Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās līdzšinējā vadītāja - tiesa, jūnija sākumā viņa amatu zaudējusi - ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.

Pirmoreiz sabiedriskā organizācija ar nosaukumu Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika (BATL) parādījās 2006. gada beigās, it kā nemaz nepastāvētu ilggadējā Latvijas Tranzītbiznesa Asociācija. Acīmredzot BATL atbilda savam nosaukumam (angliski šo saīsinājumu var izlasīt tāpat kā vārdu battle - kauja), jo uzreiz iesaistījās publiskās batālijās.

Drīz vien noskaidrojās, ka BATL tikusi dibināta marginālu ideju paušanai, kas bija noderīgas tolaik politikā, ekonomikā un kriminālajā pasaulē ārkārtīgi ietekmīgā t.s. «melnā oligarha» Oļega Stepanova un viņa sabiedroto personu grupējumam. Ēnā, bet nekur tālu, stāvēja arī neuzticamais Šveices advokāts un daudzu Ventspils uzņēmumu amatpersona - Rūdolfs Meroni.

Līdz ar to BATL dibinātājos bija rodami tādi nosaukumi kā A/S Ventbunkers, SIA Mineral-Trans-Serviss, A/S Kālija Parks, A/S Ventspils Tirdzniecības Osta (VTO), SIA Ostas Flote u.c. BATL kā runasvīru nolīga caurkritušo, tautas nemīlēto un no visiem amatiem izbalsoto politiķi Jāni Jurkānu.

Biznesa neveiksminieki

Jau kopš BATL dibināšanas brīža faktiski ikviens no šajā asociācijā esošajiem uzņēmumiem bija iejaukts vai nu kriminālās aktivitātēs, vai pēc neveiksmīgām «biznesa atņemšanas» akcijām bija parādā miljonus, vai arī pašu uzsākto tranzītnieku savstarpējo konfliktu dēļ bija pazaudējis savu biznesu.

Piemēram, Kālija Parks pēc iestāšanās BATL organizācijā no agrākajiem 5,5 miljoniem tonnu pēdējos gados pārkrāvis 130 līdz 230 tūkstošus tonnu (jeb mazāk par pusprocentu no savas reālās jaudas). Ventbunkers krāva 10 miljonus tonnu, tagad - nedaudz virs 2 miljoniem tonnu.

Kravu samazinājumu piedzīvojusi arī VTO, savukārt Ostas Flotes velkoņiem biznesā klājās tik «labi», ka firma bija spiesta apvienoties ar igauņiem kopuzņēmumā PKL Flote.

Raksturīgi, ka pilnīgi visi Rīgas un Liepājas ostu stividori, ekspeditori, kā arī lielākā tiesa no Ventspils ostā strādājošajiem uzņēmumiem gājuši BATL ar līkumu.

Viens jau ticis notiesāts

Sākotnēji BATL vadībā (citu starpā) bija tāda persona kā Ostas Flotes vadītājs Sergejs Odincovs, kurš ticis notiesāts par apzināti nepatiesa iesnieguma rakstīšanu policijai, vēloties panākt cita uzņēmēja arestu.

Vēl BATL vadībā pabijis bēdīgi slavenais kādreizējais A/S Latvijas Kuģniecība valdes vicepriekšsēdētājs Valērijs Godunovs, kura laikā no Kuģniecības uz dažādām ofšoru shēmām aizpeldēja 130 miljoni dolāru un kurš pēc tam tika vainots arī savas otras darbavietas - ekspeditorfirmas SIA LSF Trans apzagšanā, kā arī «kaktu šķīrējtiesas» afēras organizēšanā un neskaitāmās citās līdzvērtīgās izdarībās.

BATL dibinātāju vidū bija arī SSF grupas kompānijas, kas piederēja bēdīgi slavenajam Oļegam Stepanovam, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem tā dēvētā Ventspils tranzītbiznesa kara izraisītājiem. Grupā ietilpstošā SSF Apsardze savulaik saucās SIA Skeena un nodarbojās ar Latvijas Kuģniecībā izpumpēto 130 miljonu dolāru grāmatvedības «sakārtošanu» ar piecu ofšoru starpniecību.

Vēl SSF Holding bija līdzīpašnieks citā BATL sastāvā savulaik redzamajā kompānijā - SIA Naftaship, par kuru Ekonomikas policijā iesniegtas ziņas par naudas atmazgāšanu sevišķi lielos apmēros. Paralēli tam Naftaship izgaismojās to firmu skaitā, kas bija saistītas ar lielākās nelegālās telefonsarunu noklausīšanās kampaņas finansēšanu Latvijas vēsturē, kuras gaitā vairākus gadus tika klausīti vismaz 40 abonenti, bet sarunu ieraksti nodoti kādam Pečkinam no privātfirmiņas Jurnet.

