Iesaki rakstu: 
Bērnu tiesības Latvijā ir tikai uz papīra, kaut gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.pant 5.daļā noteikts, ka darbība vai bezdarbība, kuras rezultātā netiek ievērotas bērna tiesības (bērna atstāšana bez minimāliem iztikas līdzekļiem, pajumtes, aprūpes, aizbildnības), vai citas darbības, kas ierobežo bērna personiskās vai īpašuma tiesības un brīvības, uzskatāmas par amorālām un pretlikumīgām.
Šī norma ir tulkojama kopsakarā ar ANO 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencijas 3. panta pirmo daļu (visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm) un 12. panta pirmo daļu (dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei).
Civilprocesa likuma 596.panta 1.daļā ir noteikts, ka piedziņu nevar vērst uz valsts sociālajiem pabalstiem.
Valdība un Saeima lepojas par Covid-19 krīzes atbalstu ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 19.martā sāka vienreizēju 500 eiro atbalsta izmaksu par katru bērnu, ieskaitot automātiski kredītiestādes vai PNS kontā, kurā persona saņem ikmēneša attiecīgo pabalstu.
Katrā maksājuma uzdevumā ir norādīts gan maksātājs - VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) no konta LV02TREL2181453014000, gan maksājuma mērķis - vienreizējs valsts pabalsts par bērnu. Bet tas netraucē kredītiestādēm šo bērniem adresēto valsts pabalstu patvarīgi pārskaitīt zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
Šādi tiek apzagti bērni, un to dara kredītiestādes kopā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, bet atbildīgais ministrs Jānis Bordāns, kura tiešā kontrolē ir zvērināti tiesu izpildītāji, tā vietā, lai ieviestu kārtību savā saimniecībā un pateiktu tiesu izpildītājiem kādu stingru vārdu, ka bērnus apzagt nedrīkst, apgalvo, ka situācija tiek kontrolēta, un... izplata bukletu.
Problēma bija zināma jau pirms valsts pabalsta izmaksas. Tiesu izpildītāji regulāri paņem no iedzīvotāju kontiem dažādus valsts pabalstus un atdod vien tajos gadījumos, ja apzagtais iedzīvotājs uzraksta iesniegumu. Ja iesniegums netiek uzrakstīts, tad tiesu izpildītāji mierīgi patur savu laupījumu, un uzraugošais ministrs nekādu problēmu tajā nesaskata.
Vai tieslietu ministra izteikumus var iztulkot tā, ka tiesu izpildītāji likumu var neievērot, ja apzagtie nesūdzas? Faktiski tieslietu ministrs tiesu izpildītāju darbības uzraudzību ir pārlicis no saviem pleciem uz iedzīvotāju pleciem. Bet šoreiz apzagti tiek bērni, un tieslietu ministrs pret to neibilst - lai tak tie tiesu izpildītāji ņem un patur tos bērniem domātos pabalstus, ja bērnu vecāki nav uzrakstījuši sūdzību.
Vai tiešām persona ar šādu tiesiskuma izpratni drīkst būt tieslietu ministrs?
Jautāsiet - bet ko tad nabaga Bordānam darīt, viņš taču pateica, ka vecākiem jāraksta iesniegums, citādi bērniem adresēto naudu paņems tiesu izpildītāji?
Protams, ka visi saprātīgie cilvēki, kas no Bordāna šos murgus dzirdēja, saprot, ka Bordāns ir devis tiesu izpildītājiem publisku atļauju apzagt bērnus. Jautājums – vai Bordāns pats to ir sapratis? Vai tiešām viņam kā juristam un tieslietu ministram neienāca prātā, ka arī viņam ir atbildība par bērnu tiesību ievērošanu?
Vai tiešām tas ir tik neiedomājami grūti noteikt visiem viņa pakļautībā esošajiem tiesu izpildītājiem, ka maksājumus, kas iedzīvotāju kontos ienāk no VSAA (BUDŽETA MAKSĀJUMI) konta LV02TREL2181453014000, aiztikt nedrīkst un ka tiesu izpildītāji, kas šo naudu paņems, tiks disciplināri sodīti - atlaisti, bez tiesībām jebkad nākotnē strādāt tiesu sistēmā?
Mans secinājums ir tāds, ka tiesu izpildītāji dalās ar Bordānu savā laupījumā un tāpēc Bordāns nevar tiesu izpildītājiem neko pateikt, nevar viņus kā visus normālus tiesu sistēmas darbiniekus nolikt uz algas un stingros rāmjos.
Seko mums 
Ražotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
