specdienestu iejaukšanos ekonomiskajos un finanšu procesos; nodrošināt likumos ierakstītā reālu īstenošanu dzīvē; izslēgt iespēju specdienestiem pašiem noteikt savu darba kārtību un šo jautājumus nodot vienīgi valdības kompetencē; kā arī cīnīties ar specdienestu darbībai raksturīgo pārmaiņu nevēlēšanos inerci un pārmērīgo koncentrēšanos uz formalitātēm un “tuneļa domāšanu”. Tāpat tiek uzsvērts risks saistībā ar specdienestu izmantošanu cīņai ar politisko opozīciju.

Savukārt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās Asamblejas 2014.gada Baku rezolūcija par publiskā un privātā sektora drošības institūciju demokrātisko kontroli (Resolution on the Democratic control of the public and private security sectors) skaidri norāda, ka pat vecajās Eiropas demokrātijās ik pa laikam parādās bīstamas tendences cilvēktiesību un tiesiskuma pamatprincipu apdraudējumam pašu specdienestu darbībā. Citiem vārdiem, diplomātisks signāls, ka situācija ir pārlieku nopietna, lai specdienestiem piešķirtu lielu varu bez reālas un efektīvas kontroles. Ģenerālprokurora nesen izskanējušie specdienestu aizstāvības izteikumi vēl vairāk mani dara bažīgu, ka joprojām tiek sūtīti sveicieni visiem, kas uzdrošināsies parādīt patieso specdienestu dabu.

- Vai ir arī kādas citas organizācijas, kas pauž līdzīgas bažas?

- Jā, viena no redzamākajām ir Ženēvas Bruņoto spēku demokrātiskās kontroles centrs (Geneva Centre for the Democratic Control of Armed Forces (DCAF)). Šis ir Šveices valdības iniciēts fonds, kurš darbojas atbilstoši Šveices likumiem un kura biedri, cita starp, ir ES un NATO dalībvalstis (arī Latvija). Centra uzdevums ir sniegt priekšlikumus drošības iestāžu demokrātiskas pārvaldības un kontroles praktiskai īstenošanai, nolūkā nodrošināt, ka šie dienesti izpilda galveno mērķi – sabiedrības interešu ievērošanu.

Centra 2007.gada Politikas plānošanas dokuments Nr.19 “Drošības iestāžu demokrātiskā uzraudzība” (Democratic Accountability of Intelligence Services) situāciju raksturo līdzīgi, un pat viena sadaļa īpaši saucas “Politiķu kārdinājums” (The Temptation for Politicians). Šis dokuments arī skaidri parāda, ka parastā prakse Eiropas valstīs, kurās specdienesti vispār tiesīgi veikt augstāko politisko amatpersonu pārbaudi pieejai valsts noslēpumam, ir tā, ka šī pārbaude ir vienīgi juridiski nesaistoša specdienesta viedokļa par iespējamajiem riskiem izteikšana, nevis gala lēmums, kas liedz personai ieņemt amatu. Gala lēmumu par to, vai konkrētā amatpersona ir tiesīga ieņemt amatu, pieņem pati politiskā institūcija kopumā, piemēram, parlaments Polijā, uzklausot specdienestu redzējumu.

- Kam par jūsu ieskatā aplamo situāciju Latvijā būtu jāuzņemas atbildība?

- Pirmkārt, SAB vadītājam, kurš jau laikus (no Valsts kancelejas puses) tika informēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2014.gada 29.aprīļa spriedumu lietā “Ternovskis v. Latvia” (Satversmes tiesa zināmā mērā atspoguļo jau šajā ECT spriedumā pirms 3 gadiem norādīto).

Neskatoties uz savlaicīgu norādi uz SAB darbības prettiesiskumu un antikonstitucionalitāti, SAB vadītājs, tieši otrādi, turpināja regulāri ar putām uz lūpām paust, cik viss ir labi un tiesiski un ka viss regulāri tiek uzlabots pat virs minimālās normas. Galvenais, ka viņš pats tā domā (smejas). Kā slavenajā Rammstein dziesmā Moskau: “Пионеры там и тут, песни Ленину поют.[1]

Otrkārt, līdzatbildība jāuzņemas Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājam. Demokrātiskā valstī parlamentārā uzraudzība ir viens no svarīgākajiem garantiem politiskās angažētības riska minimizēšanai specdienestu darbībā. Āboltiņas un Maizīša īpaši siltās attiecības un, iespējams, pat rūpals, manā ieskatā, jau kļuvis acīmredzams.

- Kā šai atbildībai būtu jāizpaužas?

