Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No 2016.gada oktobra Kandavā un Biķernieku trases tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji ”likumīgi” ir spiesti dzīvot lielākā troksnī nekā pārējie valsts iedzīvotāji.

Tiesībsargs 2016.gada 12.oktobrī publiskoja atzinumu, ka trokšņa noteikumu grozījumi neatbilst Satversmes 111. un 115.pantam – tiek pārkāptas iedzīvotāju tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē. Ar atzinumu un iedzīvotāju aptaujas rezultātiem var iepazīties Tiesībsarga mājaslapā. Tiesībsargs atzinumā rekomendē Ministru kabinetam veikt grozījumus trokšņa noteikumos, lai tie atbilstu Satversmei.

LNT rīta ziņu studijā 2016.gada 12.oktobrī bija Ministru prezidents, kurš par šo trokšņa jautājumu atbildēja, ka iedzīvotājiem būs vien jāpiecieš Biķernieku trases troksnis, jo pats arī dzīvojot Mežciemā un viņam troksnis netraucē (to gan nepateica, ka brīvo laiku un brīvdienas pavada savā privātmājā citur).

Ministru kabinets 2016.gada 22.novembra valdības sēdē tās slēgtajā daļā izskatīja atbildes vēstules saturu tiesībsargam. Pēc šīs sēdes vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) 2016.gada 22.novembrī paziņoja, ka Tiesībsargs Juris Jansons savu atzinumu par Biķernieku trases trokšņu līmeņu ietekmi balstījis uz subjektīviem vērtējumiem.

Nevienā Eiropas valstī pilsētā, nemaz nepieminot, ka kaut kas tāds būtu iespējams tās galvaspilsētā, zaļajā pilsētas zonā starp vairākiem guļamiem kvartāliem, nevarētu atrasties un ikdienā darboties šādu trokšņu trases (meistarības aplis motocikliem, ātrumaplis automašīnām, kartodroms, motostadions ar motobola laukumu un spīdveja celiņu, driftošana).

Pilsētās, lai pasargātu iedzīvotājus no satiksmes radītā trokšņa nelabvēlīgās ietekmes, ierobežo braukšanas ātrumu. Toties Kandavā un Rīgā dzīvojamo māju ielas otrā pusē atļauts nesodīti braukāt ar ātrumiem, kuri pārsniedz 200km/h.

Mazliet no vēstures.

Finanšu ministrijā 2007.gada 26.aprīlī notika Nacionālās sporta padomes sēde, kurā padome iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par Biķernieku sporta bāzes privatizāciju.

Uzklausot Automobiļu un Motosporta federāciju viedokli un ieteikumus, Nacionālā sporta padome vienojās par atbalstu privatizācijas pieprasījumam ar šādiem nosacījumiem:

1.Pircējs, norēķinoties par valsts kapitāla daļām (47,5%), visu samaksu veic latos;

2.Padome aicina valdību, lemjot valsts kapitāldaļu nodošanu privatizācijai, novirzīt iegūtos līdzekļus starptautisku sacensību prasībām atbilstoša jauna auto un moto kompleksa būvēšanai Rīgas tuvumā.

Kā viena no labākajām iespējām tiek minēta, ka varētu turpināt attīstīt 333 trašu kompleksu.

A/S ”Biķernieku kompleksā sporta bāze” 52,5% kapitāldaļas piederēja SIA ”Sporta investīciju fonds”, kuras dalībnieki (50:50) ir Ventspils miljonārs Igors Skoks un sporta kompleksa ”Mūsa” vadītājs Edgars Maišelis.

Privatizācijas aģentūrā ierosinājums privatizēt Satiksmes ministrijai piederošās kapitāldaļas tika iesniegts 2006.gada 31.augustā.

Arī 2007.gadā Ministru kabineta slēgtajā sēdes daļā ir skatīts jautājums par Biķernieku sporta bāzi.

No 2009.gada 15.decembra Satiksmes ministrijas valsts sekretārs ir Anrijs Matīss (no 2013.gada 1.marta – 2015.gada 4.novembrim Satiksmes ministrs – noteikumu grozījumu laikā)

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.921 2009.gada 28.decembrī valdība nolemj atteikt nodot trasi privatizācijai.

Šajā laikā Satiksmes ministrs ir Kaspars Gerhards (2009.gada 12.marts – 2010.gada 3.novembris).

