Blēžiem - investoru apkrāpējiem izlīdzējis normatīvo aktu vakuums: attiecīgo likumprojektu jau gadu "marinē" Bondara vadītā komisija
PIETIEK17.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iespējams, uzņēmīgiem Latvijas blēžiem nebūtu izdevies no vairākiem tūkstošiem ārzemnieku izkrāpt, iespējams, pat 20 vai vairāk miljonus eiro, izmantojot par aizsegu P2P (Peer-to-Peer) aizdevumu platformu, kura sniedz piedāvājumus tās dalībniekiem kļūt par investoriem un ieguldīt savus naudas līdzekļus dažādos projektos, ja Saeima un konkrēti eksbaņķiera Mārtiņa Bondara vadītā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nezināmu iemeslu dēļ jau gadu „nemarinētu” Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojektu.
Kā redzams no Saeimas dokumentācijas, jau pirms gada – pagājušā gada aprīlī Ministru kabineta sagatavotais un iesniegtais Kopfinansējuma pakalpojumu likuma projekts mētājas Saeimā, kur atbildīgā par tā virzību ir Bondara vadītā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Taču nezināmu iemeslu dēļ tur šis likumprojekts jau veselu gadu ir iestrēdzis.
Šo likumdošanas vakuumu ir izmantojusi savstarpējo aizdevumu platformu Grupeer, kuras pašreizējais stāvoklis fiksēts interneta vietnē https://p2pempire.com/en/review/Grupeer un kuras klienti, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, jau ir vērsušies ar iesniegumiem Valsts policijā.
Grupeer ir P2P (Peer-to-Peer) aizdevumu platforma, kurā tiek publicēti dažādi projekti, kuros ir iespējams investēt naudas līdzekļus. Šādu platformu sadarbības partneri ir nebanku kredītkompānijas, kuras ir ieinteresētas jaunu finansiālo resursu piesaistē.
Šādas platformas darbojas šādi: dalībnieks jeb investors iegulda savus naudas līdzekļus, izsniedzot starpniekam naudas līdzekļus noteikta projekta realizēšanai. Starpnieks savukārt nodod saņemto finansējumu tālāk aizņēmējam projekta realizēšanai.
Grupeer gadījumā starp platformas dalībnieku un starpnieku elektroniski tiek noslēgts prasījumu tiesību līgums, kurā ir nostiprināta aizdevumu atpirkšanas garantija.
Šī garantija paredz, ka starpnieks, kurš no Grupeer dalībnieka jeb investora ir saņēmis naudas līdzekļus un izsniedzis tos kā aizdevumu citai personai noteikta projekta realizēšanai, apņemas atpirkt no investora tā finansēto aizdevumu, ja investoram par finansēto aizdevumu netiek maksāts ilgāk nekā 60 dienas.
Pietiek ir zināms, ka Grupeer platformas gadījumā šādi prasījuma tiesību līgumi ir slēgti ar starpniekiem – Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kuru vidū ir bijusi SIA Primo invest un SIA Finsputnik Platforma, reģistrācijas finansējot aizdevumus vairāku projektu realizēšanai.
Kā rāda Lursoft dati, SIA Finsputnik Platforma dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir 1983. gadā dzimusī Alla Kisika, kas publiski zināma kā Grupeer savstarpējo aizdevumu platformas dibinātāja, bet uzņēmuma valdes loceklis ir viņas brālis Andrejs Kisiks. Arī SIA Primo invest dalībnieks un patiesā labuma guvējs ir tā pati Alla Kisika. Latvijā reģistrēta arī pašas platformas uzturētāja - SIA Grupeer, kurā īpašniece ir tā pati Alla Kisika, bet valdes loceklis – viņas brālis.
Reģistrējoties Grupeer platformā, investori, lejupielādējot mesendžeri Telegram, var pievienoties Grupeer investoru grupai. Šī grupa ir izveidota, lai Grupeer investori varētu savā starpā sazināties un apmainīties ar dažādu informāciju, kas ir saistīta ar Grupeer platformas darbību. Kopā šajā Telegram izveidotajā grupā ir 3162 Grupeer investoru.
Tāpat, ievērojot to, ka Grupeer investoriem ir pamats uzskatīt, ka Grupeer platformas aizsegā notiek noziedzīgs nodarījums – krāpšana, investoru grupa ir izveidojusi mājaslapu, kurā ievieto ziņas un pierādījumus iespējamai krāpšanai no Grupeer dibinātāju un amatpersonu puses.
No šīs informācijas redzams, ka SIA Finsputnik Platforma un SIA Primo invest Grupeer platformā ir uzrādījušas arī fiktīvus projektus, kas liek apšaubīt arī citu projektu pastāvēšanu realitātē.
Piemēram, Grupeer platformā SIA Finsputnik Platforma publicēja kreditēšanas projektu, kurā aizņēmējs it kā esot kompānija Dziesiątka Finanse, taču tā ir noliegusi jebkādas savstarpējo aizdevumu sadarbības pastāvēšanu Grupeer platformā. Līdzīga ir situācija ar uzņēmumiem Northcon Norge un Cash-U Finance.
Pašlaik, neskatoties uz to, ka dažiem darījumiem ir jau iestājies atmaksas termiņš, savukārt citiem darījumiem šis atmaksas termiņš tuvojas, investori nav saņēmuši nekādus maksājumus, kas saistīti ar naudas līdzekļu ieguldīšanu iepriekš norādītajos darījumos; gan starpnieki, gan Grupeer pārstāvji ir pārtraukuši jebkādus kontaktus.
Cik ir zināms no publiski pieejamās informācijas, šādā situācijā ir vismaz 1500 investoru no dažādām Eiropas valstīm, no kuriem kopā varētu būt izkrāpti pat 20 miljoni eiro vai vēl lielākas summas.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