- Atkāpjoties. Pielaižu sistēma ir iedragājusi pietiekami daudz talantīgu un nākotnes orientētu, reālistisku domājošu un patriotisku cilvēku karjeru un reputācijas, lai Satversmes tiesas spriedumu vienkārši noliktu plauktiņā pašam SAB situācijas “risinājuma izstrādei” specdienestu gaumē. Cik daudz tuvinieku un radinieku piedzīvojuši nepamatotu apkaunojumu, asaras un pārdzīvojumus. Latvijā joprojām bieži vien valda princips “roka roku mazgā”, trūkst mūsdienīgas un nākotnei orientētas pieejas politiskajā atbildībā. Vienotība pati, kā tiesiskuma “garants”, varētu rādīt piemēru īstajā brīdī.

- Prezidents Raimonds Vējonis nesen paudis, ka Satversmes tiesa pamatā valsts noslēpuma sistēmu atzinusi par korektu un ka jālabo tikai atsevišķas sīkas nianses.

- Prezidents acīmredzot jautājis pašu specdienestu viedokli, jo tādas aplamības var nākt tikai no cilvēkiem, kuriem nav izpratnes un pieredzes par modernu tiesisku valsti. Daudzas vadošas specdienestu amatpersonas, cik nojaušams, ir ar bagātu pieredzi čekas laikos. Tādēļ arī riska gadījumos, kad tiem var draudēt publisks apkaunojums un necienīgs karjeras noslēgums, tās ir gatavas pielietot demagoģijas augstākās tehnoloģijas.

Latvija vēl tikai pirms neilga laika bija totalitāra režīma jūgā, turklāt šis režīms spēja radīt formāli demokrātiskāko konstitūciju, bet iekšienē darbojās kā iznīcības mašinērija. Tiesībaizsardzības iestādes un čeka bija tie, kas faktiski noteica politisko un sabiedrisko dienaskārtību, un pārējie politiskie un ierēdniecības spēlētāji bija tikai marionetes ar konkrētiem uzdevumiem. Kas nepakļāvās sistēmai, tika iznīcināts fiziski, morāli vai garīgi. Mentalitāte saglabājas ilgi, vēl vairākas paaudzes.

Kamēr Latvijā specdienestu darbinieku vairākums nebūs svaigās paaudzes un domāšanas piekritēji, mēs vienmēr būsim riska zonā par shēmošanu un prihvatizāciju. Padomju laika vadoši orgānu darbinieki izcili māk pielāgoties arī formālam demokrātiskam režīmam, bet savās darbībās un reālajās izpausmēs ir tālu no demokrātijas un tiesiskuma ideāliem. Ja gribam šo valsti nākotnē redzēt saviem bērniem un mazbērniem labvēlīgu, mums jāveic kardinālas izmaiņas jau šobrīd. Mums nav laika gaidīt. Un tāda ir pieredze arī citās postpadomju valstīs.

Piemēram, Ungārijā, kas uzskatāma par vienu no labākajiem bijušās PSRS ietekmes valstu piemēriem specdienestu demokrātiskas kontroles nodrošināšanai, parlamenta 2/3 vairākums pat ir tiesīgs pieprasīt, lai specdienesti atklāj parlamenta speciālajai komisijai pašu sensitīvāko specdienstu darbības informāciju, tai skaitā metodes un tehnoloģijas. Kamēr paaudžu maiņas ietekme nebūs veselīgi nostiprinājusies, ir laikus jāizravē visas nezāles specdienestu darbībā.

- Vai pareizi saprotu, ka, pēc jūsu sacītā, Eiropas prakse ir specdienestus uzskatīt vienīgi par atbalstu valdības noteiktajai politikai un uzdevumiem, nevis iestādi ar autonomu plānošanu?

- Jā. Pretējā gadījumā čekas un “sarkano grāmatiņu” sistēma, kā redzams, spēj pielāgoties pat jaunajos apstākļos. Ārēji – demokrātiski lozungi, iekšēji – izrēķināšanās un “roka roku mazgā” mašinērija.

- Kā izpaudās spiediena izdarīšana uz jums un jūsu kolēģiem Valsts kancelejā?

- Jā, tas notika divu gadu garumā (2013.-2015.gads). Vispirms bija netieši mājieni par nepieciešamību “laboties” un “rakstīt pareizus viedokļus” airBaltic jautājumā no toreizējā premjera biroja un citām personām, kuras varētu uzskatīt par pietuvinātām Vienotības spicei. Vēlāk sekoja pārmetumi par “nepareizo” un “izlēcēju” nostāju Hipotēku bankas, Citadeles bankas, valsts noslēpuma pielaižu piešķiršanas, kā arī KNAB darbības uzlabošanas jautājumos.

Pārmetumi tika veidoti kā kampaņa – gan valsts pārvaldes iekšienē (piemēram, valdības sēdēs; psiholoģiskā diskomforta radīšanā darba grupās, utml.), gan publiski. Īpatnējā viedokļu sakritība, pēc būtības – pāris teikumu (ideju) monotona atkārtošana dažādos rakursos un forumos - visu runātāju vidū liecina par iepriekš noteiktu un iestudētu uzdevuma izpildi.

- Vai tās bija bailes no atmaskošanas?

- Domāju, ka jā. Valsts kanceleja spēja, manuprāt, demonstrēt dziļāku, tālāku un reālistiskāku izpratni par lietām; mēs neļāvām sevi apmānīt. Tas nepatika atsevišķiem ļoti ietekmīgiem politiķiem, amatpersonām un biznesa elites pārstāvjiem. Joprojām daudzos aspektos mūsu valstī sekojam padomju laika metodēm: katrs papīrs, pat nesaistošā formā (kādi bija Valsts kancelejas atzinumi – kā jau demokrātiskā un tiesiskā valstī ierasts, tie ir vienīgi attiecīgā autora viedoklis, nevis juridiski saistošs dokuments) var patiesībā būs slēpts zemūdens akmens atriebībai, utml. Paradoksāli; tomēr par šīm absurdajām lietām ir jārunā. Kamēr valsts pārvaldē un lielākajā daļā politikas izpausmes Latvijā neatzīsim šīs padomju atliekas, jebkuras reformas valsts pārvaldē būs lieka nauda vējā. Tu vari uztaisīt valsts pārvaldi no 2 ierēdņiem, bet, ja viņu domāšana paliks tāda pati, uz priekšu netiksim.

- Vai spiediena izdarīšana izpaudās arī draudos?

- Jā. Un par to jau iepriekš publiski daudz runāts. Tie, kas plānoja manu un manu kolēģu nomelnošanu, patiesībā zināja, ka tiekam konkrēti un demagoģiski nepatiesi apsūdzēti un apmeloti. Taču viņiem tas bija izdevīgi: vienmēr labi atrast kādu grēkāzi, uz kura demonstrēt varas nepiekāpību un darbību, un tā visa aizsegā turpināt savus netīros darbiņus. Likmes kriminālprocesa vai citu pasākumu uzsākšanai “pilsētā” zināmas, galvenais – tikt pie pareizā lietu kārtotāja un neiekrist. Mans viedoklis – tika maldināta arī Drošības policija, kura veica kratīšanu manā dzīvesvietā un darbavietā.

- Jūsuprāt, SAB slavenā darboņa Aigara Sparāna publiski izklāstītās darbības ir ar reālu segumu?

- Domāju, ka publiski vēl dzirdam tikai maigāko daļu. Mīlu šo valsti, tomēr esmu reāls. Latvijai ir ārkārtīgi, uzsvēršu ārkārtīgi daudz darāmā, lai mēs tiešām piekļūtu tuvāk tam, kā tiekam oficiāli pozicionēti. Latvija ir viena no mazākajām ekonomikām un viens no mazākajiem militārajiem spēkiem Eiropas Savienībā un NATO. Oficiālajās versijās dzirdam par ekonomikas un citiem “brīnumiem”. Bet, ja kaut cik paskatāmies kaut vai starptautisko un ārvalstu Rietumu presi, nonākam realitātē – kā bieži saka Vācijā, - mazā Baltijas valsts Latvija (Kleines baltisches Land Lettland).

Uz cilvēku patriotismu arī tiek bieži demagoģēts un manipulēts, radot ilūzijas par mūsu valsts milzīgo ietekmi un augsto reputāciju. Kaut kur dzirdēts? Jā, tepat no padomju laikiem, kad PSRS taču bija pati labākā, varenākā, nekļūdīgākā, ietekmīgākā, utt. Un šeit tad arī rodas atbilde, ar ko patiesībā nodarbojas atsevišķi specdienestu ietekmīgākie darboņi – formālu likumīgu operatīvo darbību vai pielaižu izsniegšanas procesa aizsegā - ar biznesa vides “sakārtošanu”.

- Vai tiešām ir tik traki?

- Situācija ir nopietna. Bet to var ļoti viegli labot: atzīt šo sistēmas trūkumu un mainīt pastāvošo drošības iestāžu neaizskaramību un patvaļu. To māca arī pieredze gan mūsu kaimiņos, gan citās postpadomju valstīs, gan vecajās demokrātijas valstīs.

Demokrātija nav brīnumzāles, tas ir noteikts process, kur indivīdam ir piešķirta prioritāra loma, un valsts aparāts kalpo cilvēka labklājībai, nevis, kā pie mums, - otrādi. Citiem vārdiem, likumā ierakstītā populistiska atkārtošana pati par sevi neko nerada un nemaina.