Par Automobiļu federācijas prezidentu 2010.gadā kļuva bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis, kurš šo Biķernieku trašu atdzīvināšanu nosauca par savu ”māsterplānu” (tā šo plānu Jānis Naglis ir nosaucis rakstā „”Žans Tods un Jānis Naglis par autosportu Latvijā” 16/11 2011.).

Un tā jau ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (2010.gada 3.novembris – 2011.gada 25.oktobris), kurš arī pašlaik ir satiksmes ministrs, palīdzību 2011.gada 6.jūlijā Biķernieku trase reorganizācijas rezultātā tiek pievienota CSDD.

TV raidījumā ”Zebra” 2016.gada 16.marta sižetā satiksmes ministrs Uldis Augulis (dēls ir motobraucējs) pauda prieku par rallijkrosa trases būvniecību un to, ka viņa uzsāktais darbs ir turpinājies un to varot nosaukt par kārtējo ”Latvijas veiksmes stāstu”, jo šajā zaļajā zonā neesot uzbūvētas mājas. Turpmāk arī CSDD daļa no peļņas līdzekļiem tikšot ieguldīta ar moto sportu saistīto trašu uzlabošanā.

Pašlaik, cik noprotams, lai varētu turpināt būvniecību, par miljoniem atpirks zemi no Igora Skoka, Gunta Rāvja (abi prasot it kā 8 miljonus) un SIA ”Resursi” (šajā SIA pastarpināti iesaistītas vēl 9 firmas, un viena no tām saucas SIA ”Sporta aģentūra Biķernieki”, un 3 Anglijā reģistrētas firmas).

Kārtējo reizi ietekmīgi cilvēki ir panākuši, ka ar valdības atļauju CSDD jau ir ieguldījis daudzus miljonus šajā nevietā esošajā auto-moto sporta bāzē (atpirktas 52,5% privātai sabiedrībai piederošās kapitāldaļas, rekonstruēta rallijkrosa, kartinga trases, spīdveja trase).

Kāpēc nenotika Biķernieku trases privatizācija?

Pie Rīgas Ropažos jau bija sporta komplekss 333, kurā pašlaik iespējams apgūt ekstremālas braukšanas prasmes drošā vidē - drošas braukšanas poligonā, kas ir vienīgais šāda veida poligons visā Ziemeļeiropā. Poligonā ir 5 dažādu veidu trases, kas aprīkotas ar ekstremālu braukšanas apstākļu imitāciju.

Tāpat sporta komplekss 333 ir parūpējies par 4x4 mīļotājiem, izveidojot speciāli tam paredzētu džipu trasi. Ir arī rallijkrosa trase.

Taču 333 trases pieder privātam uzņēmējam.

Tā izskatās, ka ar šo ļoti ienesīgo biznesu saistītās valsts augstas amatpersonas kopīgi ar citiem ietekmīgiem cilvēkiem, kuri paši vēlējās iesaistīties šajā biznesā, vienkārši atrada veidu, kā šī biznesa attīstībai var piesaistīt milzīgus valsts līdzekļus (no valsts budžeta, no valstij pastarpināti piederošajiem uzņēmumiem) un tā pelnīt, neieguldot privātus līdzekļus.

Viss iepriekš minētais biznesa ”māsterplāns” tika un tiek veikts ar saukli ”sportam”, kaut gan šie valstī ietekmīgie cilvēki tā ir atraduši veidu, kā apmierināt savas personīgās intereses (gods, vara, nauda, izklaide, utt.), izmantojot savu ietekmi.

Interneta vietnēs Apollo un TVNET 2007.gada 21.jūnijā ir publicēts raksts ”Pēc valsts kontroles atzinuma Ģenerālprokuratūrā sākts process, lai noskaidrotu, cik likumīgi un valsts interesēm atbilstoši rīkojusies Satiksmes ministrija un citas valsts institūcijas, pieļaujot nacionālās sporta bāzes ”Biķernieki” privatizāciju”. Šajā rakstā minēts Satiksmes ministrijas pārstāvja sekojošs viedoklis: ”Man grūti nosaukt tās funkcijas, ko šī sporta bāze satiksmes un sakaru jomā pilda. Vēsturiski šī trase nonākusi SM pārziņā, bet diez vai tā kaut kādā veidā dzelzceļu, aviācijas vai ceļu būvi ietekmē”.

