Iesaki rakstu: 
Bērnu tiesības Latvijā ir tikai uz papīra, kaut gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pant 5.daļā noteikts, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.
Šī norma ir tulkojama kopsakarā ar ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas 3. panta pirmo daļu (visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm) un 12. panta pirmo daļu (dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei).
Civilprocesa likuma 596.panta 1.daļā ir noteikts, ka piedziņu nevar vērst uz valsts sociālajiem pabalstiem.
Valdība un Saeima lepojas par Covid-19 krīzes atbalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 19.martā sāka vienreizēju 500 eiro atbalsta izmaksu par katru bērnu, ieskaitot automātiski kredītiestādes vai PNS kontā, kurā persona saņem ikmēneša attiecīgo pabalstu.
Katrā maksājuma uzdevumā ir norādīts gan maksātājs - VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) no konta LV02TREL2181453014000, gan maksājuma mērķis - vienreizējs valsts pabalsts par bērnu. Bet tas netraucē kredītiestādēm šo bērniem adresēto valsts pabalstu patvarīgi pārskaitīt zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
Šādi tiek apzagti bērni, un to dara kredītiestādes kopā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, bet atbildīgais ministrs Jānis Bordāns, kura tiešā kontrolē ir zvērināti tiesu izpildītāji, tā vietā, lai ieviestu kārtību savā saimniecībā un pateiktu tiesu izpildītājiem kādu stingru vārdu, ka bērnus apzagt nedrīkst, apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta, un... izplata bukletu.
Problēma bija zināma jau pirms valsts pabalsta izmaksas. Tiesu izpildītāji regulāri paņem no iedzīvotāju kontiem dažādus valsts pabalstus un atdod vien tajos gadījumos, ja apzagtais iedzīvotājs uzraksta iesniegumu. Ja iesniegums netiek uzrakstīts, tad tiesu izpildītāji mierīgi patur savu laupījumu, un uzraugošais ministrs nekādu problēmu tajā nesaskata.
Vai tieslietu ministra izteikumus var iztulkot tā, ka tiesu izpildītāji likumu var neievērot, ja apzagtie nesūdzas? Faktiski tieslietu ministrs tiesu izpildītāju darbības uzraudzību ir pārlicis no saviem pleciem uz iedzīvotāju pleciem. Bet šoreiz apzagti tiek bērni, un tieslietu ministrs pret to neibilst - lai tak tie tiesu izpildītāji ņem un patur tos bērniem domātos pabalstus, ja bērnu vecāki nav uzrakstījuši sūdzību.
Vai tiešām persona ar šādu tiesiskuma izpratni drīkst būt tieslietu ministrs?
Jautāsiet - bet ko tad nabaga Bordānam darīt, viņš taču pateica, ka vecākiem jāraksta iesniegums, citādi bērniem adresēto naudu paņems tiesu izpildītāji?
Protams, ka visi saprātīgie cilvēki, kas no Bordāna šos murgus dzirdēja, saprot, ka Bordāns ir devis tiesu izpildītājiem publisku atļauju apzagt bērnus. Jautājums – vai Bordāns pats to ir sapratis? Vai tiešām viņam kā juristam un tieslietu ministram neienāca prātā, ka arī viņam ir atbildība par bērnu tiesību ievērošanu?
Vai tiešām tas ir tik neiedomājami grūti noteikt visiem viņa pakļautībā esošajiem tiesu izpildītājiem, ka maksājumus, kas iedzīvotāju kontos ienāk no VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) konta LV02TREL2181453014000, aiztikt nedrīkst un ka tiesu izpildītāji, kas šo naudu paņems, tiks disciplināri sodīti - atlaisti, bez tiesībām jebkad nākotnē strādāt tiesu sistēmā?
Mans secinājums ir tāds, ka tiesu izpildītāji dalās ar Bordānu savā laupījumā un tāpēc Bordāns nevar tiesu izpildītājiem neko pateikt, nevar viņus kā visus normālus tiesu sistēmas darbiniekus nolikt uz algas un stingros rāmjos.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
