Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere plašā intervijā, liekulīgi iepinot tēzi par Temīdas apolitiskumu, cenšas pārliecināt publiku, ka “nevainīguma prezumpcija tiek un tiks augstā godā celta”.
Šī ir tā pati Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kas 2021. gada 12. novembrī ar savu balsojumu juridiski padarīja Latviju par totalitārāko valsti pasaulē. Vienīgo zemi uz planētas, kur VISU LĪMEŅU “brīnumpotes” vai kroņa vīrusa neskartajiem tautas priekšstāvjiem liedza balss tiesības.
Jau tolaik cilvēkiem, kas nebija galīgi tumsoņas, - acīmredzot valdošās koalīcijas politiķi pie apgaismotajiem nepieder –, bija skaidrs, ka saņemtā pretkovida pote nepasargā no vīrusa pārnēsāšanas. Tāpēc cilvēktiesību ierobežošanai nepotētajiem iedzīvotājiem un līdztekus politisko tiesību atņemšana deputātiem nebija medicīniski pamatota. Tagad tas ir zināms oficiāli. Ļaužu vienīgais “noziegums” bija neriskēt ar veselību un dzīvību, atsakoties no bīstamas injekcijas.
Taču voluntārā diskriminācija ne tikai nav nosodīta, bet vietumis turpinās joprojām. Varas partijas, t. sk. nākamā tieslietu ministre, Saeimā nobloķēja falšās pandēmijas laikā pieļauto kļūdu (lasi – ļaundarību) pārskatīšanu. Arī individuāli pučiste “pelnus uz galvas nekaisa”.
Par kādu tiesiskumu var runāt vīzdegune, kas postulēja, ka “sertifikāts būs spēkā esošs dokuments arī pēc ārkārtējās situācijas, kas sniegs cilvēkiem iespēju apmeklēt kultūras pasākumus, turpināt darba gaitas, apliecinās citas iespējas PILNVĒRTĪGAI dzīvei Latvijā un ārvalstīs”.
Secinu, ka Lībiņas-Egneres izpratnē demokrātija ir segregācija un pamattiesību liegšana citādi domājošajiem. Jā, pēc Bordāna “eža cimdiem” var šķist, ka situācija justīcijas lauciņā ir uzlabojusies. Taču reālas pārmaiņas varam gaidīt tikai tad, kad pie atbildības tiks saukti prettiesisko lēmumu pieņēmēji pašā augstākajā līmenī un tieslietas atradīsies zem pastāvīgas sabiedrības uzmanības lupas.
Seko mums 
Hosama kungs! Dzīve ir pārāk īsa, lai to dzīvotu tikai vienā režīmā. Un, lai nu kuram, bet nu tieši Jums būs labi zināms, ka arī veselība, starp citu, nav tikai analīzes un rindas pie speciālistiem līdz nesamaņai vai bezgalībai. Tā ir arī dzīvesprieks, tonuss un zināma… ķermeņa vidusdaļas un prāta elastība.
Eiropas pažobelē izcēlies kašķis vagaru kastā. Tā kā Grenlandes dēļ sagājuši matos vietējo verga dvēseļu bosi iz Vašingtonas un Briseles, nu vai Kopenhāgenas, latvju bezmugurkaulniekiem grūtas dieniņas. Mediji ne jau bez mājiena no augšas uzpūtuši skandālu ap Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas parakstu vēstulei ar aicinājumu piešķirt ASV Donaldam Trampam Nobela Miera prēmiju. Vilciens sen aizgājis, bet sliedes vēl dun. Vismaz tās, kas nav nojauktas vai iekonservētas.
Dārgie uzņēmēji, darbinieki un līdzcilvēki! Šodien nācās piedzīvot patiesi sāpīgu un sirdi plosošu pieredzi!
Mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā Grenlande ir kļuvusi par simbolu jaunai ērai, kurā klimata pārmaiņas tiešā veidā pārveido pasaules drošības arhitektūru. Ledus kušana Arktikā vairs nav tikai ekoloģisks process; tā ir atvērusi vārtus uz jauniem kuģošanas ceļiem un milzīgiem dabas resursiem, kas Grenlandi globālajā varas spēlē padara par stratēģisku balvu. Krievijas militārā ekspansija un Ķīnas ekonomiskās ambīcijas "Polārā zīda ceļa" ietvaros rada ārēju spiedienu. Taču visbūtiskākās briesmas patiesībā slēpjas pašas Rietumu alianses spējā rast kopīgu valodu.
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
