Bordāna ministrija: zemesgrāmatu tiesnešiem bez īpaša uzaicinājuma nav jālabo savas kļūdas, un viņi par tām neatbild

Pietiek jau ziņoja, ka Daugavpils pilsētas zemesgrāmatu nodaļa zibenīgi laboja tiesneses veiktu kļūdainu ierakstu tikai pēc tam, kad par to parādījās Pietiek lasītāja publikācija. Šis kļūdainais ieraksts liedza likvidējamajai SIA Biznes Solutions veikt saimniecisko darbību un iznomāt nekustamo īpašumu, lai varētu gūt ienākumus nodokļu parāda segšanai.

Kā bija norādīts Pietiek lasītāja iesūtītā aprakstā, Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesneses rīcības dēļ bez jebkāda pamata uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam atvērtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalījumā tika reģistrēts aizliegums bez Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rakstveida piekrišanas nekustamo īpašumu apgrūtināt ar lietu tiesībās, t.i. aizliegums iznomāt. VID lūdza zemesgrāmatu tikai uzlikt liegumu īpašumu atsavināt.

Taču tagad Tieslietu ministrija oficiālā skaidrojumā pauž uzskatu, ka zemesgrāmatu tiesnese Zeltīte Zdanoviča, kura veica kļūdaino ierakstu, neko nav pārkāpusi, un norāda, ka uzņēmums pats vainīgs, ka nav laikus pamanījis kļūdaino ierakstu.

“No Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā esošajiem ierakstiem konstatēts, ka nodalījuma II daļas 2. iedaļas ierakstā Nr. 7.1. ar tiesneses Z. Zdanovičas 2018. gada 31. augusta lēmumu noteikts aizliegums bez VID rakstiskas piekrišanas Nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām. Secināms, ka minētais aizliegums ierakstīts paplašināti, proti, aizlieguma tekstā papildus atsavināšanas aizliegumam norādot arī dāvināšanas, sadalīšanas un apgrūtināšanas ar lietu tiesībām aizliegumu,” konstatējusi Tieslietu ministrija.

No Daugavpils tiesas priekšsēdētāja ministrija noskaidrojusi, ka tiesnese Z. Zdanoviča pēc uzņēmuma likvidatores sniegtās informācijas saņemšanas ir izvērtējusi savu lēmumu, atzinusi kļūdu nostiprinājuma lēmumā un ierakstu ir labojusi, ar 2020. gada 15. septembra lēmumu dzēšot Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma II daļas 2. iedaļas ierakstā Nr. 7.1. vārdus “dāvināt, sadalīt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām”, tādējādi tajā norādot aizliegumu atsavināt Nekustamo īpašumu bez VID atļaujas atbilstoši nostiprinājuma lūgumā un minētajā VID lēmumā noteiktajam.

Ministrija skaidro, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 54. panta otro daļu ierakstu izlabojumi, kas nesaskan ar nostiprinājuma lēmumiem, pielaižami vienīgi 90. un 97. pantā paredzētā kārtībā. “Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 90. pantu, ja tiesnesis atrod kļūdu nostiprinājuma lēmumā (78. un 82. p.), tad viņš to izlabo ar jaunu lēmumu arī bez ieinteresēto personu lūguma vai sūdzības; izlabojums taisāms pēc tam, kad pieprasīta atsauksme no personām, kuru labā vai pret kurām bija taisīts nepareizs lēmums. “Atsauksmes neiesniegšana vai noraidoša atsauksme nav šķērslis kļūdas labošanai. Acīmredzamas kļūdas var izlabot nepieprasot atsauksmi. Jaunam lēmumam, ar ko labo kļūdu, nav nekādu seku attiecībā uz personām, kuru tiesības nostiprinātas līdz šā lēmuma taisīšanai, izņemot gadījumu, kad tiesas ceļā ir pierādīts, ka, iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, šīs personas bijušas ļaunticīgas,” atzīst TM.

