Bordāna un Juraša „bezkompromisu tiesiskums”: Tieslietu ministrija atļaujas nepildīt Satversmes tiesas spriedumu
Pietiek lasītāja25.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" atzina Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.
Tieslietu ministrija iesniegusi Ministru kabinetam likumprojektu, kurš izskatīts 08.04.2021 un virzīts uz Saeimu izskatīšanai steidzamības kārtībā (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40500348). No tā izriet, ka Tieslietu ministrija nodrošinās Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam" izpildi līdz 2025. gada 1. jūlijam.
Tomēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 2021. gada 22. aprīlī, uzklausot Tieslietu ministrijas argumentus, atteicās virzīt minēto likumprojektu kā steidzamu. Turklāt Saeimas Juridiskais birojs ierosināja noraidīt likumprojektu, jo tajā tiek piedāvāts atklāti neievērot Satversmes tiesas spriedumu (https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/26FE0E003B56E090C22586BF0025C658?OpenDocument&prevCat=13|Aizsardzības,%20iekšlietu%20un%20korupcijas%20novēršanas%20komisija).
Tiesībsargs, kritiski vērtējot Tieslietu ministrijas piedāvāto risinājumu, ir norādījis: "Secināms, ka jaunas ieslodzījuma vietas būvniecība vairākkārtīgi ir tikusi atlikta. Lai gan šobrīd cietuma būvniecības procesa uzsākšana ir iezīmēta 2021.gadā, tomēr, ņemot vērā šī jautājuma vēsturisko virzību, nav pārliecības, ka šis process paredzētajā laikā tiks uzsākts un īstenots.
Tiesībsarga ieskatā valdības nespēja ilgstošā laika periodā risināt jautājumus, kas saistīti ar jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir vērtējama kritiski. Tā rezultātā ilgā laika posmā tiek pieļauti būtiski ieslodzīto personu cilvēktiesību pārkāpumi, kas arī starptautiskajā telpā iezīmē valsts nevērīgu attieksmi pret fundamentāliem cilvēktiesību jautājumiem un uzņemto saistību izpildi.
Arī Satversmes tiesa lietā Nr.2018-25-01 ir atzīmējusi, ka veidojot sodu izpildes sistēmu, likumdevējam citstarp jāņem vērā valstī pieejamie resursi, tomēr attiecībā uz ieslodzīto personu tiesībām valstij nav tiesību, aizbildinoties ar ekonomiska rakstura apsvērumiem, atteikties no tās pamatpienākuma izpildes, ja tā rezultātā netiek ievērotas minimālās cilvēktiesību aizsardzības prasības.
Likumdevējs nedrīkst ar ekonomiska rakstura apsvērumiem pamatot to, kādēļ gadiem ilgi nav pārskatīts tāds regulējums, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret notiesātajiem vīriešiem. Līdz ar to atbilstoši tiesas lemtajam valsts atteikšanās no ieslodzīto būtisku pamattiesību ievērošanas finansiālu apsvērumu dēļ nav pieļaujama. Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir obligāta un nav apšaubāma, un tas ir izpildāms jau līdz 2021.gada 1.maijam.
Tāpat nav pieļaujams, ka atbilstoši Satversmes tiesas lietā Nr.2018-25-01 secinājumiem, cilvēktiesību pārkāpumi attiecībā uz vīriešiem slēgta tipa cietumos netiktu novērsti. Ņemot vērā to, ka ilgstoši nav risināti jautājumi par jaunu ieslodzījuma vietu būvniecību un ieslodzījuma vietu sistēmas kapacitātes stiprināšanu, ir nepieciešams meklēt alternatīvus risinājumus.
Proti, neatliekami ir veicami grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, pārskatot slēgtā cietuma soda izciešanas režīmu un no tā izrietošās tiesības un ierobežojumus (it īpaši, ierobežojumus, kas izriet no tiesībām uz privāto dzīvi), vienlaicīgi paredzot šim mērķim arī nepieciešamo finansiālo atbalstu."
Šajā sakarā kritiski vērtējama Tieslietu ministrijas likumprojekta anotācijā paustā nostāja, ka tikai un vienīgi jaunas ieslodzījuma vietas celtniecība būtu risinājums un vienīgais veids Satversmes tiesas sprieduma izpildei. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure norādījusi: "Pēdējo desmit gadu laikā ieslodzīto skaits Latvijā samazinājies divas reizes no 7000 ieslodzītajiem līdz 3500 ieslodzītajiem"
Līdz ar to esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā ir bijis iespējams nodrošināt gan īslaicīgās, gan ilgstošās satikšanās divreiz lielākam ieslodzīto personu skaitam. Tādējādi Satversmes tiesas spriedumu ir iespējams izpildīt arī esošajā infrastruktūrā. Jo nevarētu būt tā, ka ieslodzīto skaita būtisks samazinājums nozīmētu lielāku tikšanās telpu noslogojumu. Tieši otrādi, ja divreiz mazāk ieslodzīto, tad brīvākas tikšanās telpas.
Attiecībā uz soda izciešanas uzsākšanu slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē (bez objektīva, saprātīga pamata un individuāla izvērtējuma) norādāms, ka esošajā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā ir iespējams nodrošināt notiesāto vīriešu izvietošanu daļēji slēgta cietuma režīma zemākajā pakāpē, jo būtībā šie ieslodzītie paliktu tajās pašās telpās. Atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodekss 50.5 pantam. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos - Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.
Līdz ar to Satversmes tiesas sprieduma izpilde ir iespējama daudz lielākā mērā nekā to darījusi Tieslietu ministrija.
Turklāt Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Līdz ar to Satversmes tiesas spriedumā ietvertie secinājumi un nolemtais ir imperatīvas prasības (ne dispozitīvas), tātad obligāti izpildāmas.
Jānorāda, ka līdzīga argumentācija ieslodzīto tiesību nodrošināšanas neiespējamībai ir izmantota arī iepriekš: "Pamatojot, kāpēc apstrīdētā norma zaudēs spēku tikai 2011. gada 1. janvārī, Saeima norāda, ka ir nepieciešams būtiski pilnveidot ieslodzījuma vietu pašreizējās tehniskās un organizatoriskās iespējas nodrošināt pastaigas, kā arī ir nepieciešami finanšu līdzekļi (sk. lietas materiālu 95. lpp.).
Tieslietu ministrija paskaidro, ka pastaigas nodrošināt neesot iespējams, kamēr nav izbūvēts pastaigu laukums pie katra soda izolatora, un savukārt tas šobrīd neesot iespējams nepiemērotās infrastruktūras dēļ. Tāpat esot nepieciešams iesaistīt papildu personālu, kas nodrošinātu notiesāto pārvietošanu un uzraudzību, vai arī maksāt esošajam personālam par virsstundu darbu (sk. lietas materiālu 107. lpp.).
Satversmes tiesa atkārtoti uzsver, ka valsts institūciju rīcībā bija vairāk nekā desmit gadi, lai veiktu pasākumus, kas nepieciešami pastaigu nodrošināšanai soda izolatoros ievietotajiem notiesātajiem. šajā laikā bija iespējams pieņemt atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī atrast nepieciešamo finansējumu."
Bijušais Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils ir teicis: "Parādiet man jūsu cietumus, un es daudz ko pateikšu par jūsu demokrātiju." Tas attiecas ne tik vien uz fiziskajiem apstākļiem ieslodzījuma vietās, bet gan arī uz attieksmi, izturēšanos un tiesību ievērošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
