Bordāns savas un citu varas partiju finansēšanas likumu paklusām saskaņojis ar KNAB un FM, bet uzklausīt sabiedrību nav vēlējies
PIETIEK17.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bēdīgi slaveno likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, ar ko Saeimā iekļuvušās partijas paredzējušas pašas sev no nākamā gada 1.janvāra daudzkārt palielināt finansējumu no nodokļu maksātāju līdzekļiem, tā virzītāja – Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija šovasar ir „neoficiāli” nosūtījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un Finanšu ministrijai (FM), taču nav uzskatījusi par nepieciešamu uzklausīt sabiedrības viedokli, - tas oficiāli atklāts likumprojekta anotācijā, ko sagatavojusi Tieslietu ministrija.
„Tieslietu ministrija 2019. gada 24. jūlijā un 17. septembrī rīkoja sanāksmes par politisko partiju finansējumu, kur uzklausīja koalīcijas politisko organizāciju (partiju) paustos viedokļus. Likumprojekts neoficiāli tika nosūtīts KNAB un FM, kas sniedza savus apsvērumus un priekšlikumus, turklāt 2019.gada 12.septembrī TM tika rīkota sanāksme ar KNAB, kurā tika izrunāti KNAB priekšlikumi, un sarunā atbalstītie iekļauti likumprojektā,” atklāts Bordāna virzītā likumprojekta anotācijā.
Šīs „neoficiālās” norises un vēl arī „veiktu politisko partiju aptauju, kas uzrādīja rezultātus, ka politiskās partijas pilnvērtīgai darbībai ir nepieciešams lielāks budžeta finansējums” Bordāna vadītā ministrija ir uzdevusi par „sabiedrības līdzdalību projekta izstrādē”.
Kaut gan no anotācijas izriet, ka Bordāns finansējuma celšanu savai un citām varas partijām „bīdījis” jau vismaz kopš šīs vasaras, viņa vadītā ministrija likumprojekta anotācijā apgalvo, ka „sabiedrības līdzdalību un komunikācijas aktivitātes pilnvērtīgi nebija iespējams nodrošināt”. Turklāt varas partiju finansējuma daudzkārtējai palielināšanai uz nodokļu maksātāju rēķina par piesegu izmantota arī bēdīgi slavenā „maksas politoloģe” Iveta Kažoka, kas „tika pieaicināta atzinuma projekta sagatavošanā”.
Kā zināms, Bordāna uzstājīgi „bīdītais” likumprojekts “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kas paredz no 2020.gada 1.janvāra būtiski palielināt valsts budžeta finansējumu politiskām partijām, ir iekļauts Saeimas darba kārtībā.
Ja līdz šim par katru Saeimas vēlēšanās saņemto balsi partijas, kuras bija pārvarējušas 2% slieksni, saņēma 0,71 eiro, tad līdz ar jaunajiem grozījumiem finansējums palielināsies līdz 4,50 eiro par katru balsi. Papildus šim partijas, kuras ir pārvarējušas 5% slieksni, katru gadu no valsts budžeta saņems 100 000 eiro. Šim mērķim no valsts budžeta katru gadu tiks atvēlēti 4,5 miljoni eiro līdzšinējo 600 000 eiro vietā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