Par šiem amata noziegumiem notiesāja piecus policistus - narkotiku apkarotājus, kā arī vienu «vilkati uzplečos» no Ekonomikas policijas. Jāatgādina, ka cietušo vidū bija daudzi Ventspils uzņēmēji, domes ierēdne Laima Freida, kā arī vairāki politiski aktīvi cilvēki.

Viens no policistiem - noklausītājiem tika arestēts nozieguma vietā, kad ar diktofonu no valstij piederošās noklausīšanās aparatūras nelikumīgi ierakstīja Ventspils mēra Aivara Lemberga telefonsarunu ar kādu no cietušajiem. Par to vainīgais nokļuva aiz restēm, un līdz šim brīdim ir sodu jau izcietis un atgriezies sabiedrībā.

Kad vienā no retajiem BATL sabiedriskajiem pasākumiem žurnālisti publiski uzskaitīja visus iepriekšminētos faktus, BATL runasvīrs Jānis Jurkāns mēģināja atrunāties šādi: «Runājot par šiem visiem noziegumiem, jūs aizmirsāt pieminēt, ka man deviņdesmito gadu vidū teica, ka es esot paņēmis pusotra tūkstoša dolārus!» Tomēr kopš tā laika BATL priekšroku devuši ēnu, aizkulišu darbībai.

Neslēpj lobija nolūkus

Organizācijas statūtos nav slēpts nolūks nodarboties ar aizkulišu lobismu savu dalībnieku interesēs: «Aktīvi piedalīties tranzīta politikas izstrādē un tās koriģēšanā Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā, pārstāvēt (lobēt) nozares intereses politiskajos procesos, veidot un iesniegt priekšlikumus jaunu tiesību aktu pieņemšanai un esošo pilnveidošanai, lai padarītu labvēlīgus komersantu darbības un nozares attīstības apstākļus.»

BATL darbības pirmos pāris gadus dominēja retorika par faktu, ka VAS Latvijas Dzelzceļš noteicis lielākus kopējos kravu pārvadājumu tarifus uz Ventspili un Liepāju, salīdzinot ar Rīgas maršrutu.

J. Jurkāns uzstāja, ka dzelzceļa tarifiem vajadzētu būt vienādiem uz visām ostām, un atteicās pieņemt realitāti: Ventspils osta, raugoties no kravu nosūtītāju viedokļa, ir teju 200 km tālāk no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas tirgiem nekā Rīga, tātad kopējās vienas tonnas piegādes izmaksas uz Ventspili tik tiešām ir faktiski augstākas nekā uz Rīgu. Tika apspriesta tiesāšanās par šiem tarifiem.

Savukārt 2011. gadā J. Jurkāns aicināja valsti «iejaukties Ventspils brīvostas pārvaldes darbā», kas beidzās ar atskārsmi - pilnīgi visi brīvostas valdes locekļi vienmēr ir bijuši vai nu valsts, vai pašvaldības deleģēti pārstāvji. Kur nu vēl lielāka kontrole!

«Tas izskatās pēc Oļega Stepanova un viņa sabiedroto stila,» savulaik komentēja toreizējais SIA LSF Holdings ģenerālmenedžeris Edgars Jansons, kurš tika atzīts par cietušo vismaz trijās no augstākminētajām krimināllietām. «Ar lielu troksni tiek savākti cilvēki un kaut kas uzveidots, bet, kad jāsāk darīt konkrētas lietas, vienīgā atbilde ir apmēram tāda - mēs kādu sūdzēsim tiesā. Par biznesa attīstību domāts netiek. Tāpēc nerodas pārliecība, ka BATL kaut ko varēs izdarīt tranzīta vides uzlabošanai, ja turklāt ņem vērā, ka par vienu no galvenajiem Latvijas tranzītbiznesu destabilizējošajiem faktoriem, iespējams, varētu uzskatīt pašus BATL biedrus…»

BATL pazūd, lai atgrieztos

Pēc dažu gadu darbības, Oļegam Stepanovam un viņa vadītajam grupējumam pamazām izšķīstot un noejot no skatuves, pagrima arī BATL darbība. Jānis Jurkāns, uz atvadām neveiksmīgi mēģinot izraisīt sīku skandāliņu, atstāja amatu ap to laiku, kad par Ventbunkeru cīnījās divas apsargu grupas. O. Stepanovs zaudēja gan ietekmi Ventbunkerā, gan BATL, un par kabatas organizācijas vadītāju vienubrīd kļuva viens no R. Meroni kabatas menedžeriem - Aivars Gobiņš.

Tā tas notika līdz brīdim, kad par BATL vadītāju kļuva vēl viena caurkritusi politiķe - Inga Antāne, kura iepriekš nesekmīgi kandidēja uz Rīgas domi (viņas pārstāvētā Reformu partija nepārvarēja 5% barjeru, turklāt pēc tam partija tika likvidēta).

