Iesaki rakstu: 
Bērnu tiesības Latvijā ir tikai uz papīra, kaut gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pant 5.daļā noteikts, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.
Šī norma ir tulkojama kopsakarā ar ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas 3. panta pirmo daļu (visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm) un 12. panta pirmo daļu (dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei).
Civilprocesa likuma 596.panta 1.daļā ir noteikts, ka piedziņu nevar vērst uz valsts sociālajiem pabalstiem.
Valdība un Saeima lepojas par Covid-19 krīzes atbalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 19.martā sāka vienreizēju 500 eiro atbalsta izmaksu par katru bērnu, ieskaitot automātiski kredītiestādes vai PNS kontā, kurā persona saņem ikmēneša attiecīgo pabalstu.
Katrā maksājuma uzdevumā ir norādīts gan maksātājs - VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) no konta LV02TREL2181453014000, gan maksājuma mērķis - vienreizējs valsts pabalsts par bērnu. Bet tas netraucē kredītiestādēm šo bērniem adresēto valsts pabalstu patvarīgi pārskaitīt zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
Šādi tiek apzagti bērni, un to dara kredītiestādes kopā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, bet atbildīgais ministrs Jānis Bordāns, kura tiešā kontrolē ir zvērināti tiesu izpildītāji, tā vietā, lai ieviestu kārtību savā saimniecībā un pateiktu tiesu izpildītājiem kādu stingru vārdu, ka bērnus apzagt nedrīkst, apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta, un... izplata bukletu.
Problēma bija zināma jau pirms valsts pabalsta izmaksas. Tiesu izpildītāji regulāri paņem no iedzīvotāju kontiem dažādus valsts pabalstus un atdod vien tajos gadījumos, ja apzagtais iedzīvotājs uzraksta iesniegumu. Ja iesniegums netiek uzrakstīts, tad tiesu izpildītāji mierīgi patur savu laupījumu, un uzraugošais ministrs nekādu problēmu tajā nesaskata.
Vai tieslietu ministra izteikumus var iztulkot tā, ka tiesu izpildītāji likumu var neievērot, ja apzagtie nesūdzas? Faktiski tieslietu ministrs tiesu izpildītāju darbības uzraudzību ir pārlicis no saviem pleciem uz iedzīvotāju pleciem. Bet šoreiz apzagti tiek bērni, un tieslietu ministrs pret to neibilst - lai tak tie tiesu izpildītāji ņem un patur tos bērniem domātos pabalstus, ja bērnu vecāki nav uzrakstījuši sūdzību.
Vai tiešām persona ar šādu tiesiskuma izpratni drīkst būt tieslietu ministrs?
Jautāsiet - bet ko tad nabaga Bordānam darīt, viņš taču pateica, ka vecākiem jāraksta iesniegums, citādi bērniem adresēto naudu paņems tiesu izpildītāji?
Protams, ka visi saprātīgie cilvēki, kas no Bordāna šos murgus dzirdēja, saprot, ka Bordāns ir devis tiesu izpildītājiem publisku atļauju apzagt bērnus. Jautājums – vai Bordāns pats to ir sapratis? Vai tiešām viņam kā juristam un tieslietu ministram neienāca prātā, ka arī viņam ir atbildība par bērnu tiesību ievērošanu?
Vai tiešām tas ir tik neiedomājami grūti noteikt visiem viņa pakļautībā esošajiem tiesu izpildītājiem, ka maksājumus, kas iedzīvotāju kontos ienāk no VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) konta LV02TREL2181453014000, aiztikt nedrīkst un ka tiesu izpildītāji, kas šo naudu paņems, tiks disciplināri sodīti - atlaisti, bez tiesībām jebkad nākotnē strādāt tiesu sistēmā?
Mans secinājums ir tāds, ka tiesu izpildītāji dalās ar Bordānu savā laupījumā un tāpēc Bordāns nevar tiesu izpildītājiem neko pateikt, nevar viņus kā visus normālus tiesu sistēmas darbiniekus nolikt uz algas un stingros rāmjos.
Seko mums 
No aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Mēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu, lai paiet malā. Garantējot brīvprātīgu pieeju vakcinācijas procesam, noņemot totāli neveiksmīgo „vakcinācijas ministru” un izvirzot vakcināciju par līdzekli, nevis mērķi, šis skaitlis ir reāli panākams īsā laikā, jo vakcīnu ir pietiekami.
Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils nākamo sestdien. Galu galā Šlesers aicināja man tam pievienoties. Secinājumi šādi.
Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 
Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt savu garšas kārpiņu prasības un piepildīt vēderu.
Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces atklātās vēstules, precīzāk, pretreakcijas no jaunizveidotās darba grupas, kura norobežojas no vēstulē paustās patiesības.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130 000 eiro apmērā, lai tādejādi kompensētu trešo pušu uzņēmumu nodokļu parādus.
