Iesaki rakstu: 
Manā ieskatā likumu raksta, lai risinātu kādu sabiedrībā reāli pastāvošu problēmu, skaidri definējot mērķi un reglamentējot tā sasniegšanas veidu. Taču dažkārt Latvijā likums top, lai tas būtu “piemērots gan liberāliem, gan konservatīvāk domājošiem politiskajiem spēkiem”. Tieši tā medijiem svaigi sagatavoto Civilās savienības likumu raksturoja viena no tā autorēm, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas pārstāve.
Skaidri redzams, ka likumprojekta mērķis nav risināt t.s. netradicionālo ģimeņu problēmas, bet gan nomierināt Satversmes tiesu, novēršot “pata” situāciju, kad parlaments un Satversmes tiesa mērās ar savām a) likumdošanas tiesībām un b) nepārsūdzama sprieduma pilnvarām. Minētā ierēdne gan pati izteikusi šaubas, vai augstajiem tiesnešiem ar šo likumprojektā piedāvāto “minimālo ietvaru” būs gana. Lielās ideoloģiskās mokās tapušajam dokumentam ceļš Saeimā nebūs viegls.
Taču nepieciešamība pildīt Satversmes tiesas spriedumu ir tikai viens no iemesliem, kāpēc darba kārtībā atkal parādījies partnerattiecību regulējuma jautājums. Iespēja žonglēt ar tādiem svētiem jēdzieniem kā “ģimene, tēvs, māte, bērni” no vienas puses un “Eiropas vērtības, cilvēka tiesības, iekļaujoša sabiedrība” no otras puses ļauj beidzot kaut kā pozicionēties mūsu varas partijām.
Gan vēlētāju acīs, gan savās vērtībās tās sen saplūdušas vienā vienotā politiskā spēkā, kas saucas “Mums pieder valsts, un mēs darām ar to, ko gribam”. Bet te – tāda iespēja parādīt savu individualitāti: par “tradicionālo ģimeni” vai “par varavīksni”.
Situācijā, kad arvien lielāka daļa pilsoņu sabiedriskās domas aptaujās par savu eventuālo izvēli Saeimas vēlēšanās atzīmē ailīti “nepiedalīšos” vai “neesmu izlēmis”, ir gluži vienkārši nepieciešams uzspiest uz kāda jutīga punkta. Civilās savienības likums šim nolūkam derēs gan “konservatīvajiem”, gan “liberāļiem”.
Un, ja JKP, kura atnesusi uz parlamentu visnotaļ liberālu likumprojektu, radīsies grūtības izskaidrot saviem vēlētājiem “orientācijas maiņu”, pārējie tikai priecāsies. Draudzīgajā koalīcijā tāpat kā dabā pieņemts vājāko apēst…
Taču šis ir tāds “kariņš”, kurā uzvarēt nevar, jo otra puse savu viedokli nemainīs. Vienīgās trofejas var būt tikai naids, uzplēstas brūces un aizvainojumi. Pirra uzvara. Neatkarīgi no tā, vai “Bordāna likums” tiks pieņemts vai noraidīts.
Uzskatu, ka ikvienam cilvēkam likumos ir jānodrošina līdztiesīga attieksme visās jomās, kas ir juridiski regulējamas – mantiskajās attiecībās, sociālajā aizsardzībā, iespējā savu partneri apmeklēt slimnīcā, utt., utjp. Tas nekādi neapdraud “vienīgās pareizās” ģimenes formas atbalstītājus, bet ļoti atvieglotu dzīvi tiem, kuri pie tām nepieder.
Tāpēc ir vajadzīga visu likumu rūpīga pārskatīšana, lai nepieļautu diskriminējošas normas. Tas protams, ir krietni grūtāk nekā kārtējo reizi sadalīt cilvēkus: Satversmes 110.pants vieniem, atsevišķs paralēlās realitātes likums – “citādajiem”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
