Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēku pārņemšanas un attiecīgo likumu pieņemšanas par sadarbības fakta konstatēšanu bijušās VDK darbiniekiem nācies daudzkārt uzstāties tiesas prāvās par sadarbības fakta konstatēšanu. Protams, viņi publiski izsakās arī tad, ja tiek skartas viņu intereses. Daudzkārt izskanējušas frāzes, ka bijušo čekistu nemēdz būt, ka VDK darbiniekiem ir dabiski saglabāt lojalitāti pret saviem bijušajiem aģentiem.

Šai sakarā, pētot notikušās tiesas prāvas un to atspoguļojumu presē, interesantas ir VDK darbinieku liecības tiesās un, protams, viņu publiskie paziņojumi.

Pirmās potenciālo VDK aģentu lietas bija tā saukto Saeimas piecīšu lietas, kuras pirmajā instancē izskatīja 1994. gada nogalē. Šajās lietās iezīmējās tādi kā tipiski VDK darbinieku liecību modeļi.

Viens no tādiem bija Edvīna Inkēna lietā, kad VDK virsnieki liecināja, ka aģenta kartīte ar segvārdu “Uģis” izgatavota, pašam nākamajam deputātam nezinot, bet ar cerību iesaistīt viņu diplomātiskā darbā (Pati atziņa, ka latvieši, kas devās diplomātiskā darbā, bija saistīti ar KGB ir vērtīga pati par sevi). Kad šie nolūki cieta neveiksmi, esot ticis sagatavots viens viltots “Uģa” ziņojums.

Savukārt Aivara Kreitusa prāvā pats bijušais VDK šefs Edmunds Johansons un viņa vietnieks Jānis Trubiņš paziņoja, ka VDK aģenta kartīti varēja izgatavot, lai palielinātu šķietami savervēto skaitu.

Trešais interesantais modelis, kas parādījās jau šajā fāzē, bija “aģenta zinātnieka” versija. Šai versijā, kas parādījās deputāta Andreja Siliņa lietā, zinātnieki, kas atskaitījās par saviem ārzemju komandējumiem, nezināja, ka ziņojumu adresāts, piemēram, Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas vai teiksim, Latvijas Valsts Universitātes starptautiskās daļas pārstāvis faktiski bija VDK virsnieks.

Minētās versijas parādījās laiku pa laikam atkal un atkal pat attiecībā uz ļoti prominentām personām. Visnozīmīgākā zinātnieka iespējamās sadarbības lieta bija, protams, Ministru padomes priekšsēdētāja (1990.-1993.) Ivara Godmaņa lieta 1998. gadā, kurā atbildīgais VDK darbinieks bija bijušais LPSR izglītības ministrijas ierēdnis Dmitrijs Meļņičuks. Viņš noliedza, ka būtu savervējis Ivaru Godmani un nevarēja atcerēties kāpēc reģistrējis viņu kartotēkā.

Jāpiebilst, ka slikta atmiņa bija ļoti raksturīga bijušajiem čekistiem šajās tiesas prāvās. Jānis Trubiņš norādīja, ka šīs kartītes varēja izgatavot, cilvēkam nezinot, un apliecināja, ka viņam kā VDK priekšsēdētāja vietniekam būtu vajadzējis zināt, ja pats neatkarīgās Latvijas premjers būtu VDK aģents. Tomēr kaut ko tādu priekšniecība – Staņislavs Zukulis – nebija viņam teicis.

Versija par neveiksmīgas vervēšanas plāniem arī atkārtojās. 2008. gadā, kad Ivars Bičkovičs veiksmīgi kandidēja uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu, Dienas žurnāliste Zane Zālīte – Kļaviņa bija izskatījusi 1995. gadā notikušās tiesas prāvas materiālus.

Tiesā bijušais LVU rektora palīgs Arvīds Inzelbergs liecināja, ka vēlējies novērst citu VDK darbinieku mēģinājumus savervēt toreizējo LVU Juridiskās fakultātes studentu, jo “puisis” acīmredzot bijis perspektīvs kadrs štata darbinieka amatam. Tomēr šie plāni bijuši neveiksmīgi un pats Ivars Bičkovičs par aģenta statusu neko nav zinājis. To, ka šāda situācija varēja būt, savā liecībā apstiprināja pats Bruno Šteinbriks. Tiesa atzina, ka I. Bičkoviča sadarbība ar VDK nav pierādīta, bet 13 gadus vēlāk Saeima viņu apstiprināja augstajā amatā.

Versijas par kartītes izgatavošanu, cilvēkam nezinot, atkārtojās vēl un vēl. 2005. gadā, ziņojot par R. Eigimam labvēlīgo tiesas spriedumu, “Latgales Laiks” norādīja, ka “liecinieks“ paziņojis, ka viņam bijusi pieeja R. Eigima personas datiem un viņš arī izdomājis viņa segvārdu.

