Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Blēžu un zagļu valsts

Pietiek lasītājs
19.02.2020.
Komentāri (22)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Raksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.

Lietošu literāru terminu - Blēži, lai gan pareizi ir jālieto juridiskie termini, bet tad nu gan skan pilnīgi nereāli mūsdienu Eiropas sabiedrībai. Vai kāds mūsdienu Eiropā varētu noticēt, ka Eiropā reāli šodien pastāv tāda Zagļu valsts?

Absurdi, bet reāli.

Līdz ar to kontekstā var saprast un novērtēt galvenā banķiera lietu. Var saprast jeņķu sankcijas, OIK, bankas, metalurgus, utt. Var saprast savstarpējo rēķinu kārtošanu. Valsts kā tāda rešala. Ko viens drīkst, par to otrs tiks sodīts. Nedod, Dievs, ja šo licenci būtu izsniedzis Lembergs.

Ja kādreiz par to bija skumji, tad uz šodienu var vienkārši smieties. Pagājuši jau 30 gadi, un kā norma lasīt šāda veida rakstus. Pagājis laiks, un ir notikusi tik vien kā atklāta bandītu noziedzības transformēšanās par balto apkaklīšu noziedzību.

Piemeties ir arī Tautas aklums. Ja kādreiz Tauta skaidri redzēja bandītu, tad pašlaik tā ir kļuvusi akla, naiva, lētticīga. Ja ierauga pucētu uzvalkā, tad akli tic, ka godavīrs, lai gan priekšā stāv tik vien kā prasts blēdis.

Vienkārši ir smieklīgi, kā viņi iet uz darbu. Visi Valsts drošības, prokurori, vidisti, ministriju ierēdņi. Viņi iet un pie tam vēl kvēli muld, ka dara darbu Valsts labā. Vai viņi tomēr iet, lai stutētu savējo štelles?

Nu, un politikāņi. Tur nav robežas - pat krabis par prezidentu sataisījās, tā plosījās. Nu ir mums arī anna ar jurīti. Falsetā ņemas par zagļiem, bet kā rej, tā rej. Kā agrāk, tā šodien, un tas ir arī viss, tukšs tur viss.

Nē, nu mums ir arī prezidents. Viņu taču viss valsts aparāts apgādā ar info. Varbūt viņš pats vai viņa padomnieki, vai pat padomnieku ģimenes locekļi tomēr arī lasa. Nu nevar būt, ka informācija nenonāk līdz viņam vai Ministru prezidentam.

Nu nevar būt, ka diviem augstākajiem valsts amatiem, kuri ir pasauli baudījuši, šķiet, ka viss ir čikiniekā. Viens nesen pat runāja par Eiropas vērtībām (EP sakarā).

Nu nevar būt, ka viņi nespēj sapurināt Valsts iestādes. Nodemonstrēt amata varu un spēku, lai noliktu lietas savās vietās. Lai sakārtotu lietas atbilstoši tam, par ko viņi muld, kam viņi prasa finansējumu, partijām, jaunu padomi.

Bet varbūt viņu vārds ir tikai ilūzija, tāda pat ilūzija kā Eiropas vērtības Zagļu valstī.

OK, ja jādzīvo zagļu valstī, tad var arī to, jo arī tur ir sava kārtība. Tur ir jārēķinās ar to, ka vienu dienu tu esi, bet otrā tevis vairs nav. Tāpēc nebēdā un izbaudi sev doto laiku. A pēc tam - tas vairs neskars tevi.

OK, var jau ironizēt, var dzīvot zagļu valstī, bet man reāli ir žēl to jauno, naivo, dedzīgo valsts iestāžu darbinieku, kuri no rīta iet uz darbu ar domām par Valsti. Kuri reāli analizē šos visus mēslus, kuri vakarā skatās, kā politikāņi ar putām uz lūpām ņemas, nesot melus, puspatiesības, noklusējot. Žēl to jauno censoņu, kuri to visu salāgo ar veselo saprātu un finālā izlasa šo faktu un darbību apkopojumu.

Bet tā nu tas ir, un tas ir fakts. Tā nu mēs klejojam šajā vērtību tuksnesī. Meklējot tās Eiropas vērtības, to nesējus mūsu sabiedrībā.

Nesen ievēlējam kaislīgus praviešus, bet nepagāja neko ilgs laiks, kad saproti, ka tie ir viltus pravieši un viss muldētais tik vien kā ilūzija tuksnesī.

Klejojot tuksnesī un meklējot, var viegli uzrauties uz viltus praviešiem, kuri ir tik vien kā prasti blēži, kuri ir nokavējuši laupījuma dalīšanu, kurus ārda izsalkums, atriebe un varas kāre.

Un tā mēs klejosim un meklēsim, līdz vienu dienu sapratīsim, ka īstenībā Dievs – tas esi tu pats.

Ka, lai ko izdarītu, ir jādara. Cik un kā izdarīsi, tā pats dzīvosi, tā tevi vērtēs. Bet pagaidām mēs tā haotiski klejojam un meklējam. Mums vēl joprojām ir iedomu sliktais, ļaunais, kurš traucē dzīvot. Mēs joprojām noliedzam, ka arī ļaunums dzīvo tikai un vienīgi mūs pašos.

Novērtē šo rakstu:

72
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...