Bordāna noorganizētās sankcijas Lembergam var izrādīties pēdējais trieciens „apsaimniekotājam” Meroni
PIETIEK16.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ventspils mēra Aivara Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā, kurā liela loma acīmredzot bijusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna aktivitātēm, paradoksālā kārtā var izrādīties pēdējais trieciens ministra pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas neformālā atbalstītāja Rūdolfa Meronim „arestētās mantas apsaimniekošanas biznesam”.
ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas pret Lembergu ir attiecinātas arī uz četrām struktūrām, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē, proti, pret Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.
Taču tas nav viss. Lai gan oficiālajā paziņojumā tas nav skaidri norādīts, Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apliecinājusi, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uzņēmumiem, kuros Lembergs minēts kā patiesais labuma guvējs.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Lembergam patiesā labuma guvēja statuss pašlaik ir uzņēmumos Kālija parks, PMT Balticum, Inter-Rīga, Ventspils tirdzniecības osta un Ventbunkers.
Nevienu no šiem uzņēmumiem Lembergs sakarā ar savu kriminālapsūdzētā statusu gan nekontrolē, vēl vairāk – uzņēmumus Kālija parks, Ventspils tirdzniecības osta un Ventbunkers pašlaik „apsaimnieko” par arestētās mantas glabātāju ar prokuratūras un tiesas lēmumiem apstiprinātais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam tie pārvērtušies par personisko ienākumu avotu.
Līdz ar to, noorganizējot oligarham Lembergam nonākšanu ASV sankciju sarakstā, Bordāns netīšām ir iegāzis arī savu atbalstītāju Meroni, - kamēr Lembergs skaitīsies šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs, šo uzņēmumu darbība ir nopietni apdraudēta.
Vēl vairāk – visu trīs uzņēmumu darbība ir tieši saistīta ar Ventspils ostu, un, tā kā reizē ar Lembergu sankciju sarakstā ir iekļauta arī Ventspils brīvostas pārvalde, ir gandrīz skaidrs, ka līdz tās izņemšanai no sankciju saraksta nevienu kuģi pēc 8. janvāra nesagaidīs arī Meroni „apsaimniekotie” uzņēmumi.
Tas reāli var nozīmēt „apsaimniekoto” uzņēmumu bankrotu, jo jau pašlaik to darbības rezultāti ir diezgan biedējoši. Ja 2016. gadā mazuta un dīzeļdegvielas pārkrāvējs šis pats Ventbunkers vēl valstij nodokļos nomaksāja 2,4 miljonus eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ventbunkerā strādājošajiem pārsniedza 1,6 miljonus eiro, tad 2017. gadā nodokļu kopējais apjoms nokrities zem 1,8 miljoniem, bet sociālās iemaksas — zem pusotra miljona.
Pagājušajā gadā, kā rāda Lursoft dati, nodokļos nomaksāts jau zem pusotra miljona, kamēr sociālās iemaksas kritušās atbilstošā tempā, noslīdot jau zem 1,4 miljoniem eiro. No savas kādreizējās aptuveni 10 miljonu tonnu pārkraušanas jaudas gadā Ventbunkers pēdējos gados pārkrāvis aptuveni divos miljonus tonnu.
AS Ventspils tirdzniecības osta (VTO) no kādreizējiem 240 strādniekiem darbā palikuši vien pāris desmiti personu, kas atspoguļojas sociālajās iemaksās — starp 100 un 200 tūkstošiem gadā, kamēr iedzīvotāju ienākuma nodoklis noslīdējis zem 100 tūkstošiem aizvadītajā gadā.
Tomēr tas viss nobāl pret statistikas ailīti “Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā”: te rezultāti jau daudzus gadus ir mērāmi negatīvos miljonos — 2016. gadā VTO nodokļu maksājumi bijuši mīnus 1,6 miljoni, kas nākamajā gadā pieauguši līdz 1,8 miljoniem zem nulles, lai 2018. gadā atkal būtu 1,2 miljoni mīnusā.
Bēdu ieleja novērojama arī AS Kālija parks datos – šis specializētais minerālmēslu pārkraušanas termināls, kas savulaik skaitījās modernākais Baltijas jūras krastā un nodarbināja pie 140 cilvēkiem, tagad ar dažu cilvēku štatu pārkrauj zem pusmiljona tonnu gadā, kaut arī projektētā jauda aizsniedzas līdz 7,5 miljoniem tonnu gadā.
Nodokļu nomaksā tas atspoguļojas šādi: sociālās iemaksas aptuveni 50 tūkstoši gadā, kamēr ikkatru gadu kopējais Kālija parka devums valsts budžetā saskaņā ar Lursoft redzamo statistiku ir negatīvs aptuveni pusmiljona eiro apmērā.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
