Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 2016.gada oktobra Kandavā un Biķernieku trases tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji ”likumīgi” ir spiesti dzīvot lielākā troksnī nekā pārējie valsts iedzīvotāji.

Tiesībsargs 2016.gada 12.oktobrī publiskoja atzinumu, ka trokšņa noteikumu grozījumi neatbilst Satversmes 111. un 115.pantam – tiek pārkāptas iedzīvotāju tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē. Ar atzinumu un iedzīvotāju aptaujas rezultātiem var iepazīties Tiesībsarga mājaslapā. Tiesībsargs atzinumā rekomendē Ministru kabinetam veikt grozījumus trokšņa noteikumos, lai tie atbilstu Satversmei.

LNT rīta ziņu studijā 2016.gada 12.oktobrī bija Ministru prezidents, kurš par šo trokšņa jautājumu atbildēja, ka iedzīvotājiem būs vien jāpiecieš Biķernieku trases troksnis, jo pats arī dzīvojot Mežciemā un viņam troksnis netraucē (to gan nepateica, ka brīvo laiku un brīvdienas pavada savā privātmājā citur).

Ministru kabinets 2016.gada 22.novembra valdības sēdē tās slēgtajā daļā izskatīja atbildes vēstules saturu tiesībsargam. Pēc šīs sēdes vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) 2016.gada 22.novembrī paziņoja, ka Tiesībsargs Juris Jansons savu atzinumu par Biķernieku trases trokšņu līmeņu ietekmi balstījis uz subjektīviem vērtējumiem.

Nevienā Eiropas valstī pilsētā, nemaz nepieminot, ka kaut kas tāds būtu iespējams tās galvaspilsētā, zaļajā pilsētas zonā starp vairākiem guļamiem kvartāliem, nevarētu atrasties un ikdienā darboties šādu trokšņu trases (meistarības aplis motocikliem, ātrumaplis automašīnām, kartodroms, motostadions ar motobola laukumu un spīdveja celiņu, driftošana).

Pilsētās, lai pasargātu iedzīvotājus no satiksmes radītā trokšņa nelabvēlīgās ietekmes, ierobežo braukšanas ātrumu. Toties Kandavā un Rīgā dzīvojamo māju ielas otrā pusē atļauts nesodīti braukāt ar ātrumiem, kuri pārsniedz 200km/h.

Mazliet no vēstures.

Finanšu ministrijā 2007.gada 26.aprīlī notika Nacionālās sporta padomes sēde, kurā padome iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par Biķernieku sporta bāzes privatizāciju.

Uzklausot Automobiļu un Motosporta federāciju viedokli un ieteikumus, Nacionālā sporta padome vienojās par atbalstu privatizācijas pieprasījumam ar šādiem nosacījumiem:

1.Pircējs, norēķinoties par valsts kapitāla daļām (47,5%), visu samaksu veic latos;

2.Padome aicina valdību, lemjot valsts kapitāldaļu nodošanu privatizācijai, novirzīt iegūtos līdzekļus starptautisku sacensību prasībām atbilstoša jauna auto un moto kompleksa būvēšanai Rīgas tuvumā.

Kā viena no labākajām iespējām tiek minēta, ka varētu turpināt attīstīt 333 trašu kompleksu.

A/S ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” 52,5% kapitāldaļas piederēja SIA ”Sporta investīciju fonds”, kuras dalībnieki (50:50) ir Ventspils miljonārs Igors Skoks un sporta kompleksa ”Mūsa” vadītājs Edgars Maišelis.

Privatizācijas aģentūrā ierosinājums privatizēt Satiksmes ministrijai piederošās kapitāldaļas tika iesniegts 2006.gada 31.augustā.

Arī 2007.gadā Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā ir skatīts jautājums par Biķernieku sporta bāzi.

No 2009.gada 15.decembra Satiksmes ministrijas valsts sekretārs ir Anrijs Matīss (no 2013.gada 1.marta – 2015.gada 4.novembrim Satiksmes ministrs – noteikumu grozījumu laikā)

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.921 2009.gada 28.decembrī valdība nolemj atteikt nodot trasi privatizācijai.