Šajā rakstā arī pausts viedoklis, ka trases saimnieki no valsts puses sūkstās par sliktajiem ieņēmumiem un grūtībām trasi ar dažādām sacensībām gadā atpelnīt. Bet jau otrā vārdā uzsver acīmredzamo patiesību, ka autosportisti un viņu atbalstītāji nebūt nav tā trūcīgākā kategorija.

Tātad nenoliedzami saskatāms, ka šādā veidā augstas valsts amatpersonas ir panākušas, ka ar valdības atbalstu viņām pietuvinātas personas par valsts līdzekļiem sekmīgi iesaistījušās šajā biznesā.

Tieši tā – biznesā, jo kas tad ir auto-moto sports?

Visi zina, ka šis sporta veids ir sācies un attīstījies kā ražotāju un tirgotāju reklāmas plāns.

Par to, ka Latvija ar savu iedzīvotāju skaitu un zemo pirktspēju nav iekļauta šajā biznesa plānā, nav jāmaksā iedzīvotājiem.

Auto-moto trašu darbība ir saimnieciska darbība – faktiski ļoti ienesīgs bizness un sacīkšu braucējs ir tikai viena no profesijām, un tāpēc nav saprotams, kāpēc valsts šim saimnieciskās darbības veidam un šīs profesijas iegūšanai un iespējai ar to nodarboties ir radījusi izņēmuma apstākļus – pasliktinot šo auto-moto trašu tuvumā dzīvojošo dzīves apstākļus.

Kandavas un Biķernieku trasēs šo ienesīgo saimniecisko darbību gan veic citi komersanti, nevis īpašnieki, un tā trašu īpašnieki rada mānīgu priekšstatu, ka viņu saimnieciskā darbība nav peļņu nesoša.

Pats ciniskākais ir tas, ka valsts amatpersonas pauž tādu viedokli, ka iedzīvotāji paši ir vainīgi, jo dzīvo pie šādām trasēm.

Sakarā ar to, ka Biķernieku trašu darbība rada tādu skaņu, kura nav mērāma tikai trokšņa decibelos, tad šīs kaukšanas zonā dzīvo Mežciems, Jugla, Purvciems, Berģi un pat Mežaparks.

Slikti ir tie, kuri aizbrauc laimi meklēt svešās zemēs, taču mēs esam slikti tāpēc, ka prasām, lai valsts nodrošina mūsu cilvēktiesības.

Man VARAM ministra partijas biedrs un Saeimas deputāts arī ieteica aizbraukt no Latvijas, ja man traucējot Kandavas un Biķernieku trašu troksnis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam pašlaik būtu jāaizstāv savas pārvaldāmās nozares intereses, jo Biķernieku trasē veiktās uzņēmējdarbības troksnis ir arī kaitējums videi.

Kandavas kartinga trase atrodas dabas parka ”Abavas senleja”, Natura 2000 (Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas objektu teritorija) teritorijā.

Veselības inspekcija 2016.gada 2.jūlijā un 23.septembrī Kandavā organizēja trokšņa mērījumus, laikā, kad blakus esošajā kartinga trasē notika sacensības (plkst.8.00 – 20.00). Trokšņa mērījumi apliecināja, ka dzīvojamās mājas teritorijā vidējais trokšņa ir līmenis ir 73,2 dB (A) un 72,0 dB (A), taču pieļaujamais trokšņa robežlielums pēc 2015.gada 22.septembra noteikumu grozījumu pieņemšanas ir 75 dB (A).

Tiem iedzīvotājiem, kuri nedzīvo pie auto-moto trasēm pieļaujamais trokšņa robežlielums ir 55 dB (A).

Mērījumi apliecināja arī to, ka kartingu braukšanas laikā maksimālais trokšņa līmenis bija 97 dB (A) un 94,9 dB (A).

Pēc Veselības inspekcijas norādījuma 2014.gada 16.maijā tika veikti akustiskā trokšņa mērījumi Kandavā, Priežu ielā 10 dzīvojamās mājas telpās.

Trokšņa mērījumi apliecināja, ka trokšņa līmenis dzīvojamās telpās ir 52,7 dB A – pieļaujamais trokšņa līmenis ir 35 dB A un maksimālais trokšņa līmenis bija 73,2 dB (A).

Priežu ielas mājas atrodas tuvāk par 30m no kartinga trases, tātad 35 dB (A) trokšņa līmenis ir robežlielums, kuru vispār nedrīkst pārsniegt.