Ministrija uzskarta, ka tādējādi likumdevējs ir paredzējis kārtību, kādā labojami ieraksti, kas nesaskan ar nostiprinājuma lēmumiem, un šādā kārtībā tiesnese ir labojusi kļūdu. “Tieslietu ministrijas rīcībā nav informācijas, ka SIA Biznes Solutions būtu iepriekš vērsusies Daugavpils tiesā ar lūgumu vai sūdzību par kļūdas nostiprinājuma lēmumā novēršanu, informējot, ka pieļautā kļūda faktiski būtu apgrūtinājusi iespēju minētajai sabiedrībai, piemēram, iznomāt Nekustamo īpašumu,” atbildē uzņēmuma likvidatorei norāda TM.

Kā jau ziņots, VID neko nedarīja, lai šāds absurds ieraksts zemesgrāmatas nodalījumā tiktu dzēsts un uzņēmums vismaz varētu iznomāt sev piederošo nekustamo īpašumu, lai šādā veidā varētu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, segt likvidācijas izdevumus un vismaz daļēji dzēst nodokļu parādu.

Ņemot vērā ierakstus zemesgrāmatā, uzņēmuma likvidatore lūdza VID veikt darbības, lai tiktu dzēsta ķīlas atzīme, kuras vietā ir tikusi reģistrēta hipotēka, kā arī atcelt aizliegumu nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar lietu tiesībām, uz ko VID atbildēja, ka nekad nav liedzis uzņēmumam nekustamo īpašumu iznomāt, bet aizliedz to atsavināt.

Daugavpils tiesas priekšsēdētāja vietnieks zemesgrāmatu jautājumos Juris Taukuls Pietiek skaidroja, ka Daugavpils tiesā 2020.gada 28.augustā saņemta likvidējamās SIA Biznes Solutions likvidatores sūdzība par tiesneses Z. Zdanovičas faktisko rīcību.

“Izskatot sūdzību un pārskatot Daugavpils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā esošos ierakstus, konstatēts, ka noteiktais aizliegums ierakstīts paplašināti, izmantojot Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas piedāvātās izvēlnes, proti, aizlieguma tekstā norādot atsavināšanas, dāvināšanas, sadalīšanas vai apgrūtināšanas ar lietu tiesībām aizliegumu. 

Ievērojot sūdzībā norādīto, tiesnese, atgriežoties no ikgadējā atvaļinājuma 2020.gada 14.septembrī, ir izvērtējusi savu lēmumu, atzinusi kļūdu nostiprinājuma lēmumā un ierakstu ir labojusi Zemesgrāmatu likuma 90.panta* kārtībā, tajā norādot aizliegumu atsavināt nekustamo īpašumu bez VID atļaujas, atbilstoši VID 2018.gada 30.augusta nostiprinājuma lūgumā Nr.30.4-4.1.2/56382 atzīmes ierakstīšanai un VID 2018.gada 29.augusta lēmumā Nr.30.4-4.1.2/56296 par izpildes nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu noteiktajam,” informē tiesas priekšsēdētāja vietnieks.

Jau ziņots, ka naftas produktu vairumtirgotājs SIA Biznes Solutions savulaik bija viens no TOP 500 uzņēmumiem (362.vieta 2015. gadā) ar vairāk nekā desmit miljonu eiro apgrozījumu un tam atbilstoša apmēra nodokļu nomaksas apmēru. Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumā veiktā audita rezultātā tam uzrēķināja papildu nodokļus 331 585,93 EUR, nokavējuma naudu 84 425,14 EUR un soda naudu 99 475,78 EUR apmērā, ko uzņēmums apstrīdēja tiesā.

Tā kā uzņēmums nebija šo summu nomaksājis, neskatoties uz to, ka uzņēmumam īpašumā ir nekustamais īpašums, kas vēl 2013. gadā tika novērtēts turpat miljona eiro vērtībā, VID 2019.gada 20.augustā lēma par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, to pamatojot ar to, ka zvērinātā tiesu izpildītāja Jūlija Joffe 2019.gada 30.jūlijā esot sastādījusi aktu par piedziņas neiespējamību un VID neesot zināms, ka uzņēmumam būtu manta, uz kuru varētu vērst piedziņu.