Problēma tāda, ka daudzi specdienestu darbinieki dzīvo paralēlā realitātē ar utopisku izpratni par lietām. Tam nav sakara ar reālistisku mūsdienu pasaules un pastāvošo, kā arī nākotnes īsteno risku izpratni. Ja procesā vēl iesaistās izmanīgi darboņi ar čekas laika domāšanu, politiskais bizness gatavs uz urrā, jo drošība ir populārs temats, ar kuru var spekulēt. Demagoģija ir spēcīgāka par veselo saprātu.

Tai pašā laikā, esmu pārliecināts, daudzi specdienestu darbinieki ir patriotiski, godīgi un ar perspektīvu. Tomēr viņi, kā jau postpadomju valstī, vienkārši pakļaujas sistēmas dzirnavām, un baidās gan no iniciatīvas, gan izmaiņu ieviešanas. Latvijas drošības iestādēm ir vajadzīgs restarts.

- Labi. Par jūsu profesionālo darbību – izskanējušas bažas, ka rīkojaties neētiski, pārstāvot klientus pret valsti.

- Kārtējā nelabvēļu un skauģu demagoģija, kuri, protams, gribētu, lai es un citi mani bijušie Valsts kancelejas kolēģi vienkārši nonāktu profesionālajā mēslainē. Mēs godprātīgi kalpojām šai valstij, taču tā vietā mums Vienotības spice nodrošināja sveicienu – pielaižu atņemšanu.

Viena no visspilgtākajām epizodēm bija bijušās Valsts kancelejas direktores Dreimanes “izēšanas operācija”. No publiski mazāk zināmajiem aspektiem ir viņas vācu aitas šķirnes suņa noindēšana kā pēdējais brīdinājums laboties (tas notika divas dienas pēc tam, kad Dreimane atteicās mainīt savu nostāju KNAB neatkarības stiprināšanā atbilstoši OECD standartiem, neskatoties uz Laimdotas Straujumas publiskajiem izteikumiem). “Pilsētā” ātri izplatījās informācija, ka Dreimanei esot pēdējais laiks laboties. Gan pirms, gan pēc tam viņa nepārtraukti saņēma mājienus atbrīvot no amata mani, turklāt šie mājieni ne vienmēr tika izteikti viņai pašai.

Tāpat pielaidi atņēma manam kolēģim, godprātīgam un profesionālam juristam, drošības jomas pārzinātājam, kurš bija autors slavenajam Valsts kancelejas atzinumam par pielaižu sistēmas antikonstitucionalitāti. Visbeidzot, pielaidi atņēma arī citam Valsts kancelejas juristam, kurš ar savu patstāvīgo domāšanu profesionāla un politiski neatkarīga valsts civildienesta darbības nodrošināšanā kļuva ļoti neērts atsevišķiem ietekmīgiem cilvēkiem.

- Un vai tas, ka Dreimane šobrīd strādā Latvijas Gāzē, jūsuprāt, ir pieņemami no ētiskā viedokļa?

- Kārtējais baumu un skaudības piemērs, kas tiešām, kā var saprast, tiek izplatīts apzināti. Vai tas, ka Saeimas Nacionālās drošības komisiju vada deputāts, kas sākotnēji pat netika no tautas gribas ievēlēts Saeimā, ir ētiski? Vai tas, ka SAB vada cilvēks – WikiLeaks varonis, kurš, cik var saprast, svešas valsts (lai cik draudzīgas, bet tomēr) vēstniekam atklāj mūsu valsts noslēpumus, ir ētiski?

Manā ieskatā Dreimanes, manis un citu manu bijušo kolēģu apmelošana drīzāk ir apzināts pasākums, lai novērstu uzmanību no tiešām prettiesiskām vai neētiskām rīcībām ar Vienotības spici saistītu cilvēku vai sponsoru darbībā. Vienotībai nākot pie varas, tika postulēti divi dienas kārtības jautājumi: nost ar oligarhiem, un krievi nāk. Primitīva un populistiska izpratne par lietām. Tai pašā laikā virkne kolorītu Vienotības brīnumbērnu, kas bija iekļuvuši valdībā, ik pa laikam spēja nākt klajā ar tādiem izteikumiem, ka “zemīt, atveries”. Tas vienkārši liecina par pašas Vienotības spices alkatību, tukšumu un naidīgumu pret citādi (objektīvi) domājošiem un talantīgiem cilvēkiem, kas nākotnē varētu ieņemt gan specdienesta vadītāja, gan premjera vai prezidenta amatu un šo valsti tiešām ievest Rietumu pasaulē.


[1]  Aptuvenais tulkojums no krievu valodas, “Pionieri tur un šur dzied slavas dziesmas Ļeņinam.

Novērtē šo rakstu:

107
15

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...