Šajā laikā Satiksmes ministrs ir Kaspars Gerhards (2009.gada 12.marts – 2010.gada 3.novembris).

Par Automobiļu federācijas prezidentu 2010.gadā kļuva bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, kurš šo Biķernieku trašu atdzīvināšanu nosauca par savu ”māsterplānu” (tā šo plānu Jānis Naglis ir nosaucis rakstā „”Žans Tods un Jānis Naglis par autosportu Latvijā” 16/11 2011.).

Un tā jau ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris), kurš arī pašlaik ir satiksmes ministrs, palīdzību 2011.gada 6.jūlijā Biķernieku trase reorganizācijas rezultātā tiek pievienota CSDD.

TV raidījumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā satiksmes ministrs Uldis Augulis (dēls ir motobraucējs) pauda prieku par rallijkrosa trases būvniecību un to, ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtējo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbūvētas mājas. Turpmāk arī CSDD daļa no peļņas līdzekļiem tikšot ieguldīta ar moto sportu saistīto trašu uzlabošanā.

Pašlaik, cik noprotams, lai varētu turpināt būvniecību, par miljoniem atpirks zemi no Igora Skoka, Gunta Rāvja (abi prasot it kā 8 miljonus) un SIA ”Resursi” (šajā SIA pastarpināti iesaistītas vēl 9 firmas, un viena no tām saucas SIA ”Sporta aģentūra Biķernieki”, un 3 Anglijā reģistrētas firmas).

Kārtējo reizi ietekmīgi cilvēki ir panākuši, ka ar valdības atļauju CSDD jau ir ieguldījis daudzus miljonus šajā nevietā esošajā auto-moto sporta bāzē (atpirktas 52,5% privātai sabiedrībai piederošās kapitāldaļas, rekonstruēta rallijkrosa, kartinga trases, spīdveja trase).

Kāpēc nenotika Biķernieku trases privatizācija?

Pie Rīgas Ropažos jau bija sporta komplekss 333, kurā pašlaik iespējams apgūt ekstremālas braukšanas prasmes drošā vidē - drošas braukšanas poligonā, kas ir vienīgais šāda veida poligons visā Ziemeļeiropā. Poligonā ir 5 dažādu veidu trases, kas aprīkotas ar ekstremālu braukšanas apstākļu imitāciju.

Tāpat sporta komplekss 333 ir parūpējies par 4x4 mīļotājiem, izveidojot speciāli tam paredzētu džipu trasi. Ir arī rallijkrosa trase.

Taču 333 trases pieder privātam uzņēmējam.

Tā izskatās, ka ar šo ļoti ienesīgo biznesu saistītās valsts augstas amatpersonas kopīgi ar citiem ietekmīgiem cilvēkiem, kuri paši vēlējās iesaistīties šajā biznesā, vienkārši atrada veidu, kā šī biznesa attīstībai var piesaistīt milzīgus valsts līdzekļus (no valsts budžeta, no valstij pastarpināti piederošajiem uzņēmumiem) un tā pelnīt, neieguldot privātus līdzekļus.

Viss iepriekš minētais biznesa ”māsterplāns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, kaut gan šie valstī ietekmīgie cilvēki tā ir atraduši veidu, kā apmierināt savas personīgās intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.

Interneta vietnēs Apollo un TVNET 2007.gada 21.jūnijā ir publicēts raksts ”Pēc valsts kontroles atzinuma Ģenerālprokuratūrā sākts process, lai noskaidrotu, cik likumīgi un valsts interesēm atbilstoši rīkojusies Satiksmes ministrija un citas valsts institūcijas, pieļaujot nacionālās sporta bāzes ”Biķernieki” privatizāciju”. Šajā rakstā minēts Satiksmes ministrijas pārstāvja sekojošs viedoklis: ”Man grūti nosaukt tās funkcijas, ko šī sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. Vēsturiski šī trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu būvi ietekmē”.

Šajā rakstā arī pausts viedoklis, ka trases saimnieki no valsts puses sūkstās par sliktajiem ieņēmumiem un grūtībām trasi ar dažādām sacensībām gadā atpelnīt. Bet jau otrā vārdā uzsver acīmredzamo patiesību, ka autosportisti un viņu atbalstītāji nebūt nav tā trūcīgākā kategorija.

Tātad nenoliedzami saskatāms, ka šādā veidā augstas valsts amatpersonas ir panākušas, ka ar valdības atbalstu viņām pietuvinātas personas par valsts līdzekļiem sekmīgi iesaistījušās šajā biznesā.

Tieši tā – biznesā, jo kas tad ir auto-moto sports?

Visi zina, ka šis sporta veids ir sācies un attīstījies kā ražotāju un tirgotāju reklāmas plāns.

Par to, ka Latvija ar savu iedzīvotāju skaitu un zemo pirktspēju nav iekļauta šajā biznesa plānā, nav jāmaksā iedzīvotājiem.

Auto-moto trašu darbība ir saimnieciska darbība – faktiski ļoti ienesīgs bizness un sacīkšu braucējs ir tikai viena no profesijām, un tāpēc nav saprotams, kāpēc valsts šim saimnieciskās darbības veidam un šīs profesijas iegūšanai un iespējai ar to nodarboties ir radījusi izņēmuma apstākļus – pasliktinot šo auto-moto trašu tuvumā dzīvojošo dzīves apstākļus.

Kandavas un Biķernieku trasēs šo ienesīgo saimniecisko darbību gan veic citi komersanti, nevis īpašnieki, un tā trašu īpašnieki rada mānīgu priekšstatu, ka viņu saimnieciskā darbība nav peļņu nesoša.

Pats ciniskākais ir tas, ka valsts amatpersonas pauž tādu viedokli, ka iedzīvotāji paši ir vainīgi, jo dzīvo pie šādām trasēm.

Sakarā ar to, ka Biķernieku trašu darbība rada tādu skaņu, kura nav mērāma tikai trokšņa decibelos, tad šīs kaukšanas zonā dzīvo Mežciems, Jugla, Purvciems, Berģi un pat Mežaparks.

Slikti ir tie, kuri aizbrauc laimi meklēt svešās zemēs, taču mēs esam slikti tāpēc, ka prasām, lai valsts nodrošina mūsu cilvēktiesības.

Man VARAM ministra partijas biedrs un Saeimas deputāts arī ieteica aizbraukt no Latvijas, ja man traucējot Kandavas un Biķernieku trašu troksnis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam pašlaik būtu jāaizstāv savas pārvaldāmās nozares intereses, jo Biķernieku trasē veiktās uzņēmējdarbības troksnis ir arī kaitējums videi.

Kandavas kartinga trase atrodas dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Veselības inspekcija 2016.gada 2.jūlijā un 23.septembrī Kandavā organizēja trokšņa mērījumus, laikā, kad blakus esošajā kartinga trasē notika sacensības (plkst.8.00 – 20.00). Trokšņa mērījumi apliecināja, ka dzīvojamās mājas teritorijā vidējais trokšņa ir līmenis ir 73,2 dB (A) un 72,0 dB (A), taču pieļaujamais trokšņa robežlielums pēc 2015.gada 22.septembra noteikumu grozījumu pieņemšanas ir 75 dB (A).

Tiem iedzīvotājiem, kuri nedzīvo pie auto-moto trasēm pieļaujamais trokšņa robežlielums ir 55 dB (A).

Mērījumi apliecināja arī to, ka kartingu braukšanas laikā maksimālais trokšņa līmenis bija 97 dB (A) un 94,9 dB (A).

Pēc Veselības inspekcijas norādījuma 2014.gada 16.maijā tika veikti akustiskā trokšņa mērījumi Kandavā, Priežu ielā 10 dzīvojamās mājas telpās.

Trokšņa mērījumi apliecināja, ka trokšņa līmenis dzīvojamās telpās ir 52,7 dB A – pieļaujamais trokšņa līmenis ir 35 dB A un maksimālais trokšņa līmenis bija 73,2 dB (A).

Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases, tātad 35 dB (A) trokšņa līmenis ir robežlielums, kuru vispār nedrīkst pārsniegt.

Sakarā ar to, ka 2015.gada 22.septembrī pieņemtie trokšņa noteikumu grozījumi paredz, ka pie auto-moto trasēm neveic trokšņa rādītāju novērtēšanu telpās, tad šiem iedzīvotāji pat savās dzīvojamās telpās jādzīvo faktiski divreiz lielākā troksnī nekā pārējiem valsts iedzīvotājiem.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni slēdzienā ir rekomendēts, ka valdībām jānodrošina iedzīvotāju aizsardzība no trokšņa un tā jāietver kā vides aizsardzības politikas neatņemama sastāvdaļa.

Pašlaik ministrs noslogo vides speciālistus, lai attaisnotu paša rīcību iesaistoties Biķernieku trases ”māsterplānā”, jo laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs, pēc ministrijas ieteikuma Ministru kabinets nolēma nenodot privatizācijai Biķernieku trasi.

VARAM mājas lapā 2014.gada 27.novembrī ievietota šāda informācija: ”VARAM, apzinoties Rīgas Zooloģiskā dārza potenciālu Amūras tīģeru populācijas saglabāšanā, pagājušā gadā rada iespēju piešķirt… papildu līdzekļus vairāk kā 35 tūkstošu eiro apmērā šo tīģeru nožogojuma prettrokšņu sienai. Tas ir nesis necerēti ātru un ļoti iepriecinošu rezultātu – šobrīd ikviens no mums var klātienē sekot līdzi šo skaisto dzīvnieku mazuļu ikdienas gaitām.”

Šajā gadījumā tīģeri tika pasargāti no ielas trokšņa, kurš Mežaparkā nebūt nav tas briesmīgākais. Tad kāpēc valsts pieļauj, ka cilvēku bērni tagad likumīgi dzīvos ikdienā tādā troksnī, kurā zinātnieku pētījumos par troksni ir minēts, ka apgabalos, kuros trokšņa līmenis pārsniedz 75db, nevajadzētu dzīvot – tas ir neapdzīvojams.

Pilnīgi visos pētījumos par troksni ir norādīta trokšņa negatīvā ietekme uz cilvēku veselību, it sevišķi tā ietekme uz bērniem.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni minēts, ka lidostu tuvumā esošajās skolās ilgstošai trokšņa iedarbībai pakļautiem skolēniem ir pazemināti lasītprasmes testi, samazinās spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās kļūdu novērtēšanas un motivācijas spējas. Bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpatiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens.

Troksnis var palielināt kļūdu skaitu darbā un līdz ar to arī nelaimes gadījumu skaitu. Ilgstoši iedarbojoties troksnim agrā bērnībā, tiek traucēta lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas.

Pilsētu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arī kumulējošu t.i., uzkrājošu kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību, iespējams pat kaitīgi ietekmējot nākotnes populācijas.

Šajās vadlīnijās ir uzskaitīta vides trokšņa nelabvēlīgā iedarbība uz veselību: trokšņa izraisītie dzirdes traucējumi; runas saprotamība, miega traucējumi, cilvēka funkcionālo sistēmu traucējumi, garīgā veselība, darbaspējas, sociālie un uzvedības efekti, jauktu trokšņa avotu kombinētie efekti uz veselību.

Vadlīnijās īpaši uzsvērta trokšņa iedarbība uz jūtīgām iedzīvotāju grupām un minēts, ka šīm grupām var piederēt slimi cilvēki, kā arī cilvēki ar veselības problēmām: slimnieki slimnīcās, rekonvalescenti mājās, cilvēki, kas veic sarežģītus uzdevumus, akli cilvēki un cilvēki ar dzirdes traucējumiem, vēl nedzimuši mazuļi, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī gados veci cilvēki.

   Veselības ministrija vienā no savām vēstulēm (03.02.2016.Nr.01-11/529) raksta: “Uzskatām, ka pasaulē un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendētie vides trokšņa robežlielumi, kas iegūti, pārbaudot dažādu trokšņa avotu ietekmi uz cilvēka veselību, ir attiecināmi arī uz Latvijas apstākļiem un iedzīvotājiem, jo nav pierādījumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaņas uztvere būtiski atšķiras no citiem pasaules iedzīvotājiem.”

               Iedzīvotājiem ir pilnīgi vienalga, kas brauc šajās trasēs – bērni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana skaitās izklaide, treniņš, vai tās ir svarīga līmeņa sacensības. Jebkurā gadījumā šī trokšņa skaņa nekļūst patīkamāka.

               Iedzīvotāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attīstību, kas pēc būtības ir patīkamas izklaides šovs, nevis sports, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šāda izklaide notiek tik tuvu dzīvojamām mājām.

Līdz 2013.gada 12.jūlijam administratīvās tiesas atteicās pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskās darbības radīto troksni, taču tad, kad pieteikumu tiesā par troksni iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainīta.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 12.jūlija lēmumā Lietā Nr.A420538712 SKA-759/2013 norādīts:

Ja vides piesārņojums sasniedz tādu līmeni, ka ar to būtiski tiek aizskartas privātpersonu tiesības uz veselību, dzīvību, privātās dzīves neaizskaramību vai īpašumu un kad nebūtu taisnīgi sabiedrības vārdā prasīt, lai privātpersona ar to samierinātos, bet likums šādu situāciju neregulē, valstij ir no Satversmes izrietošs pozitīvs pienākums un līdz ar to arī privātpersonas subjektīvās tiesības prasīt veikt noteiktas darbības, lai samazinātu vides piesārņojumu.

Kā norādīts Satversmes komentāros (atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem), mājokļa neaizskaramības aizskaršana neaprobežojas tikai ar fiziskiem aizskārumiem, bet arī ietver citus traucējumus, kā troksni, emisiju, smakas un citas iejaukšanās formas. Smags piesārņojums var ietekmēt indivīda labsajūtu un traucēt baudīt mājokli tādā veidā, kas ietekmē arī privāto un ģimenes dzīvi (E.Danovskis, M.Ruķers, I.Lībiņa-Egnere, Satversmes 96.panta komentārs // Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 264.lpp).

Līdz ar to lietā potenciāli saskatāms Satversmes 96. (nosaka tiesības uz mājokļa neaizskaramību), kā arī 111.panta (nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka veselību) pārkāpums.

 Tādēļ, lai noteiktu, vai konkrētajā lietā vides piesārņojuma (trokšņa) intensitāte ir sasniegusi tādu līmeni, lai pieteicējai būtu tiesības prasīt noteiktu pasākumu veikšanu, Senāta ieskatā, lieta ir jāskata pēc būtības.”

Jāpiebilst gan, ka, tiesas skatot manus pieteikumus, iepriekš minēto pareizo viedokli uz mani neattiecina.

Tātad tikai tad, kad tiks aizskartas augstu valsts amatpersonu tiesības, radīsies cerības, ka šis ”kaucošo” trokšņu jautājums varētu tikt atrisināts.

Vienīgais veids, kā to panākt - pie Biķernieku trasēm un Kandavas trases piespiedu kārtā būtu jānometina dzīvot Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības ministrijas (šīm trasēm blakus dzīvo skolēni) un Labklājības ministrijas (bērnu tiesību aizsardzība) ministru dzimtas (vecvecāki, vecāki, sievietes, kuras gaida bērnus kā arī auklē zīdaiņus, utt.). Varbūt ieklausīsies savējos.

Ir Eiropas valstis, kurās tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tāpēc, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kāpēc mūsu valstī to neņem vērā?

               Esmu pārliecināta, ka pašlaik šī situācija ir nepatīkama ne tikai iedzīvotājiem, bet arī auto-moto braucējiem.

               Ļoti labi saprotu šos cilvēkus, kuriem patiešām interesē auto-moto sports vai nu kā patīkama brīvā laika pavadīšanas veids, vai arī kā vēlme sasniegt šajos sporta veidos labus rezultātus.

Taču ir pēdējais laiks šo ”veiksmes stāsta” biznesu pārtraukt.

Pašlaik veiksmīgi ir tikai šo stāstu autori un citas ieinteresētās personas.

Tā kā jautājumus par Biķernieku trasi skata Ministru kabineta slēgtajās sēdes daļās, tad rodas priekšstats, ka šīs trases ir slepeni militāri objekti.

Ministru kabinetam vajadzētu pievērst uzmanību faktam, kurš apspoguļots iedzīvotāju aptaujas rezultātos – liela daļa iedzīvotāju baidās par troksni sūdzēties.

Pēc savas deviņu gadu pieredzes, varu apgalvot, ka patiešām ir pamats bailēm.

Cilvēki, kuri ir iesaistīti šajā Biķernieku trases ”māsterplānā”, pilnībā ietekmē visu valsts iestāžu rīcību.

Kandavas trase tika pilnībā uzbūvēta no jauna, pašvaldībai tīšām pieļaujot dažādus likumu un normatīvu prasību pārkāpumus, kurus var uzskaitīt uz vairākām lappusēm.

Vēl joprojām pašvaldības informācijas bukletos, trases mājas lapā un Automobiļu federācijas līmenī tiek izplatīta nepatiesa informācija, ka trases projekta autors ir slavenais auto-moto trašu arhitekts Hermans Tilke.

Iemesls meliem – attaisnot trases darbību, uzsverot tās svarīgumu.

Pēc pēdējās publiski pieejamās informācijas decembrī jau tiks pārdotas biļetes uz nākamā gada rallijkrosa sacensībām, jo kā var neizmantot šādu trasi, ja pēc šo necilvēcisko noteikumu grozījumu pieņemšanas, valsts ”likumīgi” ir paspējusi ieguldīt tik lielus līdzekļus.

Valstij nav naudas izglītības, veselības nozarei, utt., taču vajadzētu paskaitīt, cik, piemēram, šogad valsts līdzekļu no Izglītības ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu līdzekļiem (LMT, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šāda privāta biznesa atbalstīšanai.

Ministru kabinets 2015.gada 24.februāra sēdē (protokols Nr.10), izskatot jautājumu ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarīkošanu Latvijā 2016.-2020.gadā”, nolēma no Izglītības ministrijas līdzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensību rīkošanai piešķirt 1.200 000 EUR.

Latvijas valdības attieksme pret iedzīvotājiem arī citos jautājumos ir kā trijiem pērtiķiem – acis, mute un ausis ciet. Interneta vietnē Diena 2016.gada 24.oktobrī ir publicēts G.Gūtes raksts, kuram pievienots attēls ar šiem visā pasaulē pazīstamajiem pērtiķiem un parādīts, ar ko Latvijā šie pērtiķi aizsedz acis, muti un ausis.

Valdība nedomā par savas valsts iedzīvotāju interesēm, bet svarīgāk ir, lai citiem te būtu labāk.

Visiem cilvēkiem ir pamattiesības uz brīvību, vienlīdzību un atbilstošiem nosacījumiem uz dzīvi tādā vidē, kvalitātē, kas ļauj baudīt cilvēka cienīgu dzīvi un labklājību, un valstij ir svēts pienākums aizsargāt un uzlabot vidi pašreizējai un nākamajām paaudzēm.

Vides dienesta mājaslapā ir pieejama REC Latvija, A.Grišānes un Ē.Lagzdiņa brošūra, kurā rakstīts: ”Latvijā tiesības uz labvēlīgu vidi ir paceltas visaugstākajā līmenī un pieder pie cilvēka pamattiesībām.

Satversmes 105.pants nosaka, ka īpašumu (auto-moto trases) nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Iznāk, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo pilsētās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrības daļa.

Visās Eiropas valstīs no to budžeta līdzekļiem sportošana tiek atbalstīta, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, taču Latvijā šajā gadījumā, lai pasliktinātu.

VARAM 2015.gada 14.augusta vēstulē Valsts kancelejai raksta: ”lūdzu pasludināt noteikumu projektu par Ministru kabineta lietu..., lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās sporta padomes 2015.gada 2.jūlija sēdes protokola Nr.3 5.punktā doto uzdevumu izpildi.”