Sakarā ar to, ka 2015.gada 22.septembrī pieņemtie trokšņa noteikumu grozījumi paredz, ka pie auto-moto trasēm neveic trokšņa rādītāju novērtēšanu telpās, tad šiem iedzīvotāji pat savās dzīvojamās telpās jādzīvo faktiski divreiz lielākā troksnī nekā pārējiem valsts iedzīvotājiem.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni slēdzienā ir rekomendēts, ka valdībām jānodrošina iedzīvotāju aizsardzība no trokšņa un tā jāietver kā vides aizsardzības politikas neatņemama sastāvdaļa.

Pašlaik ministrs noslogo vides speciālistus, lai attaisnotu paša rīcību iesaistoties Biķernieku trases ”māsterplānā”, jo laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs, pēc ministrijas ieteikuma Ministru kabinets nolēma nenodot privatizācijai Biķernieku trasi.

VARAM mājas lapā 2014.gada 27.novembrī ievietota šāda informācija: ”VARAM, apzinoties Rīgas Zooloģiskā dārza potenciālu Amūras tīģeru populācijas saglabāšanā, pagājušā gadā rada iespēju piešķirt… papildu līdzekļus vairāk kā 35 tūkstošu eiro apmērā šo tīģeru nožogojuma prettrokšņu sienai. Tas ir nesis necerēti ātru un ļoti iepriecinošu rezultātu – šobrīd ikviens no mums var klātienē sekot līdzi šo skaisto dzīvnieku mazuļu ikdienas gaitām.”

Šajā gadījumā tīģeri tika pasargāti no ielas trokšņa, kurš Mežaparkā nebūt nav tas briesmīgākais. Tad kāpēc valsts pieļauj, ka cilvēku bērni tagad likumīgi dzīvos ikdienā tādā troksnī, kurā zinātnieku pētījumos par troksni ir minēts, ka apgabalos, kuros trokšņa līmenis pārsniedz 75db, nevajadzētu dzīvot – tas ir neapdzīvojams.

Pilnīgi visos pētījumos par troksni ir norādīta trokšņa negatīvā ietekme uz cilvēku veselību, it sevišķi tā ietekme uz bērniem.

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni minēts, ka lidostu tuvumā esošajās skolās ilgstošai trokšņa iedarbībai pakļautiem skolēniem ir pazemināti lasītprasmes testi, samazinās spējas atrisināt sarežģītus uzdevumus, pazeminās kļūdu novērtēšanas un motivācijas spējas. Bērniem, kuri ilgstoši uzturas trokšņainā vidē, ir paaugstināts simpatiskās nervu sistēmas tonuss, palielināti stresa hormonu līmeņi un paaugstināts asinsspiediens.

Troksnis var palielināt kļūdu skaitu darbā un līdz ar to arī nelaimes gadījumu skaitu. Ilgstoši iedarbojoties troksnim agrā bērnībā, tiek traucēta lasīšanas apguve un samazinās motivācijas spējas.

Pilsētu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arī kumulējošu t.i., uzkrājošu kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību, iespējams pat kaitīgi ietekmējot nākotnes populācijas.

Šajās vadlīnijās ir uzskaitīta vides trokšņa nelabvēlīgā iedarbība uz veselību: trokšņa izraisītie dzirdes traucējumi; runas saprotamība, miega traucējumi, cilvēka funkcionālo sistēmu traucējumi, garīgā veselība, darbaspējas, sociālie un uzvedības efekti, jauktu trokšņa avotu kombinētie efekti uz veselību.

Vadlīnijās īpaši uzsvērta trokšņa iedarbība uz jūtīgām iedzīvotāju grupām un minēts, ka šīm grupām var piederēt slimi cilvēki, kā arī cilvēki ar veselības problēmām: slimnieki slimnīcās, rekonvalescenti mājās, cilvēki, kas veic sarežģītus uzdevumus, akli cilvēki un cilvēki ar dzirdes traucējumiem, vēl nedzimuši mazuļi, zīdaiņi un mazi bērni, kā arī gados veci cilvēki.

   Veselības ministrija vienā no savām vēstulēm (03.02.2016.Nr.01-11/529) raksta: “Uzskatām, ka pasaulē un Eiropā noteiktie un jebkurai valstij rekomendētie vides trokšņa robežlielumi, kas iegūti, pārbaudot dažādu trokšņa avotu ietekmi uz cilvēka veselību, ir attiecināmi arī uz Latvijas apstākļiem un iedzīvotājiem, jo nav pierādījumu, ka Latvijas iedzīvotāju skaņas uztvere būtiski atšķiras no citiem pasaules iedzīvotājiem.”

