Bordāns tiesneša Ungura interešu konflikta lietā varētu rīkoties tikai galējā gadījumā
PIETIEK09.07.2013.
Komentāri (0)
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Rīgas apgabaltiesas tiesneša Gvido Ungura iespējamā interešu konflikta lietā varētu rīkoties tikai galējā gadījumā - tad, ja saistībā ar atklātajiem faktiem nereaģēs ne pats tiesnesis, ne arī tiesnešu un zvērinātu revidentu profesionālās organizācijas.
"Tiesnesim neapšaubāmi pašam jārūpējas, lai nepieļautu interešu konfliktu. Ja tas netiek darīts, tad par to jārūpējas tiesnešu un zvērinātu revidentu profesionālajām organizācijām. Ja arī tās nerūpējas, tad rīkojas ministrs," - šādu Bordāna atbildi Pietiek otrdien nodeva viņa padomnieks Jānis Tomels, atzīstot, ka ministrs iepriekš nav bijis lietas kursā par Pietiek aprakstītajiem faktiem.
Pietiek jau informēja - publisko datu bāzu informācija rāda, ka apgabaltiesas tiesneša Ungura personiskā labklājība ir tieši atkarīga no viņa personiski par Latvijas Krājbankas administratoru apstiprinātās auditorfirmas KPMG Baltics valdes locekles Ingas Lipšānes labvēlības.
Pildot Rīgas apgabaltiesas tiesneša pienākumus, tieši Ungurs 8.maijā pasludināja divus nepārsūdzamus spriedumus par AS Latvijas Krājbankas bankrotu un par bankas administratora - zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA KPMG Baltics neatcelšanu.
Jau iepriekš bija zināms, ka KPMG Baltics valdes locekle (šajā amatā kopš 2002. gada) Lipšāne bijusi Krājbankas revidente līdz laikam, kad par bankas lielāko īpašnieci kļuva bēdīgi slavenajai Antonovu ģimenei piederošā Lietuvas Snoras banka.
Taču garām bija paslīdējis fakts, ka vienlaikus ar amatu KPMG Baltics Lipšāne ir arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Kvalitātes komisijas locekle. Šī komisija ir apveltīta ar plašām pilnvarām, - cita starpā tā gan uzrauga zvērinātu revidentu profesionālās darbības kvalitātes kontroles procesu, gan veic asociācijas Disciplinārajā nolikumā paredzētos prasību izskatīšanas pienākumus.
Tas nozīmē, ka noteiktās situācijās no Lipšānes viedokļa profesionālajā jomā un vienkārši labvēlības ir arī tieši atkarīga zvērināta revidente Ārija Ungure, kas, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, ir tiesneša Ungura māte, - viņai saskaņā ar Lursoft datiem pieder SIA Zvērinātas revidentes Ā.Ungures birojs, kurā viņa ir arī vienīgā valdes locekle.
Savukārt no tiesneša Ungura amatpersonas deklarācijas par pagājušo gadu izriet, ka viņam solidāri, t.i. tieši kopā ar māti ir iespaidīgas parādsaistības - vairāk nekā 78 tūkstoši eiro.
"9.punktā norādītās parādsaistības 78115,87 EUR apmērā ir solidāras ar Āriju Unguri," savā amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu paskaidrojis tiesnesis Ungurs. Viņa kopējie ienākumi tiesneša amatā pērn bijuši 13 717 lati.
Ne Ungurs, ne Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Strence otrdien uz Pietiek jautājumiem neatbildēja. Tāpēc uz jautājumiem nevēlējās atbildēt arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas vadība.
Savukārt KPMG preses pārstāvis norādīja, ka "Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics jau no 2011. gada beigām ir „zem palielināmā stikla” – tā darbību rūpīgi uzrauga ne tikai FKTK un tiesa, bet arī mediji un citas ieinteresētās puses, tādēļ savās darbībās un lēmumos administrators vienmēr ir profesionāls un atklāts, ievērojot visas likumā noteiktās normas".
Tāpat KPMG paziņoja, ka "Inga Lipšāne ir viena no septiņām Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) Kvalitātes komitejas loceklēm, kas savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, turklāt izšķirošā balss, vienādu balsu skaitu gadījumā, ir komitejas vadītājam. Mēģināt saistīta I.Lipšānes pašreizējo publisko darbību LZRA ar Latvijas Krājbankas bankrota procesu, mūsuprāt, ir nepamatoti".
KPMG pārstāvis neatbildēja ne uz jautājumu, vai uzņēmuma vadība iepriekš ir bijusi lietas kursā par Pietiek publikācijā aprakstītajiem faktiem, ne uz jautājumu, vai KPMG Latvia vadība šādu situāciju uzskata par normālu.