Blēžiem - investoru apkrāpējiem izlīdzējis normatīvo aktu vakuums: attiecīgo likumprojektu jau gadu "marinē" Bondara vadītā komisija

Kā redzams no Saeimas dokumentācijas, jau pirms gada – pagājušā gada aprīlī Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projekts mētājas Saeimā, kur atbildīgā par tā virzību ir Bondara vadītā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Taču nezināmu iemeslu dēļ tur šis likumprojekts jau veselu gadu ir iestrēdzis.

Šo likumdošanas vakuumu ir izmantojusi savstarpējo aizdevumu platformu Grupeer, kuras pašreizējais stāvoklis fiksēts interneta vietnē https://p2pempire.com/en/review/Grupeer un kuras klienti, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, jau ir vērsušies ar iesniegumiem Valsts policijā.

Grupeer ir P2P (Peer-to-Peer) aizdevumu platforma, kurā tiek publicēti dažādi projekti, kuros ir iespējams investēt naudas līdzekļus. Šādu platformu sadarbības partneri ir nebanku kredītkompānijas, kuras ir ieinteresētas jaunu finansiālo resursu piesaistē.

Šādas platformas darbojas šādi: dalībnieks jeb investors iegulda savus naudas līdzekļus, izsniedzot starpniekam naudas līdzekļus noteikta projekta realizēšanai. Starpnieks savukārt nodod saņemto finansējumu tālāk aizņēmējam projekta realizēšanai.

Grupeer gadījumā starp platformas dalībnieku un starpnieku elektroniski tiek noslēgts prasījumu tiesību līgums, kurā ir nostiprināta aizdevumu atpirkšanas garantija.

Šī garantija paredz, ka starpnieks, kurš no Grupeer dalībnieka jeb investora ir saņēmis naudas līdzekļus un izsniedzis tos kā aizdevumu citai personai noteikta projekta realizēšanai, apņemas atpirkt no investora tā finansēto aizdevumu, ja investoram par finansēto aizdevumu netiek maksāts ilgāk nekā 60 dienas.

Pietiek ir zināms, ka Grupeer platformas gadījumā šādi prasījuma tiesību līgumi ir slēgti ar starpniekiem – Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru vidū ir bijusi SIA Primo invest un SIA Finsputnik Platforma, reģistrācijas finansējot aizdevumus vairāku projektu realizēšanai.

Kā rāda Lursoft dati, SIA Finsputnik Platforma dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir 1983. gadā dzimusī Alla Kisika, kas publiski zināma kā Grupeer savstarpējo aizdevumu platformas dibinātāja, bet uzņēmuma valdes loceklis ir viņas brālis Andrejs Kisiks. Arī SIA Primo invest dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir tā pati Alla Kisika. Latvijā reģistrēta arī pašas platformas uzturētāja - SIA Grupeer, kurā īpašniece ir tā pati Alla Kisika, bet valdes loceklis – viņas brālis.

Reģistrējoties Grupeer platformā, investori, lejupielādējot mesendžeri Telegram, var pievienoties Grupeer investoru grupai. Šī grupa ir izveidota, lai Grupeer investori varētu savā starpā sazināties un apmainīties ar dažādu informāciju, kas ir saistīta ar Grupeer platformas darbību. Kopā šajā Telegram izveidotajā grupā ir 3162 Grupeer investoru.

Tāpat, ievērojot to, ka Grupeer investoriem ir pamats uzskatīt, ka Grupeer platformas aizsegā notiek noziedzīgs nodarījums – krāpšana, investoru grupa ir izveidojusi mājaslapu, kurā ievieto ziņas un pierādījumus iespējamai krāpšanai no Grupeer dibinātāju un amatpersonu puses.

No šīs informācijas redzams, ka SIA Finsputnik Platforma un SIA Primo invest Grupeer platformā ir uzrādījušas arī fiktīvus projektus, kas liek apšaubīt arī citu projektu pastāvēšanu realitātē.

Piemēram, Grupeer platformā SIA Finsputnik Platforma publicēja kreditēšanas projektu, kurā aizņēmējs it kā esot kompānija Dziesiątka Finanse, taču tā ir noliegusi jebkādas savstarpējo aizdevumu sadarbības pastāvēšanu Grupeer platformā. Līdzīga ir situācija ar uzņēmumiem Northcon Norge un Cash-U Finance.

Pašlaik, neskatoties uz to, ka dažiem darījumiem ir jau iestājies atmaksas termiņš, savukārt citiem darījumiem šis atmaksas termiņš tuvojas, investori nav saņēmuši nekādus maksājumus, kas saistīti ar naudas līdzekļu ieguldīšanu iepriekš norādītajos darījumos; gan starpnieki, gan Grupeer pārstāvji ir pārtraukuši jebkādus kontaktus.

Cik ir zināms no publiski pieejamās informācijas, šādā situācijā ir vismaz 1500 investoru no dažādām Eiropas valstīm, no kuriem kopā varētu būt izkrāpti pat 20 miljoni eiro vai vēl lielākas summas.

Novērtē šo rakstu: