Bondars: ja reiz valdība nepilda likumu, tātad likums ir nepareizs un ir jāgroza
PIETIEK14.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja reiz valdība nepilda likumu, tātad likums ir nepareizs un ir jāgroza, - šāda absurda satura vēstuli, kas raksturo apvienības Attīstībai/Par un visas valdošās koalīcijas patieso attieksmi pret likumu varu, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens saņēmis no Saeimas Finanšu un budžeta (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē gan J. Ikstena iesniegumu, gan uz to saņemto M. Bondara atbildi.
Latvijas Universitātes profesora Jāņa Ikstena iesniegums
Augstskolu likuma 77.pants paredz, ka "augstskolas finansē to dibinātāji. Augstskolas dibinātājs nodrošina augstskolas nepārtrauktai darbībai, arī dibinātāja noteikto uzdevumu veikšanai, nepieciešamos finanšu līdzekļus un to izlietošanas kontroli:.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 994, kas pieņemti 2006.gada 12.decembrī, 7.punkts nosaka: "Augstskolu un koledžu finansējumu no valsts pamatbudžeta veido studiju programmu sarakstam un studējošo skaitam atbilstošs studiju bāzes finansējums, kas sastāv no līdzekļiem komunālajiem maksājumiem, nodokļiem, infrastruktūras uzturēšanai (tai skaitā datu sniegšanai Studējošo un absolventu reģistram), inventāra un iekārtu iegādei un personāla algām, kā arī finansējums zinātniskajai darbībai."
Pēdējā gada laikā apkures tarifi ir pieauguši par aptuveni 45 procentiem, elektroenerģijas cena - par aptuveni 40 procentiem, bet vidējā alga valstī - par aptuveni 10 procentiem.
Savukārt 2022.gada valsts budžeta projektā nav paredzēts finansējuma palielinājums augstākās izglītības studiju programmu īstenošanai.
Lūdzu sniegt skaidrojumu, kā Saeima labos Ministru kabineta pieļauto kļūdu, kas norāda uz nepieciešamās rūpības un gādības par valsts dibinātajām augstskolu darbību trūkumu, un nodrošinās Augstskolu likuma 77.panta prasību ievērošanu 2022.gadā.
Atbildē lūdzu izvairīties no nekompetences vadīta pārpratuma un nesaistīt šo skaidrojumu ar izmaiņām zinātnes bāzes finansējumā, kas tiek aprēķināts atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.1316, kas pieņemti 2013.gada 12.novembrī.
Atbilde J. Ikstena kungam
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir saņemts Jūsu 2.11.2021. iesniegums, kuru Saeimas sekretāra biedre ir nodevusi komisijai atbildes sniegšanai.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, uzskatu, ka nepieciešams veikt izmaiņas Augstskolu likumā. Tādējādi tiktu novērsts fakts, ka netiek ievērots likums, ņemot vērā, ka Augstskolu likuma 77. pants esošajā redakcijā ticis iestrādāts kā Saeimas labas gribas apliecinājums, taču nav sasaistīts ar valsts kopējo ekonomisko situāciju. Vienlaikus uzskatu, ka nepieciešams izstrādāt jaunu, mūsdienām atbilstošu augstākās izglītības finansēšanas modeli.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
