Bordāns paklusām iekārtojis „Tiesu namu aģentūrā” bijušo Tautas partijas "finanšu pumpi", tagadējo JKP ziedotāju Kaijaku
PIETIEK17.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par padomnieku – konsultantu valsts akciju sabiedrībā Tiesu namu aģentūra paklusām iekārtots bijušais redzamais tautpartijietis Māris Kaijaks. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, tagadējais regulārais Jaunās konservatīvās partijas ziedotājs pie amata ticis, pateicoties tieslietu ministram Jānim Bordānam, - tieši viņa vadītā ministrija ir Tiesu namu aģentūras kapitāldaļu turētāja.
Ja ticēt Tiesu namu aģentūras oficiālajam skaidrojumam, M. Kaijaks no nezināmiem avotiem uzzinājis, ka valsts kapitālsabiedrībā kā reiz ir vakants padomnieka (konsultanta) amats, un personīgi vērsies Tiesu namu aģentūrā. Pēc tam arī ar aģentūras vadību un personāla vadītāju „klātienē tika pārrunātas darba iespējas Tiesu namu aģentūrā”. Konkurss uz šo amatu nav rīkotes.
Sarunas beigušās ar attiecīgu Tiesu namu aģentūras valdes lēmumu, un M. Kaijaks pieņemts darbā par padomnieku (konsultantu) ar šādam amatam pietiekami labu – 1414 eiro mēneša atalgojumu un darba pienākumiem – rūpēties par tieslietu ministra iecerētā jaunā Liepājas cietuma būvi.
„M. Kaijaka darba pienākumi saistīti ar jaunā cietuma kompleksa, Alsungas ielā 29, Liepājā (Cietuma komplekss), projektēšanu un būvniecību – darbs Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā par Cietuma kompleksa projektēšanu un būvniecību, konsultāciju sniegšana projekta vadības un kontroles jautājumos, kas attiecas uz Cietuma kompleksa būvprojektēšanu un būvniecību, informācijas plūsmas organizēšana starp Tieslietu ministriju un Tiesu namu aģentūru par Cietuma kompleksa būvprojektēšanas un būvniecības gaitu, problēmjautājumu risināšana, sadarbība ar institūcijām Cietuma kompleksa būvprojektēšanas un būvniecības procesa gaitā,” skaidro Tiesu namu aģentūra.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze, gandrīz desmit gadus M. Kaijaks bija nozīmīgs Tautas partijas „finanšu pumpis”:
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 6000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 10.09.2002
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 9000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 10.11.2003
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 8000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 30.01.2004
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 6000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 22.06.2005
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 4000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 07.04.2006
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 9000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 07.01.2010
Tautas partija (likvidēta 15.05.2012.)
Nauda LVL 5000.00 Māris Kaijaks
101062-***** 10.05.2011
Pēc Tautas partijas likvidēšanas M. Kaijaks uz pieciem gadiem pazuda no publiskās aprites, bet tad atgriezās jau kā Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis – tiesa, viņa oficiāli ziedotās summas tagad ir daudz mazākas nekā savulaik Tautas partijai, taču, kā redzams, arī ar to ir pieticis lojalitātes apliecināšanai un noderīga cilvēka statusa iegūšanai:
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 50.00 Māris Kaijaks
101062-***** 13.04.2017
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 160.00 Māris Kaijaks
101062-***** 14.06.2017
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 90.00 Māris Kaijaks
101062-***** 22.11.2017
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 50.00 Māris Kaijaks
101062-***** 20.06.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 55.00 Māris Kaijaks
101062-***** 19.07.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 90.00 Māris Kaijaks
101062-***** 19.07.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 40.00 Māris Kaijaks
101062-***** 27.08.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 120.00 Māris Kaijaks
101062-***** 19.09.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 20.00 Māris Kaijaks
101062-***** 15.10.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 100.00 Māris Kaijaks
101062-***** 11.12.2018
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 25.00 Māris Kaijaks
101062-***** 18.06.2019
Jaunā konservatīvā partija
Nauda EUR 90.00 Māris Kaijaks
101062-***** 16.12.2019
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
