Bijušās KPV LV jaunumi: valdes priekšsēdētāja Krapāne aiziet no partijas, algotā amatā iekārtojies bijušais KNAB priekšnieks Vilnītis
Pietiek lasītājs11.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijā, kas bija pazīstama kā KPV LV, bet taagad saucas PCL (Par cilvēcīgu Latviju), atkal jaunumi: valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne aiziet no partijas, par vietas izpildītāju kļūst vietnieks un algots partijas darbinieks Jurģis Miezainis, bet I. Krapānes civilvīrs Māris Balodis nosauc Jurģi par liekuli un pamet partiju. Rezultātā šobrīd partijā toni nosaka četri cilvēki, kuri visi saņem algu partijā, - Krists Bergans-Berģis, Jurģis Miezainis, Aigars Dzenītis un bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis (attēlā). Piedāvāju lasītāju ievērībai dažus krāšņākos ierakstus no partijas vadības iekšējās sarakstes:
Ieva Krapāne:
Labdien, biedri! Pirmdienas rīts ir iesācies uz pārmaiņām vērsts!
Paldies Jums visiem par ieguldīto darbu, ticību labākai un taisnīgai nākotnei! Ar Jums ir pavadīti neskaitāmi skaisti mirkļi, ir bijuši prieki, kā arī bēdas! Es visus Jūs cienu un novērtēju ikkatra sniegumu partijai! Paldies Jums visiem par to!
Lai turpmāk Jums izdodas Jūsu labās ieceres partijā! Es tiešām novērtēju to laiku, ko kopā pavadījām!
Diemžēl ar šo es paziņoju, ka ar šodienu es atkāpjos no partijas valdes priekšsēdētājas amata un arī aizeju no partijas!
Paldies vēlreiz Jums!
Jurģis Miezainis:
Vēlos pateikt paldies Ievai, kura bija ar mums partijai grūtos brīžos, tomēr laiks nestāv uz vietas, un mums ir jāturpina dzīvot - mūsu rindās šobrīd ir 525 biedri, uzņemti šodien 43 jauni biedri - mēs ejam uz priekšu, audzējam spēku. Ir dibināta jauna nodaļa - Liepājā, spēcīga nodaļa veidojās Daugavpilī, Preiļos u.c Latvijas pilsētās. Es kā valdes priekšsēdētāja vietnieks turpinu un cīnos, lai mēs kā organizācija pastāvam, kļūstam spēcīgāka un turpinām būt vienoti. Šodien sākam jauno rubriku - podkāstu, gatavojam arī protesta akciju pret sabiedrības segregāciju, bet par sabiedrības vienošanu.
Māris Balodis:
Tu gan, Jurģi, esi lielākais liekulis šinī partijā...
Paldies visiem kolēģiem par kopā būšanu, ieguldīto, jauniem izaicinājumiem, kurus izbaudījām kopā!
Arī es izstājos no partijas un aicinu palikušos biedrus ar steigu sasaugt [tā tekstā] biedru ārkārtas sapulci un veikt pārmaiņas, savādāk šī partija beigsies kaut kur shēmās...
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
