Iesaki rakstu: 
Nav brīnums, ka nu jau pilnībā no valsts naudas atkarīgajiem plašstraumes medijiem tika dota komanda „nepamanīt” ziņu par to, ka Mārtiņš Bondars ir spējis panākt, ka Latvijas Krājbankas izsaimniekošanas lietā no viņa un viņa kompanjoniem piedzenamie 15 miljoni eiro pārvēršas par vairāk nekā simt reižu mazāku summu – 128 500 eiro. Ir acīmredzams, ka tiek mēģināts nomaskēt fragmentu no apjomīgās politiskās korupcijas shēmas, kuras centrā ir 40 miljonu eiro „ebreju kompensācijas”.
To, cik milzīgas pūles M. Bondars kopā ar saviem politiskajiem kompanjoniem pielika, lai panāktu šīs milzīgās naudas summas piešķiršanu triju apšaubāmu personu organizācijai, kam nav ne mazākā sakara ar pirmskara Latvijas ebrejiem vai viņu organizācijām, ir labi zināms. Tāpat kā ir labi nojaušams, kāda mēroga solījumi ir doti valdošās koalīcijas partneriem, lai tie atbalstītu šo Attīstībai/Par projektu.
Bet kāda gan ir bijusi M. Bondara motivācija, tik aizrautīgi cīnoties par 40 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas atdošanu apšaubāmu cilvēku kompānijai? Ir acīmredzams, ka tieši viņš ir 40 miljonu afēras galvenais virzītājs un organizētājs.
Kā zināms, iepriekš par politiķa pakalpojumiem varēja norēķināties, iegādājoties „slavenās mākslinieces” Ievas Bondares „mākslas darbus”, taču šeit mērogs ir acīmredzami cits. „Apmainīt” 40 miljonus nodokļu maksātāju naudas pret nepieciešamību samaksāt 15 miljonus savas naudas – tas jau šķiet gluži adekvāts „darījums”.
„Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību pret fiziskām personām Andreju Surmaču, Dzintaru Pelcbergu, Svetlanu Ovčiņņikovu, Ivaru Priedīti, Ilzi Bagatsku, Mārtiņu Zalānu un Mārtiņu Bondaru EUR 15 337 111,18 apmērā (uz 03.06.2021.), kas izriet no Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 18.aprīļa sprieduma civillietā Nr.C30601515, piespiedu pārdošanas vērtība ir EUR 128 500,” teikts dokumentā, ko parakstījis likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics SIA pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš.
Bet ko īsti nozīmē tas, kas šeit ierakstīts? Nē, ne tas, ka tagad Krājbankas administrators no Bondara un kompanjoniem 15 miljonu vietā iekasēs nožēlojamus 18 tūkstošus eiro no katra un ka ar to arī viss beigsies – Bondara kungs būs ar 40 miljoniem nodokļu maksātāju naudas un 18 tūkstošiem no savējās nokārtojis savu mazo problēmiņu. Tik vienkārši tas nav.
Normālos apstākļos bankas likvidatoram, saņemot šo dokumentu (domāju, ir pietiekami skaidrs, kā interesēs tāds ir tapis), tagad vairāk vai mazāk atklātā izsolē būtu šīs prasījuma tiesības jāizsola. Vai tā notiks? Vai mēs uzzināsim, kas un par kādu summu šīs prasījuma tiesības iegādāsies? To laiks rādīs, bet ir vēl interesantāks jautājums. Vai tiešām būs tik vienkārši, ka visapkārt būs palaista ziņa – šeit labāk nebāzieties, lai Bondars un Co. caur kādu savu starpnieku par sākumvērtību prasījumu atpērk un viss ir beidzies?
Pieļauju, ka Bondara kungs ir pietiekami naivs, lai iedomātos, ka patiešām viss tā arī būs – darbiņu viņš būs padarījis un savu atlīdzību pelnījis. Es gan pieļauju principiāli citu versiju – ka izsolē parādīsies vēl kāds nezināms solītājs, kurš ņems un Bondara un Co. pārstāvi primitīvi pārsolīs. Un tad nu rezultāts būs pavisam komisks – darbiņu Bondara kungs būs padarījis, bet no viena saimnieka rokām nonācis citās un varēs sākt atstrādāt tam.
Katrā gadījumā – ja mums tiešām ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tam šajā lietā pietiktu materiālu ne vienam kriminālprocesam vien…
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
