Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēku pārņemšanas un attiecīgo likumu pieņemšanas par sadarbības fakta konstatēšanu bijušās VDK darbiniekiem nācies daudzkārt uzstāties tiesas prāvās par sadarbības fakta konstatēšanu. Protams, viņi publiski izsakās arī tad, ja tiek skartas viņu intereses. Daudzkārt izskanējušas frāzes, ka bijušo čekistu nemēdz būt, ka VDK darbiniekiem ir dabiski saglabāt lojalitāti pret saviem bijušajiem aģentiem.

Šai sakarā, pētot notikušās tiesas prāvas un to atspoguļojumu presē, interesantas ir VDK darbinieku liecības tiesās un, protams, viņu publiskie paziņojumi.

Pirmās potenciālo VDK aģentu lietas bija tā saukto Saeimas piecīšu lietas, kuras pirmajā instancē izskatīja 1994. gada nogalē. Šajās lietās iezīmējās tādi kā tipiski VDK darbinieku liecību modeļi.

Viens no tādiem bija Edvīna Inkēna lietā, kad VDK virsnieki liecināja, ka aģenta kartīte ar segvārdu “Uģis” izgatavota, pašam nākamajam deputātam nezinot, bet ar cerību iesaistīt viņu diplomātiskā darbā (Pati atziņa, ka latvieši, kas devās diplomātiskā darbā, bija saistīti ar KGB ir vērtīga pati par sevi). Kad šie nolūki cieta neveiksmi, esot ticis sagatavots viens viltots “Uģa” ziņojums.

Savukārt Aivara Kreitusa prāvā pats bijušais VDK šefs Edmunds Johansons un viņa vietnieks Jānis Trubiņš paziņoja, ka VDK aģenta kartīti varēja izgatavot, lai palielinātu šķietami savervēto skaitu.

Trešais interesantais modelis, kas parādījās jau šajā fāzē, bija “aģenta zinātnieka” versija. Šai versijā, kas parādījās deputāta Andreja Siliņa lietā, zinātnieki, kas atskaitījās par saviem ārzemju komandējumiem, nezināja, ka ziņojumu adresāts, piemēram, Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas vai teiksim, Latvijas Valsts Universitātes starptautiskās daļas pārstāvis faktiski bija VDK virsnieks.

Minētās versijas parādījās laiku pa laikam atkal un atkal pat attiecībā uz ļoti prominentām personām. Visnozīmīgākā zinātnieka iespējamās sadarbības lieta bija, protams, Ministru padomes priekšsēdētāja (1990.-1993.) Ivara Godmaņa lieta 1998. gadā, kurā atbildīgais VDK darbinieks bija bijušais LPSR izglītības ministrijas ierēdnis Dmitrijs Meļņičuks. Viņš noliedza, ka būtu savervējis Ivaru Godmani un nevarēja atcerēties kāpēc reģistrējis viņu kartotēkā.

Jāpiebilst, ka slikta atmiņa bija ļoti raksturīga bijušajiem čekistiem šajās tiesas prāvās. Jānis Trubiņš norādīja, ka šīs kartītes varēja izgatavot, cilvēkam nezinot, un apliecināja, ka viņam kā VDK priekšsēdētāja vietniekam būtu vajadzējis zināt, ja pats neatkarīgās Latvijas premjers būtu VDK aģents. Tomēr kaut ko tādu priekšniecība – Staņislavs Zukulis – nebija viņam teicis.

Versija par neveiksmīgas vervēšanas plāniem arī atkārtojās. 2008. gadā, kad Ivars Bičkovičs veiksmīgi kandidēja uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu, Dienas žurnāliste Zane Zālīte – Kļaviņa bija izskatījusi 1995. gadā notikušās tiesas prāvas materiālus.

Tiesā bijušais LVU rektora palīgs Arvīds Inzelbergs liecināja, ka vēlējies novērst citu VDK darbinieku mēģinājumus savervēt toreizējo LVU Juridiskās fakultātes studentu, jo “puisis” acīmredzot bijis perspektīvs kadrs štata darbinieka amatam. Tomēr šie plāni bijuši neveiksmīgi un pats Ivars Bičkovičs par aģenta statusu neko nav zinājis. To, ka šāda situācija varēja būt, savā liecībā apstiprināja pats Bruno Šteinbriks. Tiesa atzina, ka I. Bičkoviča sadarbība ar VDK nav pierādīta, bet 13 gadus vēlāk Saeima viņu apstiprināja augstajā amatā.

Versijas par kartītes izgatavošanu, cilvēkam nezinot, atkārtojās vēl un vēl. 2005. gadā, ziņojot par R. Eigimam labvēlīgo tiesas spriedumu, “Latgales Laiks” norādīja, ka “liecinieks“ paziņojis, ka viņam bijusi pieeja R. Eigima personas datiem un viņš arī izdomājis viņa segvārdu.

