Birkmanis spiests atzīt: arī pirmā darba mēneša laikā Pulks savā "siles amatā" neko lāga nav padarījis
PIETIEK09.10.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņemot kārtējo oficiālo Pietiek pieprasījumu, AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis (attēlā) ir bijis spiests atzīt - arī pirmā darba mēneša laikā savā "siles amatā" - Birkmaņa konsultanta postenī - redzamais Vienotības politiķis Olafs Pulks neko lāga nav padarījis
"Apliecinām, ka O.Pulks augustā veica līgumā noteiktos pienākumus, t.i., sniedza konsultācijas valdes priekšsēdētājam par Park&Ride stāvvietu ierīkošanas iespējām Rīgā un Pierīgā, gatavojot šo informāciju arī izskatīšanai AS Pasažieru vilciens valdes sēdē, darbojās darba grupā e-talona projekta ieviešanā, nodrošināja sadarbību ar Rīgas domes struktūrām, iepazinās un analizēja viņam izsniegto informāciju par dažādiem ar AS Pasažieru vilciens pakalpojumu attīstību saistītiem jautājumiem," - tas ir viss, ko uz Pietiek detalizētajiem jautājumiem par Pulka pirmajām divām darba nedēļām spēja atbildēt Birkmanis.
Nu, saņemot Birkmaņa skaidrojumu par to, ko Pulks spējis paveikt pirmajā darba mēnesī, saņemot 1500 latu mēnešalgu, izrādās, ka nekas vairāk tā arī nav padarīts.
"O.Pulks augustā veica līgumā noteiktos pienākumus, t.i., sniedza konsultācijas valdes priekšsēdētājam par Park&Ride stāvvietu ierīkošanas iespējām Rīgā un Pierīgā, gatavojot šo informāciju arī izskatīšanai AS Pasažieru vilciens valdes sēdē, darbojās darba grupā e-talona projekta ieviešanā, nodrošināja sadarbību ar Rīgas domes struktūrām, iepazinās un analizēja viņam izsniegto informāciju par dažādiem ar AS Pasažieru vilciens pakalpojumu attīstību saistītiem jautājumiem," skan jaunā Birkmaņa atbilde.
Kā izriet no Birkmaņa iepriekš izziņotā Pulka pienākumu loka un tagadējās atbildes, ir vesela virkne pienākumu, pie kuru pildīšanas Pulks vispār vēl nav ķēries. Šīs funkcijas atbilstoši paša Birkmaņa iepriekš izteiktajiem apgalvojumiem ir šādas:
- Nodrošināt sadarbību ar Latvijas un ārvalstu pasažieru pārvadājumu organizācijām, apkopot aktualitātes pasažieru pārvadājumu attīstības jautājumos, sniedzot priekšlikumus Sabiedrības valdei par Sabiedrības sniegto pakalpojumu attīstības iespējām, ņemot vērā citu valstu un pārvadātāju labāko praksi;
- Analizēt Latvijas un ārvalstu pasažieru pārvadātāju pieredzi elektronisko biļešu veidu ieviešanā un attīstībā, sniegt priekšlikumus Sabiedrības esošo biļešu veidu un formu optimizācijai un jaunu biļešu veidu ieviešanai;
- Piedalīties Rīgas domes darba grupā par Dzelzceļa integrēšanu Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā, informēt Sabiedrības valdi par darba grupā pieņemtajiem lēmumiem un nepieciešamo rīcību no Sabiedrības puses;
- Pārstāvēt Sabiedrību darba grupās, kas saistītas ar jaunu pakalpojumu veidu ieviešanu sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību, valsts vai privātiem uzņēmumiem un organizācijām.
Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētājs faktiski pats sevi un Pulku ir iegāzis, jo augusta vidū, skaidrojot Pulka nepieciešamību un viņam noteiktās 1500 latu mēnešalgas atbilstību pienākumiem, bija uzskaitījis milzīgu daudzumu dažādu Pulkam uzdoto pienākumu un funkciju.
Tā Birkmanis augusta vidū apgalvoja, ka Pulka pienākumos būšot "sagatavot priekšlikumus par Park&Ride stāvvietu ierīkošanas iespējām dzelzceļa staciju tuvumā, izstrādāt un koordinēt projektus, kas saistīti ar Park&Ride ieviešanu".
Atbilstoši šim apgalvojumam Pietiek Birkmanim arī pieprasīja konkrēti minēt - kādus priekšlikumus par Park&Ride stāvvietu ierīkošanas iespējām dzelzceļa staciju tuvumā ir sagatavojis un kādus projektus, kas saistīti ar Park&Ride ieviešanu, šajā laika periodā ir izstrādājis un koordinējis Pulks.
Taču no Birkmaņa atbildes nu izriet, ka vienīgais, ko šai sakarā pirmajā darba mēnesī paveicis Pulks, ir - sniedzis "konsultācijas valdes priekšsēdētājam par Park&Ride stāvvietu ierīkošanas iespējām Rīgā un Pierīgā, gatavojot šo informāciju arī izskatīšanai AS Pasažieru vilciens valdes sēdē".
Kādas tieši konsultācijas sniegtas, Birkmanis Pietiek paskaidrot nespēja - tāpat kā to, kā tieši Pulks "nodrošināja sadarbību ar Rīgas domes struktūrām", kā tieši "darbojās darba grupā e-talona projekta ieviešanā" un kā tieši "iepazinās un analizēja viņam izsniegto informāciju par dažādiem ar AS Pasažieru vilcienspakalpojumu attīstību saistītiem jautājumiem". Birkmanis nespēja minēt arī nevienu no šiem "dažādajiem jautājumiem".
Tā vietā viņš Pietiek paziņoja, ka, "lai nodrošinātu valsts pasūtījumā definēto pasažieru pārvadājumu apjomu un nosacījumus, šogad PV ir uzsākti vairāki vērienīgi attīstības projekti, kuru realizēšanai nepieciešami apjomīgi papildu resursi. Pienākumi, kurus šobrīd veic O.Pulka kungs, ir tikai neliela daļa no definētā stratēģiskā darba, kas jāveic saskaņā ar PV attīstības virzieniem un kam mums, iespējams, būs vēl jāmeklē papildu darbaspēks, tādēļ viņa darba ieguldījums šobrīd ir ārkārtīgi nozīmīgs, īpaši sadarbības ar Rīgas domi attīstības kontekstā. Kā jau intervijā minēju, mums darba ir vairāk, nekā varam paši veikt, un tādēļ katrs papildspēks ar jaunu pieeju, zināšanām un svaigām idejām ir vitāli nepieciešams".
Saistībā ar tiem jautājumiem par Pulka paveikto, uz kuriem Birkmanim nav bijis atbilžu, Pietiek jau ir sagatavojis vēl vienu pieteikumu administratīvajai tiesai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