R. Eigima lieta bija interesanta arī ar to, ka viņš piedalījās divās vēlēšanās (Daugavpils domes 2001. gadā un 8.Saeimas 2002. gadā), viņa aģenta kartītei paliekot TSDC darbinieku nepamanītai. Tā tika atklāta tikai 2003. gadā, kad partiju finansēšanas likums aizliedza bijušajiem VDK aģentiem ziedot līdzekļus partijām un kartīti uzgāja KNAB modrā acs.

Visdziļākais VDK darbinieka atmiņas trūkuma piemērs bija 2003. gada “Jaunā Laika” politiķa Armanda Agruma tiesas prāva, kas arī beidzās labvēlīgi. Šajā lietā, pēc „Dienas” ziņojuma, VDK darbinieks Jurijs Motins paziņoja, ka aģenta kartīti izgatavojis mācībās. Savukārt uz tiesas jautājumu par to, vai viņš reāli vervējis aģentus, J. Motins atbildēja, ka neatceras. Kad, turpinot izjautāšanu, tiesa mēģināja noskaidrot vai visa nodaļa vervēja aģentus, Motina kungs arī to neesot spējis atcerēties.

1998. gads bija laiks, kad sabiedrība un prese pievērsa pastiprinātu uzmanību VDK aģentūras jautājumiem. Tas lielā mērā bija saistīts ar Jāņa Dombura NIP biroja publikācijām. Šī pastiprinātā uzmanība izraisīja pat VDK darbinieku publisku kritiku. 17. jūlijā „Diena” publicēja triju VDK virsnieku interviju. Viņi - VDK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Trubiņš, apakšpulkvedis Arnis Jumītis, kurš kontrolējis Tautas fronti, un VDK izmeklēšanas daļas priekšnieks pulkvedis Nikolajs Ņevickis – bija satraukušies par iespēju, ka prokuratūra varētu sākt bijušo virsnieku kriminālvajāšanu.

Viņi uzsvēra, ka VDK pildīja tikai partijas pavēles. Savus kādreizējos aģentus viņi šajā intervijā raksturoja ar tādu kā ļaunu prieku vai varbūt līdzjūtību. Šiem aģentiem savu īpašību dēļ nevarēja būt liela ietekme neatkarīgajā Latvijā, jo radošo darbinieku vide bija “kompleksaina un depresīva”. Nacionāli noskaņota aktīvista vervēšana bija salīdzināma ar morālu izvarošanu, jo bija pretrunā ar viņa pārliecību.

Lielu ažiotāžu togad izraisīja bijušā LPSR iekšlietu ministra Bruno Šteinbrika 08.04.1998 intervija Latvijas Radio žurnālistei Baibai Šābertei. Tajā B/ Šteinbriks iebilda pret bijušo drošības iestāžu darbinieku vajāšanu. Viņš aizstāvēja uzskatu, ka deportāciju mērķis bija pretvalstisko elementu pārvietošana, nevis iznīcināšana. Ar šo virsrakstu - “Viņi tika pārvietoti, nevis iznīcināti” intervija parādījās vairākās avīzēs.

Bijušais VDK darbinieks Roberts Anspaks 2007. gadā intervijā žurnālam “Nedēļa” paziņoja, ka daudzi VDK savervētie aģenti tā arī nekad neko neizdarīja, neiesniedza nevienu ziņojumu un pēc diviem gadiem tika izslēgti no aktīvo aģentu saraksta “bet kartītes palika”. Tā īsti sasmērējušies bijuši tikai tie, kas vāca informāciju “par nacionāli domājošiem cilvēkiem, inteliģenci, ebrejiem un baznīcām”. R. Anspaks uzsvēra, ka zinātnieki nemaz nezināja, ka iekļuvuši VDK aģentu skaitā.

Patiesībā R. Anspaka pozīcija bija tuva, piemēram, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītāja Induļa Zālītes uzskatiem, kurš daudzkārt, iebilstot pret VDK kartotēku publiskošanu, norādīja, ka Latvijas interesēm bija kaitīga tikai nelielas daļas VDK aģentu darbība.

Tiesnesis Juris Stukāns, kas īpaši pētījis VDK sadarbības fakta konstatēšanas prāvas, secinājis, ka “vairākumā gadījumu, kad bija iespējams nopratināt bijušos VDK darbiniekus, tiesai nācās konstatēt, ka liecības nesatur ziņas par faktiem, kas dod pamatu atzīt personas apzinātu slepenu sadarbības faktu ar VDK, jo pārbaudāmo personu liecinieki vai nu nepazīst vai neatceras sadarbības faktu un apstākļus”.

Tādējādi nākas secināt, ka VDK darbinieki turpina sargāt savus noslēpumus un arī publiski aizstāvēt korporatīvās intereses. Tās gan pēdējā laikā maz kas apdraudējis.

* LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...