R. Eigima lieta bija interesanta arī ar to, ka viņš piedalījās divās vēlēšanās (Daugavpils domes 2001. gadā un 8.Saeimas 2002. gadā), viņa aģenta kartītei paliekot TSDC darbinieku nepamanītai. Tā tika atklāta tikai 2003. gadā, kad partiju finansēšanas likums aizliedza bijušajiem VDK aģentiem ziedot līdzekļus partijām un kartīti uzgāja KNAB modrā acs.

Visdziļākais VDK darbinieka atmiņas trūkuma piemērs bija 2003. gada “Jaunā Laika” politiķa Armanda Agruma tiesas prāva, kas arī beidzās labvēlīgi. Šajā lietā, pēc „Dienas” ziņojuma, VDK darbinieks Jurijs Motins paziņoja, ka aģenta kartīti izgatavojis mācībās. Savukārt uz tiesas jautājumu par to, vai viņš reāli vervējis aģentus, J. Motins atbildēja, ka neatceras. Kad, turpinot izjautāšanu, tiesa mēģināja noskaidrot vai visa nodaļa vervēja aģentus, Motina kungs arī to neesot spējis atcerēties.

1998. gads bija laiks, kad sabiedrība un prese pievērsa pastiprinātu uzmanību VDK aģentūras jautājumiem. Tas lielā mērā bija saistīts ar Jāņa Dombura NIP biroja publikācijām. Šī pastiprinātā uzmanība izraisīja pat VDK darbinieku publisku kritiku. 17. jūlijā „Diena” publicēja triju VDK virsnieku interviju. Viņi - VDK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Trubiņš, apakšpulkvedis Arnis Jumītis, kurš kontrolējis Tautas fronti, un VDK izmeklēšanas daļas priekšnieks pulkvedis Nikolajs Ņevickis – bija satraukušies par iespēju, ka prokuratūra varētu sākt bijušo virsnieku kriminālvajāšanu.

Viņi uzsvēra, ka VDK pildīja tikai partijas pavēles. Savus kādreizējos aģentus viņi šajā intervijā raksturoja ar tādu kā ļaunu prieku vai varbūt līdzjūtību. Šiem aģentiem savu īpašību dēļ nevarēja būt liela ietekme neatkarīgajā Latvijā, jo radošo darbinieku vide bija “kompleksaina un depresīva”. Nacionāli noskaņota aktīvista vervēšana bija salīdzināma ar morālu izvarošanu, jo bija pretrunā ar viņa pārliecību.

Lielu ažiotāžu togad izraisīja bijušā LPSR iekšlietu ministra Bruno Šteinbrika 08.04.1998 intervija Latvijas Radio žurnālistei Baibai Šābertei. Tajā B/ Šteinbriks iebilda pret bijušo drošības iestāžu darbinieku vajāšanu. Viņš aizstāvēja uzskatu, ka deportāciju mērķis bija pretvalstisko elementu pārvietošana, nevis iznīcināšana. Ar šo virsrakstu - “Viņi tika pārvietoti, nevis iznīcināti” intervija parādījās vairākās avīzēs.

Bijušais VDK darbinieks Roberts Anspaks 2007. gadā intervijā žurnālam “Nedēļa” paziņoja, ka daudzi VDK savervētie aģenti tā arī nekad neko neizdarīja, neiesniedza nevienu ziņojumu un pēc diviem gadiem tika izslēgti no aktīvo aģentu saraksta “bet kartītes palika”. Tā īsti sasmērējušies bijuši tikai tie, kas vāca informāciju “par nacionāli domājošiem cilvēkiem, inteliģenci, ebrejiem un baznīcām”. R. Anspaks uzsvēra, ka zinātnieki nemaz nezināja, ka iekļuvuši VDK aģentu skaitā.

Patiesībā R. Anspaka pozīcija bija tuva, piemēram, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Induļa Zālītes uzskatiem, kurš daudzkārt, iebilstot pret VDK kartotēku publiskošanu, norādīja, ka Latvijas interesēm bija kaitīga tikai nelielas daļas VDK aģentu darbība.

Tiesnesis Juris Stukāns, kas īpaši pētījis VDK sadarbības fakta konstatēšanas prāvas, secinājis, ka “vairākumā gadījumu, kad bija iespējams nopratināt bijušos VDK darbiniekus, tiesai nācās konstatēt, ka liecības nesatur ziņas par faktiem, kas dod pamatu atzīt personas apzinātu slepenu sadarbības faktu ar VDK, jo pārbaudāmo personu liecinieki vai nu nepazīst vai neatceras sadarbības faktu un apstākļus”.

Tādējādi nākas secināt, ka VDK darbinieki turpina sargāt savus noslēpumus un arī publiski aizstāvēt korporatīvās intereses. Tās gan pēdējā laikā maz kas apdraudējis.

* LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...