Iepriekš viņa ieņēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža padomnieces amatu, sēdēja Rīgas brīvostas valdē, kā arī bija viena no autorēm 2012. gada izteikumiem, uz kuru pamata kārtējo reizi mēģināja atstādināt Ventspils mēru Aivaru Lembergu un kurus visu līmeņu tiesas kārtējo reizi noraidīja.

Kad E. Sprūdža vietā par ministru kļuva Einars Cilinskis, viņš drīz vien I. Antāni atlaida, jo pastāvēja aizdomas: tiesvedība bija safabricēta tāpēc, lai dotu iemeslu pelnīt advokātu birojam Triniti, kurš par labu maksu tiesās pārstāvēja E. Sprūdža politisko pozīciju.

Atklājās, ka šī advokātu biroja partnere bijusi neviena cita kā I. Antāne, kas tādā veidā izgādājusi Triniti iespēju patērēt valsts naudu - savai darbavietai gan pirms, gan pēc darba valsts pārvaldē.

Laikā, kad norisinājās minētā tiesvedība, kas beidzās ar A. Lemberga uzvaru, BATL jau bija sākusi finansiāli «piebarot» I. Antāni, kamēr viņa vēl ieņēma amatus ministrijā un/vai Rīgas ostā. To parādīja viņas deklarācija: I. Antāne no BATL saņēma 4500 eiro atalgojumu.

Tajā laikā BATL biedru sastāvs bija mainījies: klāt nākuši vairāki t.s. Ventspils kriminālprocesos daļēji vai pilnībā arestēti ofšori - tādi kā Belegginsmaatshchappij Geit B.V., divi ar nosaukumu Yelverton un kāds Elektrotech Ltd. Attiecīgi BATL ieņēmumi 2013. gadā bija tikai divi ziedojumi pa 6000 latiem no Kālija Parka un VTO, kā arī biedru naudas - 61 850 latu. Būtiska daļa no šiem ieņēmumiem - Ls 20 401 - aizgāja kāda vārdā neminēta «laikraksta izdošanai».

Visas šīs izdarības I. Antānei laimi neatnesa: Valsts ieņēmumu dienests viņai uzrēķināja 12 tūkstošu latu lielus nodokļu parādus un pieprasīja atvilkt viņai 30% no algas, kamēr parāds būs nomaksāts. To uzzinot, ministrs atsauca I. Antāni no viņas tābrīža pēdējā valsts amata - Rīgas brīvostas valdes locekles posteņa.

Pēc izbalsošanas no visiem amatiem I. Antāne atrada nākamo «barotni» tieši BATL vadībā. Lai viņa tiktu pie šīs vietas, organizācijas vadībā tika «samazināts» Vladislavs Šafranskis.

Vēlreiz mēģina kandidēt

Pērn Inga Antāne vēlreiz mēģināja tikt pie sava pirmā vēlētā amata dzīvē - kandidēja uz Ventspils domi, taču neveiksmīgi. Savukārt pēdējais publiskais paziņojums BATL mājaslapā ir divus gadus vecs.

2016. gada decembrī kādā sociālo tīklu diskusijā no I. Antānes teiktā varēja noprast, ka viņa atkal cenšas Ventspils ostas kravu kritumā vainot Latvijas Dzelzceļa tarifus, nevis pašas asociācijā ietilpstošo uzņēmumu uzvedību, jau desmit gadus zīmējoties nebeidzamās tiesu lietās un biznesa atņemšanas gadījumos - acīmredzot I. Antāne nezina, ka jautājums par dzelzceļa tarifiem izdiskutēts un izspriests jau pirms gadiem astoņiem.

Kopš tā laika temats atzīts par slēgtu, jo Latvijas Dzelzceļš kā valsts uzņēmums nevar uz sava rēķina vadāt kravas pa garāku maršrutu uz Ventspili, ja tikai tā patīk kādai kabatas organizācijai. Galu galā ne Ventspils Naftas Terminālam, ne Ventamonjakam, ne Ventall un visiem citiem dzelzceļa tarifs nav šķērslis, lai sekmīgi strādātu Ventspils brīvostā.

Toties parādījusies informācija, ka BATL 2017. gadā kalpoja par vienu no R. Meroni vadītā grupējuma priekšvēlēšanu tēriņu apmaksātājiem - paralēli SIA Media Support un SIA Airtech. Ņemot vērā, ka BATL vadītāja pati bija viena no kandidātēm, itin viss finansiālais atbalsts, kas nāk par labu viņas sarakstam, būtu bijis jāieskaita priekšvēlēšanu tēriņu apjomā.

Novērtē šo rakstu:

48
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...