Bijušās KPV LV jaunumi: valdes priekšsēdētāja Krapāne aiziet no partijas, algotā amatā iekārtojies bijušais KNAB priekšnieks Vilnītis
Pietiek lasītājs11.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijā, kas bija pazīstama kā KPV LV, bet taagad saucas PCL (Par cilvēcīgu Latviju), atkal jaunumi: valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne aiziet no partijas, par vietas izpildītāju kļūst vietnieks un algots partijas darbinieks Jurģis Miezainis, bet I. Krapānes civilvīrs Māris Balodis nosauc Jurģi par liekuli un pamet partiju. Rezultātā šobrīd partijā toni nosaka četri cilvēki, kuri visi saņem algu partijā, - Krists Bergans-Berģis, Jurģis Miezainis, Aigars Dzenītis un bijušais KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis (attēlā). Piedāvāju lasītāju ievērībai dažus krāšņākos ierakstus no partijas vadības iekšējās sarakstes:
Ieva Krapāne:
Labdien, biedri! Pirmdienas rīts ir iesācies uz pārmaiņām vērsts!
Paldies Jums visiem par ieguldīto darbu, ticību labākai un taisnīgai nākotnei! Ar Jums ir pavadīti neskaitāmi skaisti mirkļi, ir bijuši prieki, kā arī bēdas! Es visus Jūs cienu un novērtēju ikkatra sniegumu partijai! Paldies Jums visiem par to!
Lai turpmāk Jums izdodas Jūsu labās ieceres partijā! Es tiešām novērtēju to laiku, ko kopā pavadījām!
Diemžēl ar šo es paziņoju, ka ar šodienu es atkāpjos no partijas valdes priekšsēdētājas amata un arī aizeju no partijas!
Paldies vēlreiz Jums!
Jurģis Miezainis:
Vēlos pateikt paldies Ievai, kura bija ar mums partijai grūtos brīžos, tomēr laiks nestāv uz vietas, un mums ir jāturpina dzīvot - mūsu rindās šobrīd ir 525 biedri, uzņemti šodien 43 jauni biedri - mēs ejam uz priekšu, audzējam spēku. Ir dibināta jauna nodaļa - Liepājā, spēcīga nodaļa veidojās Daugavpilī, Preiļos u.c Latvijas pilsētās. Es kā valdes priekšsēdētāja vietnieks turpinu un cīnos, lai mēs kā organizācija pastāvam, kļūstam spēcīgāka un turpinām būt vienoti. Šodien sākam jauno rubriku - podkāstu, gatavojam arī protesta akciju pret sabiedrības segregāciju, bet par sabiedrības vienošanu.
Māris Balodis:
Tu gan, Jurģi, esi lielākais liekulis šinī partijā...
Paldies visiem kolēģiem par kopā būšanu, ieguldīto, jauniem izaicinājumiem, kurus izbaudījām kopā!
Arī es izstājos no partijas un aicinu palikušos biedrus ar steigu sasaugt [tā tekstā] biedru ārkārtas sapulci un veikt pārmaiņas, savādāk šī partija beigsies kaut kur shēmās...
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
