Iesaki rakstu: 
Nav brīnums, ka nu jau pilnībā no valsts naudas atkarīgajiem plašstraumes medijiem tika dota komanda „nepamanīt” ziņu par to, ka Mārtiņš Bondars ir spējis panākt, ka Latvijas Krājbankas izsaimniekošanas lietā no viņa un viņa kompanjoniem piedzenamie 15 miljoni eiro pārvēršas par vairāk nekā simt reižu mazāku summu – 128 500 eiro. Ir acīmredzams, ka tiek mēģināts nomaskēt fragmentu no apjomīgās politiskās korupcijas shēmas, kuras centrā ir 40 miljonu eiro „ebreju kompensācijas”.
To, cik milzīgas pūles M. Bondars kopā ar saviem politiskajiem kompanjoniem pielika, lai panāktu šīs milzīgās naudas summas piešķiršanu triju apšaubāmu personu organizācijai, kam nav ne mazākā sakara ar pirmskara Latvijas ebrejiem vai viņu organizācijām, ir labi zināms. Tāpat kā ir labi nojaušams, kāda mēroga solījumi ir doti valdošās koalīcijas partneriem, lai tie atbalstītu šo Attīstībai/Par projektu.
Bet kāda gan ir bijusi M. Bondara motivācija, tik aizrautīgi cīnoties par 40 miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas atdošanu apšaubāmu cilvēku kompānijai? Ir acīmredzams, ka tieši viņš ir 40 miljonu afēras galvenais virzītājs un organizētājs.
Kā zināms, iepriekš par politiķa pakalpojumiem varēja norēķināties, iegādājoties „slavenās mākslinieces” Ievas Bondares „mākslas darbus”, taču šeit mērogs ir acīmredzami cits. „Apmainīt” 40 miljonus nodokļu maksātāju naudas pret nepieciešamību samaksāt 15 miljonus savas naudas – tas jau šķiet gluži adekvāts „darījums”.
„Likvidējamās AS Latvijas Krājbanka prasījuma tiesību pret fiziskām personām Andreju Surmaču, Dzintaru Pelcbergu, Svetlanu Ovčiņņikovu, Ivaru Priedīti, Ilzi Bagatsku, Mārtiņu Zalānu un Mārtiņu Bondaru EUR 15 337 111,18 apmērā (uz 03.06.2021.), kas izriet no Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 18.aprīļa sprieduma civillietā Nr.C30601515, piespiedu pārdošanas vērtība ir EUR 128 500,” teikts dokumentā, ko parakstījis likvidējamās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics SIA pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš.
Bet ko īsti nozīmē tas, kas šeit ierakstīts? Nē, ne tas, ka tagad Krājbankas administrators no Bondara un kompanjoniem 15 miljonu vietā iekasēs nožēlojamus 18 tūkstošus eiro no katra un ka ar to arī viss beigsies – Bondara kungs būs ar 40 miljoniem nodokļu maksātāju naudas un 18 tūkstošiem no savējās nokārtojis savu mazo problēmiņu. Tik vienkārši tas nav.
Normālos apstākļos bankas likvidatoram, saņemot šo dokumentu (domāju, ir pietiekami skaidrs, kā interesēs tāds ir tapis), tagad vairāk vai mazāk atklātā izsolē būtu šīs prasījuma tiesības jāizsola. Vai tā notiks? Vai mēs uzzināsim, kas un par kādu summu šīs prasījuma tiesības iegādāsies? To laiks rādīs, bet ir vēl interesantāks jautājums. Vai tiešām būs tik vienkārši, ka visapkārt būs palaista ziņa – šeit labāk nebāzieties, lai Bondars un Co. caur kādu savu starpnieku par sākumvērtību prasījumu atpērk un viss ir beidzies?
Pieļauju, ka Bondara kungs ir pietiekami naivs, lai iedomātos, ka patiešām viss tā arī būs – darbiņu viņš būs padarījis un savu atlīdzību pelnījis. Es gan pieļauju principiāli citu versiju – ka izsolē parādīsies vēl kāds nezināms solītājs, kurš ņems un Bondara un Co. pārstāvi primitīvi pārsolīs. Un tad nu rezultāts būs pavisam komisks – darbiņu Bondara kungs būs padarījis, bet no viena saimnieka rokām nonācis citās un varēs sākt atstrādāt tam.
Katrā gadījumā – ja mums tiešām ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tam šajā lietā pietiktu materiālu ne vienam kriminālprocesam vien…
Seko mums 
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
