Bijušās KPV LV jaunumi: valdes priekšsēdētāja Krapāne aiziet no partijas, algotā amatā iekārtojies bijušais KNAB priekšnieks Vilnītis
Pietiek lasītājs11.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijā, kas bija pazīstama kā KPV LV, bet taagad saucas PCL (Par cilvēcīgu Latviju), atkal jaunumi: valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne aiziet no partijas, par vietas izpildītāju kļūst vietnieks un algots partijas darbinieks Jurģis Miezainis, bet I. Krapānes civilvīrs Māris Balodis nosauc Jurģi par liekuli un pamet partiju. Rezultātā šobrīd partijā toni nosaka četri cilvēki, kuri visi saņem algu partijā, - Krists Bergans-Berģis, Jurģis Miezainis, Aigars Dzenītis un bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis (attēlā). Piedāvāju lasītāju ievērībai dažus krāšņākos ierakstus no partijas vadības iekšējās sarakstes:
Ieva Krapāne:
Labdien, biedri! Pirmdienas rīts ir iesācies uz pārmaiņām vērsts!
Paldies Jums visiem par ieguldīto darbu, ticību labākai un taisnīgai nākotnei! Ar Jums ir pavadīti neskaitāmi skaisti mirkļi, ir bijuši prieki, kā arī bēdas! Es visus Jūs cienu un novērtēju ikkatra sniegumu partijai! Paldies Jums visiem par to!
Lai turpmāk Jums izdodas Jūsu labās ieceres partijā! Es tiešām novērtēju to laiku, ko kopā pavadījām!
Diemžēl ar šo es paziņoju, ka ar šodienu es atkāpjos no partijas valdes priekšsēdētājas amata un arī aizeju no partijas!
Paldies vēlreiz Jums!
Jurģis Miezainis:
Vēlos pateikt paldies Ievai, kura bija ar mums partijai grūtos brīžos, tomēr laiks nestāv uz vietas, un mums ir jāturpina dzīvot - mūsu rindās šobrīd ir 525 biedri, uzņemti šodien 43 jauni biedri - mēs ejam uz priekšu, audzējam spēku. Ir dibināta jauna nodaļa - Liepājā, spēcīga nodaļa veidojās Daugavpilī, Preiļos u.c Latvijas pilsētās. Es kā valdes priekšsēdētāja vietnieks turpinu un cīnos, lai mēs kā organizācija pastāvam, kļūstam spēcīgāka un turpinām būt vienoti. Šodien sākam jauno rubriku - podkāstu, gatavojam arī protesta akciju pret sabiedrības segregāciju, bet par sabiedrības vienošanu.
Māris Balodis:
Tu gan, Jurģi, esi lielākais liekulis šinī partijā...
Paldies visiem kolēģiem par kopā būšanu, ieguldīto, jauniem izaicinājumiem, kurus izbaudījām kopā!
Arī es izstājos no partijas un aicinu palikušos biedrus ar steigu sasaugt [tā tekstā] biedru ārkārtas sapulci un veikt pārmaiņas, savādāk šī partija beigsies kaut kur shēmās...
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