               Iedzīvotājiem ir pilnīgi vienalga, kas brauc šajās trasēs – bērni, pieaugušie, izcili sportisti, tāpat ir vienalga vai braukšana skaitās izklaide, treniņš, vai tās ir svarīga līmeņa sacensības. Jebkurā gadījumā šī trokšņa skaņa nekļūst patīkamāka.

               Iedzīvotāji jau neiebilst pret auto-moto sporta attīstību, kas pēc būtības ir patīkamas izklaides šovs, nevis sports, bet gan pret to, ka valsts pieļauj, ka šāda izklaide notiek tik tuvu dzīvojamām mājām.

Līdz 2013.gada 12.jūlijam administratīvās tiesas atteicās pieņemt pieteikumus par kartinga trases saimnieciskās darbības radīto troksni, taču tad, kad pieteikumu tiesā par troksni iesniedza augsta valsts amatpersona, tiesu prakse tika mainīta.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 12.jūlija lēmumā Lietā Nr.A420538712 SKA-759/2013 norādīts:

Ja vides piesārņojums sasniedz tādu līmeni, ka ar to būtiski tiek aizskartas privātpersonu tiesības uz veselību, dzīvību, privātās dzīves neaizskaramību vai īpašumu un kad nebūtu taisnīgi sabiedrības vārdā prasīt, lai privātpersona ar to samierinātos, bet likums šādu situāciju neregulē, valstij ir no Satversmes izrietošs pozitīvs pienākums un līdz ar to arī privātpersonas subjektīvās tiesības prasīt veikt noteiktas darbības, lai samazinātu vides piesārņojumu.

Kā norādīts Satversmes komentāros (atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem), mājokļa neaizskaramības aizskaršana neaprobežojas tikai ar fiziskiem aizskārumiem, bet arī ietver citus traucējumus, kā troksni, emisiju, smakas un citas iejaukšanās formas. Smags piesārņojums var ietekmēt indivīda labsajūtu un traucēt baudīt mājokli tādā veidā, kas ietekmē arī privāto un ģimenes dzīvi (E.Danovskis, M.Ruķers, I.Lībiņa-Egnere, Satversmes 96.panta komentārs // Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 264.lpp).

Līdz ar to lietā potenciāli saskatāms Satversmes 96. (nosaka tiesības uz mājokļa neaizskaramību), kā arī 111.panta (nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka veselību) pārkāpums.

 Tādēļ, lai noteiktu, vai konkrētajā lietā vides piesārņojuma (trokšņa) intensitāte ir sasniegusi tādu līmeni, lai pieteicējai būtu tiesības prasīt noteiktu pasākumu veikšanu, Senāta ieskatā, lieta ir jāskata pēc būtības.”

Jāpiebilst gan, ka, tiesas skatot manus pieteikumus, iepriekš minēto pareizo viedokli uz mani neattiecina.

Tātad tikai tad, kad tiks aizskartas augstu valsts amatpersonu tiesības, radīsies cerības, ka šis ”kaucošo” trokšņu jautājums varētu tikt atrisināts.

Vienīgais veids, kā to panākt - pie Biķernieku trasēm un Kandavas trases piespiedu kārtā būtu jānometina dzīvot Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības ministrijas (šīm trasēm blakus dzīvo skolēni) un Labklājības ministrijas (bērnu tiesību aizsardzība) ministru dzimtas (vecvecāki, vecāki, sievietes, kuras gaida bērnus kā arī auklē zīdaiņus, utt.). Varbūt ieklausīsies savējos.

Ir Eiropas valstis, kurās tieši šis biznesa veids tiek tieši ierobežots tāpēc, ka šis biznesa veids rada specifisku troksni. Tad kāpēc mūsu valstī to neņem vērā?

               Esmu pārliecināta, ka pašlaik šī situācija ir nepatīkama ne tikai iedzīvotājiem, bet arī auto-moto braucējiem.

               Ļoti labi saprotu šos cilvēkus, kuriem patiešām interesē auto-moto sports vai nu kā patīkama brīvā laika pavadīšanas veids, vai arī kā vēlme sasniegt šajos sporta veidos labus rezultātus.

Taču ir pēdējais laiks šo ”veiksmes stāsta” biznesu pārtraukt.

