Bordāna „slepenā” vēstule ārvalstu vēstniecībām: pret trauksmes cēlāju Jurašu izvirzīta apsūdzība
PIETIEK12.02.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Joske
12.02.2019. 10:25Vispēcīgakie,vistalantigākie juristi saeimā atrodās JKP partijā.Kalnmejieram,Gulānam un Bičkovicam ir jāatkapjas no ieņemamiem amatiem.
nevajag muldēt
12.02.2019. 10:10»
to Pietiek
Ko tiršat? Tur nekas kopā neiet...
par to puisi jau gadiem runas iet. vajadzētu papētīt KĀPĒC TIEŠI VIŅAM KAUT KO PIEDĀVĀJA. nevis sliežu bīdītājam vai anniņai, nevis prokuroriem. laikam jau gāja tur, kur kaut kas varēja sanākt.
...
12.02.2019. 10:04»
AņJuta
Ir arī vīzija par to, uz cik un kurām vēstniecībām tā tika aizsūtīta
ASV , Izraēla.
...
12.02.2019. 10:03»
Q
Kaut gan Bordāns vairāk izskatās pēc Volgas tatāra, tomēr ir īsts latvietis, pats ir pilnīgi nevarīgs un jēls, bet pirmais darbs skriet sūdzēties ārzemju kungiem!Un tāda niecība ir mums ministrs
Bordāns ir žīds.
to Pietiek
12.02.2019. 09:24»
PIETIEK
Nē, tur viss iet kopā. 15. jūnijā lietu slēdz, 20. jūlijā Jurašs kaut ko mēģina, pēc tam lietu atjauno
Ko tiršat? Tur nekas kopā neiet!
"2017.gada 20.jūlijā J.Jurašs mēģināja noskaidrot apstākļus, kuri bija nepamatotās kriminālapsūdzības pamatā; bet pēc šīs darbības 2017.gada 15.jūnijā slēgtā lieta tika atjaunota."
Skaidri teikts - "bet pēc šīs darbības" utt. Tas nozīmē, ka lieta atjaunota ar atpakaļejošu datumu pēc tam, kad Jurašs ar korupciju uzsāka cīņu jau būdams Saeimā. Lietu izbeidza un it kā atjaunoja 2017.g.15. jūnijā - tanī pat datumā. Formāli pareizi (neviens nevar un nespēj pārbaudīt un kontrolēt ģenprokurora faktisko rīcību, pat tiesa nē), bet faktiski neatjaunoja tanī pat datumā un Jurašam, un medijiem to nepaziņoja. Nevienam.To izdarīja tagad ar atpakaļejošu datumu, kad Jurašs kļuva par Saeimas komisijas vadītāju.
Kas pārbaudītu Kalnmeijera atbilstību amatam? Juraša vadītā komisija utt. Totāla politiska izrēķināšanās ar Jurašu.
ha-ha
12.02.2019. 09:17Neaizmirsīsim,ka valsts tiesībsardzi jau vairāk par 70 gadiem pārvalda ar padomju okupācijas režīmu saistīti cilvēki,tas pats arī valsts drošībā,pārvaldē.Kādēļ padomju okupācijas kadri sēž šajos amatos ir tieši saistīts ar pilsoņu labklājību,kura arvien vairāk atpaliek no ES standartiem,korupciju utt,pašiem kļūstot par miljonāriem un citādi vislabāk situētiem pilsoņiem.
Atbilde ir vispār zināma,taču iekļauta valsts noslēpumu kategorijā.
Q
12.02.2019. 09:07Kaut gan Bordāns vairāk izskatās pēc Volgas tatāra, tomēr ir īsts latvietis, pats ir pilnīgi nevarīgs un jēls, bet pirmais darbs skriet sūdzēties ārzemju kungiem!Un tāda niecība ir mums ministrs?
demo
12.02.2019. 09:01»
mo
Citāts: 2017.gada 20.jūlijā J.Jurašs mēģināja noskaidrot apstākļus, kuri bija nepamatotās kriminālapsūdzības pamatā; bet pēc šīs darbības 2017.gada 15.jūnijā slēgtā lieta tika atjaunota
Pēc Juraša intereses 20.jūlijā,lieta kas bija slēgta 15.jūnijā,tika atjaunota..tagad saprati?
hahaha
12.02.2019. 08:52»
kk
Vēstuli sen jau Panorāmā parādīja, tā kā to laikam nedeva tikai Pietiek.com
Cik tad ilgi rādīja, ja visu tekstu parādīja, ko? Un latviski rādīja - vai arī kādā nebauru valodā?
Atslābsti, bordāntrolli, un paldies Pietiek!
kk
12.02.2019. 08:31Vēstuli sen jau Panorāmā parādīja, tā kā to laikam nedeva tikai Pietiek.com
PIETIEK
12.02.2019. 07:14»
mo
Citāts: 2017.gada 20.jūlijā J.Jurašs mēģināja noskaidrot apstākļus, kuri bija nepamatotās kriminālapsūdzības pamatā; bet pēc šīs darbības 2017.gada 15.jūnijā slēgtā lieta tika atjaunota
Nē, tur viss iet kopā. 15. jūnijā lietu slēdz, 20. jūlijā Jurašs kaut ko mēģina, pēc tam lietu atjauno.
mo
12.02.2019. 07:11Citāts: 2017.gada 20.jūlijā J.Jurašs mēģināja noskaidrot apstākļus, kuri bija nepamatotās kriminālapsūdzības pamatā; bet pēc šīs darbības 2017.gada 15.jūnijā slēgtā lieta tika atjaunota.
Vai tikai man šķiet, ka datumi kkā neit kopā?
AņJuta
12.02.2019. 07:00Ir arī vīzija par to, uz cik un kurām vēstniecībām tā tika aizsūtīta?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