“Informēju, ka zvērināts tiesu izpildītājs  konkrētu atbildi žurnālistei par izpildu lietu nevar sniegt saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 52.pantu. Zvērināts tiesu izpildītājs žurnālistei nevar atbildēt uz to, kas un kad izpildu lietā konkrēti darīts. Zvērināts tiesu izpildītājs  var žurnālistei tikai sniegt vispārīgu informāciju par parāda piedziņas procesa gaitu,” savu rīcību Pietiek komentēja zvērināta tiesu izpildītāja Jūlija Joffe.

Tā kā uzņēmums nevarēja turpināt saimniecisko darbību, kas ir vienīgais veids, kā juridiskā persona var gūt ienākumus, no kuriem būtu iespējams kaut daļēji segt arī nodokļu maksājumus un samaksāt darbiniekiem algas, tad uzņēmums arī reāli pārtrauca savu saimniecisko darbību, atbrīvojot no darba savus darbiniekus, un VID 2019.gada 5.decembrī, norādot, ka rīkojas Latvijas Republikas sabiedrības interesēs, pieņēma lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu, to nosūtot Uzņēmumu reģistram (UR), kas uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu.

Pēc tam, kad UR iecēla uzņēmuma likvidatoru, sāka atklāties patiešām interesanti fakti. Neskatoties uz VID EDS joprojām norādīto uzņēmuma aktuālo nodokļu parādu - aptuveni 468 tūkstošiem EUR, uzņēmuma norēķinu kontā pēc VID norādēm bija bloķēti vairāk nekā 889 tūkstoši EUR, un to VID nav spējīgs izskaidrot. Tāpat uzņēmumam piederošajam nekustamajam īpašumam atvērtajā Daugavpils zemesgrāmatas nodalījumā ķīlas atzīme un hipotēka pēc VID norādēm arī bija nostiprināta vairāk nekā 889 tūkstošu eiro apmērā.

Tad, kad šā gada 26. augustā uzņēmuma likvidators griezās ar iesniegumu pie zvērinātās tiesu izpildītājas Jūlijas Joffes, lūdzot izbeigt izpildu lietvedību izpildu lietā, viņš nekavējoties saņēma tiesu izpildītājas atbildi, ka piedziņas noilguma pēdējā dienā 30.jūlijā VID nezināmā veidā viņai ir atkārtoti piedziņai nodevis savu 2019.gada lēmumu par uzņēmuma kavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

AS SEB banka uzņēmuma likvidatoram šo tiesu izpildītājas rīkojumu neizsniedz, norādot, ka uzņēmums, kura kontā ir arestēti naudas līdzekļi pēc tiesu izpildītājas rīkojuma, ir uzskatāms par trešo personu, kura nedrīkstot saņemt šī zvērinātā tiesu izpildītāja rīkojumu. Neskatoties uz uzņēmuma likvidatora pieprasījumiem, zvērinātā tiesu izpildītāja neizsniedz arī pieprasītās izpildu lietu kopijas.

Rodas aizdomas, ka tieši šī uzņēmuma administratora 26. augusta iesniegumā norādītā informācija par piedziņas noilguma iestāšanos pamudinājusi tiesu izpildītāju nekavējoties, iespējams, sazināties ar “saviem” cilvēkiem VID, lai iegūtu ar atpakaļejošu datumu datētus dokumentus, kas atjauno viņu kā piedziņas veicēju VID labā.

Šādas aizdomas rodas, jo VID rīcība, atkārtoti nododot izpildei savu 2019.gada janvāra lēmumu, ļauj zvērinātajai tiesu izpildītājai Jūlijai Joffei turpināt piedziņas darbu, pārdodot uzņēmuma nekustamo īpašumu, kura pārdošanu 2019.gada 30.jūlijā atzina par nelietderīgu, nodrošinot sev vairāku desmitu tūkstošu eiro atlīdzību, savukārt VID ierēdnis nodrošina sev papildu atlīdzību, kā to nosaka likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 10.panta 3.daļa, kurā nostiprināta VID ierēdņu personiskā materiālā ieinteresētība.

Novērtē šo rakstu: