Bordāna un Stukāna spiediens apdraud tiesu varas neatkarību
Pietiek lasītājs01.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Visās demokrātiskās un tiesiskās valstīs tiesu sistēma ir neatkarīga un stāv pāri visam. Piemēram, ASV neviens politiķis nevar pat iedomāties, ka varētu iejaukties tiesu darbā. Par nožēlu Latvijas tiesu sistēmā un izmeklēšanas darbā pēdējo gadu laikā, kopš Jānis Bordāns ir tieslietu ministrs un Juris Stukāns – ģenerālprokurors, uz tiesu varu, tiesnešiem un viņu darbu tiek izdarīts spiediens.
Īpaši kopš 2021 gada tas notiek atklāti un bez sirdsapziņas pārmetumiem. Bordāns kopā ar Stukānu izdara spiedienu uz tiesām, un tiesu darba un pat konkrētu nolēmumu kritizēšana ir jau ikdienišķa lieta. Īpaši kritika tiek vērsta pret tiesnešiem, kuri pieņēmuši „nepareizus”nolēmumus attiecībā uz Bordānam un Stukānam nevēlamām personām.
Šonedēļ Stukāns klaji iejaucās un kritizēja gan Senāta lēmumu, gan apgabaltiesas apelācijas instances lēmumu digitālās TV lietā. Skaidra lieta, ka Stukāns jūtas neērti un nervozē, kad apelācijas instancē tiek attaisnoti, piemēram, digitālās TV lietas ietvaros apsūdzētie, jo, pirms kļūt par ģenerālprokuroru, Stukāns bija apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs un tieši viņa spriedums digitālās TV lietās tagad ir jau divreiz atzīts par brāķi. Viņa laikā tika notiesātas daudzas personas, kuras tagad Senāts attaisno. Savukaŗt Bordāns Magoņa lietā publiski ārdījās un apvainoja tiesnesi, kurš attaisnoja Magoni un Osinovski.
Ir lietas kurās Bordāns un Stukāns izdara spiedienu uz prokuroriem un tiesnešiem, kam vajadzētu taisīt „pareizus” nolēmumus, kuru faktiski tieši vai netieši pasūtījis Bordāns vai Stukāns. Nesen Latvijas Avīzē bija raksts, kurā bija minēts, ka 70% tiesnešu atzīst – viņi ir pakļauti spiedienam no Bordāna puses. Visi šie fakti liecina par to, ka tiesneši izjūt spiedienu pildīt Bordāna un Stukāna pasūtījumus, kas ir pilnīgā pretrunā ar tiesas sistēmas neatkarību.
Prezidentam kā konstitūcijas garantam, Saeimai kā likumdevējam un Tieslietu padomei ir nekavējoties jāpārtrauc Bordāna iejaukšanās tiesu sistēmas neatkarības sagraušanā, citādāk mēs būsim zaudējuši visdārgākās Eiropas vērtības - vārda brīvību, neatkarīgu tiesu, cilvēktiesības.
Stukāns ģenerālprokurora amatā tika apstiprināts, pateicoties Bordānam un Jurašam. Šodien Stukāns izpilda savu pienākumu pret Bordānu par to, ka tika ievēlēts. Ir izveidojusies ļoti bīstama situācija kad faktiski pēc Bordāna un Stukāna iegribas var tikt notiesāti nevainīgi cilvēki, bet tie, kurus piesedz Bordāns, ir uz brīvām kājām. Visi tiesneši ļoti labi zina, ka ministri nāk un iet, bet izpostītie cilvēku likteņi paliks uz to tiesnešu sirdsapziņas, kuri izpildīs Bordāna pasūtījumus. Viņiem jāatceras, ka tiesai ir augstākā vara, un jādod pretspars Bordāna un Stukāna visatļautībai, spiedienam un draudiem.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
