Iesaki rakstu: 
Bērnu tiesības Latvijā ir tikai uz papīra, kaut gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pant 5.daļā noteikts, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.
Šī norma ir tulkojama kopsakarā ar ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas 3. panta pirmo daļu (visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm) un 12. panta pirmo daļu (dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei).
Civilprocesa likuma 596.panta 1.daļā ir noteikts, ka piedziņu nevar vērst uz valsts sociālajiem pabalstiem.
Valdība un Saeima lepojas par Covid-19 krīzes atbalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 19.martā sāka vienreizēju 500 eiro atbalsta izmaksu par katru bērnu, ieskaitot automātiski kredītiestādes vai PNS kontā, kurā persona saņem ikmēneša attiecīgo pabalstu.
Katrā maksājuma uzdevumā ir norādīts gan maksātājs - VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) no konta LV02TREL2181453014000, gan maksājuma mērķis - vienreizējs valsts pabalsts par bērnu. Bet tas netraucē kredītiestādēm šo bērniem adresēto valsts pabalstu patvarīgi pārskaitīt zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
Šādi tiek apzagti bērni, un to dara kredītiestādes kopā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, bet atbildīgais ministrs Jānis Bordāns, kura tiešā kontrolē ir zvērināti tiesu izpildītāji, tā vietā, lai ieviestu kārtību savā saimniecībā un pateiktu tiesu izpildītājiem kādu stingru vārdu, ka bērnus apzagt nedrīkst, apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta, un... izplata bukletu.
Problēma bija zināma jau pirms valsts pabalsta izmaksas. Tiesu izpildītāji regulāri paņem no iedzīvotāju kontiem dažādus valsts pabalstus un atdod vien tajos gadījumos, ja apzagtais iedzīvotājs uzraksta iesniegumu. Ja iesniegums netiek uzrakstīts, tad tiesu izpildītāji mierīgi patur savu laupījumu, un uzraugošais ministrs nekādu problēmu tajā nesaskata.
Vai tieslietu ministra izteikumus var iztulkot tā, ka tiesu izpildītāji likumu var neievērot, ja apzagtie nesūdzas? Faktiski tieslietu ministrs tiesu izpildītāju darbības uzraudzību ir pārlicis no saviem pleciem uz iedzīvotāju pleciem. Bet šoreiz apzagti tiek bērni, un tieslietu ministrs pret to neibilst - lai tak tie tiesu izpildītāji ņem un patur tos bērniem domātos pabalstus, ja bērnu vecāki nav uzrakstījuši sūdzību.
Vai tiešām persona ar šādu tiesiskuma izpratni drīkst būt tieslietu ministrs?
Jautāsiet - bet ko tad nabaga Bordānam darīt, viņš taču pateica, ka vecākiem jāraksta iesniegums, citādi bērniem adresēto naudu paņems tiesu izpildītāji?
Protams, ka visi saprātīgie cilvēki, kas no Bordāna šos murgus dzirdēja, saprot, ka Bordāns ir devis tiesu izpildītājiem publisku atļauju apzagt bērnus. Jautājums – vai Bordāns pats to ir sapratis? Vai tiešām viņam kā juristam un tieslietu ministram neienāca prātā, ka arī viņam ir atbildība par bērnu tiesību ievērošanu?
Vai tiešām tas ir tik neiedomājami grūti noteikt visiem viņa pakļautībā esošajiem tiesu izpildītājiem, ka maksājumus, kas iedzīvotāju kontos ienāk no VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) konta LV02TREL2181453014000, aiztikt nedrīkst un ka tiesu izpildītāji, kas šo naudu paņems, tiks disciplināri sodīti - atlaisti, bez tiesībām jebkad nākotnē strādāt tiesu sistēmā?
Mans secinājums ir tāds, ka tiesu izpildītāji dalās ar Bordānu savā laupījumā un tāpēc Bordāns nevar tiesu izpildītājiem neko pateikt, nevar viņus kā visus normālus tiesu sistēmas darbiniekus nolikt uz algas un stingros rāmjos.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