Kas tad īsti ir Latvijas Nacionālā sporta padome?

Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos.

Tās sastāvs faktiski ir paplašināts Ministru kabineta sastāvs, un tās priekšsēdētājs ir Ministru prezidents.

Tātad šīs Padomes lēmumi jau arī ir MK lēmumi, un visām nozaru ministrijām tie ir jāpilda.

Latvijas autosporta federācijas prezidenta ambīciju rezultātā 2016.gadā Latvijā notiek 69 auto sacīkstes (2015.gadā -53). Vairāku sacensību maršruti iet caur Ķemeru nacionālo parku.

Tajā pašā laikā mūsu kaimiņu zemēs – Igaunijā notiek 11 sacīkstes un Lietuvā 7 sacīkstes.

Latvijas teritorijā, kuru parasts autobraucējs var pārbraukt 8 stundu laikā, ir reģistrētas 70 motokrosa trases!!!

Latvijā 2016.gadā notika 90 sacensības ar motocikliem, Igaunijā – 23, Lietuvā – 11.

Esmu pārliecināta, ka nevienā Eiropas Savienības valstī nav tik daudzas šādas ”kaucošo motoru” trases un nav tik daudz sacensību.

Kandavas novada domē viena no deputātēm, kad tika apspriests jautājums par kartinga trases darbības radītajām trokšņa problēmām, izteica apmēram šādu viedokli: ”Ko mēs te ņemamies ar to kartinga trasi, trases tuvumā taču nedzīvo neviens normāls cilvēks.”

Biķernieku trašu tuvumā dzīvo viens no valsts ”normālākajiem” cilvēkiem, taču viņu tāpēc, ka var arī dzīvot savā privātmājā citā vietā, trašu darbības radītais troksnis netraucē.

Iepriekšējos gados, vienmēr pirms kaut kādām vēlēšanām, politiskās partijas mazliet “parēja” savā starpā, pieminot Kandavas kartinga trasi. Tā rezultātā pēc sešu gadu ilgas cīņas izdevās panākt, ka uz laiku tika apturēta kartinga trases darbība.

Pašlaik sakarā ar to, ka notiks cīņa par Rīgas atslēgām, trekno dzīvi Jēkaba ielā un Rīgas pilī, arī ir cerība, ka Saeimā pozīcijā pārstāvētās politiskās partijas vismaz publiski paplātīsies, ka aizstāv iedzīvotāju tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē.

Saprotams, ka visa ”atbildība” par kārtējo ”veiksmes stāstu” tiks uzvelta Ušakovam un Amerikam.

Šajā ”māsterplāna” izpildē liels darbs tika ieguldīts arī, lai ”kaucošo” trokšņu bāzei piešķirtu apzīmējumu ”nacionālā sporta bāze” un lai panāktu, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) Biķernieku trasei piešķir balvu “Sports un inovācijas - 2015”.

Latvijas Olimpiskajai komitejai pat atradās ”lieki” pāris desmit tūkstoši eiro, lai atbalstītu Biķernieku bāzē notiekošos pasākumus.

Ir pamats uzskatīt, ka braukšanas apmācības padārdzinājuma patiesais iemesls ir nevis vēlme, lai tiktu labāk sagatavoti auto-moto braucēji, bet gan CSSD cenšas attaisnot savu līdzekļu ieguldījumu Biķernieku trašu ”māsterplānā”.

Par CSDD Biķernieku trasēs ieguldītajiem līdzekļiem droši vien būtu bijis iespējams nodrošināt radaru uzstādināšanu un ar elektrību darbināmo mašīnu uzlādēšanas iekārtas visā Latvijas teritorijā.

Vēlos pievērst uzmanību, ka 2016.gada 13. un 14.decembrī Tiesībsarga birojā notiks tiesībsarga ikgadējā konference un 14.decembrī plkst.10.00 – 12.00 tiks skatīta tēma ”Ekonomiskās intereses versus tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: Mototrašu trokšņu lieta”.

Visa informācija par konferenci ir Tiesībsarga mājaslapā.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...