
Biodegvielas piejaukšana pie dīzeļdegvielas un benzīna ir ne tikai valsts ekonomikas, bet arī veselības jautājums
Pēteris Apinis29.10.2024.
Komentāri (116)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Sasmējos pēc Apiņa teksta
29.10.2024. 09:05C: ai gan biodegvielas arī rada ogļskābās gāze izmešus, kopējā oglekļa bilance ir pozitīva, jo augi, no kuriem tiek ražota biodegviela, augot absorbē ogļskābo gāzi no atmosfēras. Tas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešus, kas veicina globālo sasilšanu.
Latvijas Zaļais kurss ir kailcirtes!!!!😂😂😂😂😂
vēl viens pārgudrais!
29.10.2024. 08:56»
arii fakts
Lai realizeet elektroauto pieauguma popularitaati, autorazjotaajiem ir paarejas periods, kuraa tiek razjoti auto, kas apriikoti ar triiscilindru alumiinija bezresursa iekshdedzes motoriem, taadaa veidaa veicinot neuzticiibu iekshdedzes dzineeja auto razjoshanai. Bet rezultaataa pashi ir izniicinaajushi...
Ar alumīnija cilindru motors 1000 km nenobrauktu. Nedzer nezināmas izcelsmes krutku un neklausies krievu popsu!
superautomehāniķim
29.10.2024. 08:53»
Kas tad to nezina
ūdens iekšdedzes dzinēja labākais draugs,to taču zina visi automehāniķi.Cienītais profesors laikam būs palaidis garām ka agrāk iekšdedzes dzinēji bija ar čuguna korpusiem,pēdējais laikam bija Ford Fiesta ar 0,8 dīzeļdzinēju.Rapšu eļļu arī var ieskaitīt dūralumīnija dzinēju lieldraugos...
Alumīnija dzinēja korpusi ir daudz vieglāki, tikai cilindru čaulas, tāpat kā arī pirms 100 gadiem ir virpotas no čuguna. Metāls necieš no rapšu eļļas, tā ienaidnieks ir sēra saturs degvielā.
arii fakts
29.10.2024. 08:51»
Kas tad to nezina
ūdens iekšdedzes dzinēja labākais draugs,to taču zina visi automehāniķi.Cienītais profesors laikam būs palaidis garām ka agrāk iekšdedzes dzinēji bija ar čuguna korpusiem,pēdējais laikam bija Ford Fiesta ar 0,8 dīzeļdzinēju.Rapšu eļļu arī var ieskaitīt dūralumīnija dzinēju lieldraugos...
Lai realizeet elektroauto pieauguma popularitaati, autorazjotaajiem ir paarejas periods, kuraa tiek razjoti auto, kas apriikoti ar triiscilindru alumiinija bezresursa iekshdedzes motoriem, taadaa veidaa veicinot neuzticiibu iekshdedzes dzineeja auto razjoshanai. Bet rezultaataa pashi ir izniicinaajushi savu autobuuvi, jo pateereetaajs nav gatavs paarseesties uz no malas uzspiesto, un stipri paarveerteeto/sadaardzinaato, jauno elektroauto produkciju! Tad nu tagad uzdevums, ar degvielas piedevaam aatraak piebeigt jau iegaadaataas fosilaas degvielas autoparku.
Kas tad to nezina
29.10.2024. 08:22»
profesoram
Latvijas brīvvalsts laikā mašīnu bākās lēja Latolu, kas atbilst E-85 benzīnam, Brazīlijā pārsvarā brauc tikai ar spirtu, spīdvejisti darbina motorus ar spirtu, kura oktānskaitlis 120. Ja kādreiz mašīnu filtros pastāvīgi bija ūdens, kas kondensējas bākās, tad tagad benzīnā esošais spirts to izšķīdina...
ūdens iekšdedzes dzinēja labākais draugs,to taču zina visi automehāniķi.Cienītais profesors laikam būs palaidis garām ka agrāk iekšdedzes dzinēji bija ar čuguna korpusiem,pēdējais laikam bija Ford Fiesta ar 0,8 dīzeļdzinēju.Rapšu eļļu arī var ieskaitīt dūralumīnija dzinēju lieldraugos.
profesoram
29.10.2024. 08:13»
Auto lietotājs
Tā biopiedeva nokauj dzinējus un sabojā degvielas padeves sistēmu. Auto sāk daudz vairāk patērēt degvielu, pazūd jauda un uz priekšu neiet. Rezultātā piesārņojums daudz lielāks. Mazā tehnika - pļāvēji,zāģi vienkārši izbeidzas. Kurš to visu kompensēs? Izskatās, ka šobrīd valstī visu mēģina piebeigt - ...
