Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz dažu autoru optimismu, ko tie nedēļas nogalē pauduši sociālajos tīklos, un jūsmīgu publikāciju portālā Delfi, situācija autoratlīdzību nodokļu reformas jomā joprojām ir kritiska.
Iespējams, kādam viss kārtībā likās arī pirms tam, kad situācijas risināšanā bija spiests iejaukties valsts prezidents Egils Levits. Viņš “lielisko likumprojektu” nosauca par brāķi. Debatēs tika lietots arī vārds „bardaks”.
Man bija iespēja būt klāt brīdī, kad tas notika, un vērot savām acīm tipisku mūsu ierēdņiem un politiķiem raksturīgu traģikomēdiju – dažādu ministriju amatpersonas vienus un to pašus jaunievedumu autoratlīdzību jomā skaidroja pilnīgi pretēji.
Prezidenta ieteikumi bija divi. Pirmais, reformas atlikšana un kvalitatīva likuma izstrāde. Otrais, sagatavošanas periods, kurā autori tiktu informēti par izmaiņām.
Politiķi ļoti ātri amortizēja prezidenta teikto, mudīgi atzīstot, ka tomēr esot drusciņ kļūdījušies. Tomēr faktiski brāķa likumprojekta sasteigtā virzīšana turpinās. 28. oktobrī Saeima to apstiprinās 1. lasījumā. Iesniegt labojumus drīkstēs tikai politiķi un, iespējams, tikai 24 stundas. Vienīgais, kas šobrīd ir labots – pasīvajām autoratlīdzībām joprojām būs 25 un 50 % attaisnoto izdevumu. Pārējais ir miglā tīts un nekādu lielo optimismu nevieš.
Fakti ir nepielūdzami: autori reāli saņems mazāk par savu darbu, palielināsies nodokļu slogs, un nav skaidrs, vai 2022. un 2023. gadā netiek iecerēta tālāka nodokļu celšana. Turklāt autoratlīdzība kā režīms ar šo reformu tiks iznīcināta un izskausta no likumiem, pielīdzinot to saimnieciskajai darbībai vai darba ņēmēja un devēja attiecībām.
Sabiedrība un daļa autoru tiek maldināti ar prātuļojumiem par solidaritāti un sociālo nodrošinājumu. Tā ir vistīrākā demagoģija. Patiesībā runa ir par visai minimāliem sociāliem ieguvumiem (paternitāte, maternitāte, slimības pabalsts no 11 dienas un iemaksa pensiju fondā minimālajā variantā).
Tas reāli izdevīgi varbūt ir vien tiem, kas līdz šim bija tikai autori un kuriem līdz 2017. gadam likums būtībā liedza veikt sociālos maksājumus. Tie, kuri atradās darba attiecībās ar valsti (un tādu ir vairākums), no šī neiegūs praktiski neko. Visi nodokļi darbavietās viņiem tika maksāti arī līdz šim.
Toties kā autori viņi turpmāk saņems krietni mazāk par to pašu darbu. Ministrs Reirs piektdien zoom sanāksmē runāja par apmēram 15% zaudējumiem. (Sākumā ierēdņi apgalvoja, ka to nebūšot vispār.) Tēlnieks Kristaps Gulbis ir aprēķinājis, ka viņa zaudējumi būs 300%, un tā nav tukša fantāzija.
Rakstošie autori, kuri, visticamāk, pēc reformas izmantos vienkāršoto kontu, faktiski paliks bez jebkādas iespējas saņemt attaisnotos izdevumus. Būtībā viņi, nesaņemot neko pretī, iegūs tikai zaudējumus un cerību uz niecīgu pensiju vecumdienās, jo turpmāk autoriem no katriem 100 eiro būs jāatskaita paredzētais nodoklis 25% un no atlikušās summas pilnībā jāsedz visi savi izdevumi, kas rodas, piemēram, romāna rakstīšanas un tam nepieciešamo materiālu izpētes procesā.
Visi solījumi par kompensējošo mehānismu ir vistīrākā fikcija. 2021. gada Kultūras ministrijas budžetā tam nav līdzekļu. Kultūras ministrs sola tos prasīt no ārkārtas līdzekļiem, tomēr neesmu dzirdējis Kariņa kungu sakām – jā, mēs tos piešķirsim.
Nezinu, varbūt kādam tiešām šķiet, ka autori ļoti iegūs, tomēr es ierosinātu apvaldīt optimismu, lai pēc tam nebūtu kauns par to, kas noticis. Manuprāt, vienīgais labums, ko sabiedrība no šī brāķa iegūs grāmatniecībā, ir grāmatu cenu kāpums apmēram par 3-5 eiro.
Kopā ar Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētāju Igoru Dobičinu pagājušo piektdien esam lūguši valsts prezidentu Egilu Levitu turpināt sekot autoratlīdzību nodokļu reformai.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
