Iesaki rakstu: 
Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Sandis Riekstiņš pēdējā laikā necik daudz neparādās informatīvajā telpā – šad tad kaut ko ietvīto, pirms mēneša bija redzams TV24, stāstot kaut ko par atalgojuma sistēmu valsts amatpersonām. Taču nav pat manifestējies ar viņam raksturīgo hokejmīlēšanu, kas tagad pasaules čempionāta laikā aktuāla, nav tādu spilgtu uznācienu, kas noturētu Riekstiņa personu uzmanības centrā. Līdzīgi kā viņa kolēģis Juris Jurašs (JKP) politiķis ir iekūņojies latentā aktivitātes fāzē un gaida labākus laikus. Kāpēc šie laiki Riekstiņa kungam nav īsti labi? Laikam Riekstiņa kungs zina, ko ēdis.
Augstākajai tiesai 14. maijā nolemjot neierosināt kasācijas tiesvedību, ir stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums sodīt meliorācijas uzņēmumus “Limbažu Melio”, “Bauskas meliorācija” un “Meliorācijas eksperts” ar naudas sodu vairāk nekā 70 000 eiro apmērā par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos.
Lieta tāda, ka “Limbažu Melio” vienīgais īpašnieks atklāto blēdību laikā (pašlaik - nepilnas puses kapitāldaļu īpašnieks) bija Sandis Riekstiņš. Riekstiņš ir bijis iesaistīts tieši un nepārprotami - blēdību laikā viņš bija arī “Limbažu Melio” valdes loceklis, ziņo portāla pietiek.com publikācija “Tiesa apliecina: īpaši godīgās un blēžus ienīstošās JKP Saeimas deputāta uzņēmums viņa vadībā krāpis valsti un piedalījies iepirkumu blēdībās”.
Kāpēc var apgalvot tik skaļi, ka bijusi blēdīšanās un valsts apkrāpšana? Tāpēc, ka citādi to nevar nosaukt. Lauku atbalsta dienestam (LAD) 2016. gadā radās aizdomas, ka kaut kas nenotiek tā, kā vajadzētu notikt - tika pamanītas aizdomīgas sakritības LAD administrētā fonda iepirkumu projektos.
Konkurences padome (KP), vērtējot iepirkumus un veicot procesuālās darbības 11 uzņēmumos, guva pierādījumus, ka no 2015. līdz 2016. gadam trīs meliorācijas sistēmu būvnieki - SIA “Limbažu Melio”, SIA “Bauskas meliorācija” un SIA “Meliorācijas eksperts” - ir aizliegti vienojušies četrās cenu aptaujās, elektroniski apmainoties ar attiecīgajā cenu aptaujā iesniedzamajām tāmēm un vienojoties par darbībām, lai konkrētais uzņēmums uzvarētu konkursos. Tādējādi starp uzņēmumiem nepastāvēja konkurence, un tika sagatavoti piedāvājumi, kas nav tapuši patiesas konkurences apstākļos.
Lēmumu par uzņēmumu sodīšanu Konkurences padome pieņēma jau 2018. gadā, taču lieta iestiepās garumā, jo lēmums tika pārsūdzēts. Bet nu tagad viss ir beidzies, - uzņēmēji, kas, tautas valodā izsakoties, “apčakarēja” valsti, ir sodāmi un atmaskoti, un Riekstiņš var iet kaktā nokaunēties.
2018. gadā viņš gan vēl spirinājās un klaigāja, ka KP lēmuma mērķis esot nomelnot viņu un viņa pārstāvēto partiju. “Es apsolu nepadoties un jau šonedēļ vai nākamnedēļ pārsūdzēšu šo lēmumu tiesā un esmu 100% pārliecināts par savu uzvaru! Nepadosimies!" bļāva politiķis. Viņam talkā nāca arī JKP līderis Jānis Bordāns, kurš žurnāla “Ir” intervijā centās maksimāli minimizēt šmuci, sakot, ka tā jau tikai tāda “astoņu cilvēku, gandrīz tiešā, burtiskā nozīmē grāvraču kompānija, kura iztīra grāvjus un veic kaut kādas ierīcības. Izveidot šo par tādu mega stāstu arī liekas dīvaini”. “Bet mēs sekosim līdzi, kāds būs lēmums,” piebilda Bordāns.
Tagad lēmums ir, tikai nav dzirdēts, ka Bordāns to būtu pamanījis. Kopš 14. maija ir kļuvis 100% skaidrs, ka nav iespējams nomelnot to, kas jau ir melns - blēži ir blēži, un tāds ir īstais Riekstiņu apzīmējošais vārds. Riekstiņš un citi grāvraču kartelī iesaistītie var būt laimīgi, ka valsts pret viņiem nevēršas ar Krimināllikuma bardzību, lai gan pēc būtības tā ir rokas iebāšana valsts kabatā.
Kas Riekstiņam par to būs? Vai noliks mandātu? Visticamāk, ka viņam nebūs nekas. JKP gan ir sagrābusi milzīgi daudz varas, kontrolējot tieslietas, izglītību, satiksmi. Ļoti gribas arī iekšlietas un vēl visu ko. Tomēr roķeles laikam ir pārāk īsas, lai aizstieptos arī līdz Konkurences padomei. Ja JKP varētu aizžņaugt rīkli arī šai institūcijai, tad par tādām grāvraču štellēm kaut kur Limbažos nekas vairs nebūtu dzirdams. Taču vismaz pagaidām nav izdevies šo institūciju “sakārtot”. JKP to nožēlo.
Taču nav JKP stilā nožēlot nekrietno nodarījumu valstij, ko ir pastrādājis deputāts Riekstiņš. JKP līderis Bordāns vai nu izliksies, ka nekas nav noticis, vai arī uzliks veco plati ar dziesmu par baisajiem oligarhiem, kas no visām pusēm ielenkuši vienīgo godīgo un pareizo partiju JKP. Jo galvenais jau nav patiesība, galvenais nav fakti, - galvenais ir tas, kam ir vara. Kam vara, tam pieder fakti un patiesība.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