Pašlaik veiksmīgi ir tikai šo stāstu autori un citas ieinteresētās personas.

Tā kā jautājumus par Biķernieku trasi skata Ministru kabineta slēgtajās sēdes daļās, tad rodas priekšstats, ka šīs trases ir slepeni militāri objekti.

Ministru kabinetam vajadzētu pievērst uzmanību faktam, kurš apspoguļots iedzīvotāju aptaujas rezultātos – liela daļa iedzīvotāju baidās par troksni sūdzēties.

Pēc savas deviņu gadu pieredzes, varu apgalvot, ka patiešām ir pamats bailēm.

Cilvēki, kuri ir iesaistīti šajā Biķernieku trases ”māsterplānā”, pilnībā ietekmē visu valsts iestāžu rīcību.

Kandavas trase tika pilnībā uzbūvēta no jauna, pašvaldībai tīšām pieļaujot dažādus likumu un normatīvu prasību pārkāpumus, kurus var uzskaitīt uz vairākām lappusēm.

Vēl joprojām pašvaldības informācijas bukletos, trases mājas lapā un Automobiļu federācijas līmenī tiek izplatīta nepatiesa informācija, ka trases projekta autors ir slavenais auto-moto trašu arhitekts Hermans Tilke.

Iemesls meliem – attaisnot trases darbību, uzsverot tās svarīgumu.

Pēc pēdējās publiski pieejamās informācijas decembrī jau tiks pārdotas biļetes uz nākamā gada rallijkrosa sacensībām, jo kā var neizmantot šādu trasi, ja pēc šo necilvēcisko noteikumu grozījumu pieņemšanas, valsts ”likumīgi” ir paspējusi ieguldīt tik lielus līdzekļus.

Valstij nav naudas izglītības, veselības nozarei, utt., taču vajadzētu paskaitīt, cik, piemēram, šogad valsts līdzekļu no Izglītības ministrijas un valstij piederošu uzņēmumu līdzekļiem (LMT, SIA LDZ CARGO, utt.) tiek doti šāda privāta biznesa atbalstīšanai.

Ministru kabinets 2015.gada 24.februāra sēdē (protokols Nr.10), izskatot jautājumu ”Par Starptautiskās Automobiļu federācijas pasaules rallijkrosa čempionāta posma sarīkošanu Latvijā 2016.-2020.gadā”, nolēma no Izglītības ministrijas līdzekļiem LAF un SIA ”RA EVENTS” 2016., 2017, un 2018.gada sacensību rīkošanai piešķirt 1.200 000 EUR.

Latvijas valdības attieksme pret iedzīvotājiem arī citos jautājumos ir kā trijiem pērtiķiem – acis, mute un ausis ciet. Interneta vietnē Diena 2016.gada 24.oktobrī ir publicēts G.Gūtes raksts, kuram pievienots attēls ar šiem visā pasaulē pazīstamajiem pērtiķiem un parādīts, ar ko Latvijā šie pērtiķi aizsedz acis, muti un ausis.

Valdība nedomā par savas valsts iedzīvotāju interesēm, bet svarīgāk ir, lai citiem te būtu labāk.

Visiem cilvēkiem ir pamattiesības uz brīvību, vienlīdzību un atbilstošiem nosacījumiem uz dzīvi tādā vidē, kvalitātē, kas ļauj baudīt cilvēka cienīgu dzīvi un labklājību, un valstij ir svēts pienākums aizsargāt un uzlabot vidi pašreizējai un nākamajām paaudzēm.

Vides dienesta mājaslapā ir pieejama REC Latvija, A.Grišānes un Ē.Lagzdiņa brošūra, kurā rakstīts: ”Latvijā tiesības uz labvēlīgu vidi ir paceltas visaugstākajā līmenī un pieder pie cilvēka pamattiesībām.

Satversmes 105.pants nosaka, ka īpašumu (auto-moto trases) nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Iznāk, ka iedzīvotāji, kuri dzīvo pilsētās auto-moto trašu tuvumā, nav sabiedrības daļa.

Visās Eiropas valstīs no to budžeta līdzekļiem sportošana tiek atbalstīta, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, taču Latvijā šajā gadījumā, lai pasliktinātu.

VARAM 2015.gada 14.augusta vēstulē Valsts kancelejai raksta: ”lūdzu pasludināt noteikumu projektu par Ministru kabineta lietu..., lai nodrošinātu Latvijas Nacionālās sporta padomes 2015.gada 2.jūlija sēdes protokola Nr.3 5.punktā doto uzdevumu izpildi.”