Latvijas brīvvalsts laikā mašīnu bākās lēja Latolu, kas atbilst E-85 benzīnam, Brazīlijā pārsvarā brauc tikai ar spirtu, spīdvejisti darbina motorus ar spirtu, kura oktānskaitlis 120. Ja kādreiz mašīnu filtros pastāvīgi bija ūdens, kas kondensējas bākās, tad tagad benzīnā esošais spirts to izšķīdina un tas aiziet laukā pa izpūtēju un vairs neaizdirš filtrus.
Felšers
29.10.2024. 08:00Paldies ka ņēmāt vērā manu lūgumu un samazinājāt savu palagu izmēru.
Burbulis
29.10.2024. 07:53Bušs jaunākais pirms n-tajiem gadiem ieskatījas Putina acīs un saredzēja, ka tamējais ir īsts demokrāts. Apinis Pēcis ieskatās Melņa acīs un redz, ka tamējais ir īsts zaļais.
Viela pārdomām
29.10.2024. 07:28»
Guntis
Tā arī nesapratu, kāpēc degvielai japiejauc biokomponente...
CO2 samazinājies līdz 0,3%,skābeklis palielinājies līdz 24%,palielinās atmosfēras blīvums.Par to gan zinātnieki nestāsta.
valdis i
29.10.2024. 07:03Piekrītu Guntim par politiskā mugurkaula neesamību.
Otrām kārtām, par to, ka "...Eiropas Savienība vēlas mazināt atkarību no importētās naftas, īpaši no politiski nestabilām valstīm" (Apiņa citāts). Šeit drīzāk būtu vietā tāds salīdzinājums – no politiski spējīgām valstīm uz politiski nespējīgām. To arī apliecina Apiņa aktivitāte – runā un runā, bet politiskā nespēja tikai pieaug.
Un pēdējais – par to CO2 drausmīgi kaitīgo ietekmi. Ja Apiņa kungu ievietotu slēgtā vidē, kur mākslīgi uzturētu viņam un citiem zaļi domājošajiem paredzēto zemo CO2 līmeni, tad jau pēc nedēļas viņam sāktos dramatiskas veselības problēmas. Vide zaudētu savu pievilcību arī istabas augiem un apmēram pēc mēneša uz viņu un Apiņa k-ga mirstīgajām atliekām slēgtajā vidē sāktos anaerobo baktēriju civilizācijas evolūcija, jo tām nevajag ne skābekli, ne CO2.
Guntis
29.10.2024. 06:46Tā arī nesapratu, kāpēc degvielai japiejauc biokomponente.
Tāpēc, ka samazināsies kaitīgie izmeši, pirmām kārtām oglekļa dioksīds? CO2 ir sadegšanas produkts un tāpēc ir pilnīgi vienalga, kāda degviela iekšdedzes dzinējā tiek sadedzināta - bioloģiskā vai fosilā.
Tāpēc, ka vajag samazināt atkarību no ārpuseiropas degvielas piegādātājiem? Piedodiet, bet ar 16% biodegvielas piemaisījumu šo atkarību nesamazināt.
Tāpēc, ka Eiropa ir noteikusi - 16% biodegvielas jābūt, citādi draud soda naudas? Tas varētu būt vienīgais vērā ņemamais arguments. Un vienlaikus politiskā mugurkaula neesamības apliecinājums.
Nu, moins
29.10.2024. 06:27No nekā nekas nerodas,Lai saražotu biodegvielai nepieciešamo rapsi vai kukurūzu, tāpat ir jāizmanto degviela. Vai tad tā nepiesārņo gais? Mums taču vienmēr saka, ka pasaulē kopumā trūkstot pārtikas, bet eiropīeši nu tik audzēs rapsi un kukurūzu biodegvielai. Ļoti jau nu saimnieciski.
Auto lietotājs
29.10.2024. 06:17Tā biopiedeva nokauj dzinējus un sabojā degvielas padeves sistēmu. Auto sāk daudz vairāk patērēt degvielu, pazūd jauda un uz priekšu neiet. Rezultātā piesārņojums daudz lielāks. Mazā tehnika - pļāvēji,zāģi vienkārši izbeidzas. Kurš to visu kompensēs? Izskatās, ka šobrīd valstī visu mēģina piebeigt - ekonomiku, veselību, demogrāfiju un tagad arī tehniku.


Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.