Kas tad īsti ir Latvijas Nacionālā sporta padome?

Latvijas Nacionālā sporta padome ir sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts sporta politikas izstrādē, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī lēmumu pieņemšanu ar sportu saistītajos jautājumos.

Tās sastāvs faktiski ir paplašināts Ministru kabineta sastāvs, un tās priekšsēdētājs ir Ministru prezidents.

Tātad šīs Padomes lēmumi jau arī ir MK lēmumi, un visām nozaru ministrijām tie ir jāpilda.

Latvijas autosporta federācijas prezidenta ambīciju rezultātā 2016.gadā Latvijā notiek 69 auto sacīkstes (2015.gadā -53). Vairāku sacensību maršruti iet caur Ķemeru nacionālo parku.

Tajā pašā laikā mūsu kaimiņu zemēs – Igaunijā notiek 11 sacīkstes un Lietuvā 7 sacīkstes.

Latvijas teritorijā, kuru parasts autobraucējs var pārbraukt 8 stundu laikā, ir reģistrētas 70 motokrosa trases!!!

Latvijā 2016.gadā notika 90 sacensības ar motocikliem, Igaunijā – 23, Lietuvā – 11.

Esmu pārliecināta, ka nevienā Eiropas Savienības valstī nav tik daudzas šādas ”kaucošo motoru” trases un nav tik daudz sacensību.

Kandavas novada domē viena no deputātēm, kad tika apspriests jautājums par kartinga trases darbības radītajām trokšņa problēmām, izteica apmēram šādu viedokli: ”Ko mēs te ņemamies ar to kartinga trasi, trases tuvumā taču nedzīvo neviens normāls cilvēks.”

Biķernieku trašu tuvumā dzīvo viens no valsts ”normālākajiem” cilvēkiem, taču viņu tāpēc, ka var arī dzīvot savā privātmājā citā vietā, trašu darbības radītais troksnis netraucē.

Iepriekšējos gados, vienmēr pirms kaut kādām vēlēšanām, politiskās partijas mazliet “parēja” savā starpā, pieminot Kandavas kartinga trasi. Tā rezultātā pēc sešu gadu ilgas cīņas izdevās panākt, ka uz laiku tika apturēta kartinga trases darbība.

Pašlaik sakarā ar to, ka notiks cīņa par Rīgas atslēgām, trekno dzīvi Jēkaba ielā un Rīgas pilī, arī ir cerība, ka Saeimā pozīcijā pārstāvētās politiskās partijas vismaz publiski paplātīsies, ka aizstāv iedzīvotāju tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē.

Saprotams, ka visa ”atbildība” par kārtējo ”veiksmes stāstu” tiks uzvelta Ušakovam un Amerikam.

Šajā ”māsterplāna” izpildē liels darbs tika ieguldīts arī, lai ”kaucošo” trokšņu bāzei piešķirtu apzīmējumu ”nacionālā sporta bāze” un lai panāktu, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) Biķernieku trasei piešķir balvu “Sports un inovācijas - 2015”.

Latvijas Olimpiskajai komitejai pat atradās ”lieki” pāris desmit tūkstoši eiro, lai atbalstītu Biķernieku bāzē notiekošos pasākumus.

Ir pamats uzskatīt, ka braukšanas apmācības padārdzinājuma patiesais iemesls ir nevis vēlme, lai tiktu labāk sagatavoti auto-moto braucēji, bet gan CSSD cenšas attaisnot savu līdzekļu ieguldījumu Biķernieku trašu ”māsterplānā”.

Par CSDD Biķernieku trasēs ieguldītajiem līdzekļiem droši vien būtu bijis iespējams nodrošināt radaru uzstādināšanu un ar elektrību darbināmo mašīnu uzlādēšanas iekārtas visā Latvijas teritorijā.

Vēlos pievērst uzmanību, ka 2016.gada 13. un 14.decembrī Tiesībsarga birojā notiks tiesībsarga ikgadējā konference un 14.decembrī plkst.10.00 – 12.00 tiks skatīta tēma ”Ekonomiskās intereses versus tiesības dzīvot labvēlīgā vidē: Mototrašu trokšņu lieta”.

Visa informācija par konferenci ir Tiesībsarga mājaslapā.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...