Iesaki rakstu: 
Vēlējos jūs informēt par to, kas notiek Brasas cietumā. Salīdzinājumā ar to Valmieras cietums un Olaines Atkarīgo centrs, ko Pietiek nesen aprakstīja, ir tīrā paradīze, kurā ikviens sapņo nokļūt.
Pirmais lielais šoks ir nenormālais aukstums telpās. Tās ir neapdzīvojamā stāvoklī - šķirbas ap logiem ir nenormālas, siltumizolācijas nekādas. Ieslodzītajiem pavasarī, rudenī un ziemā nākas gulēt drēbēs, uzklājot virsū ne tikai segu, bet arī visas citas drēbes, kādas nu kuram ir.
Iesniegumi ar lūgumu izsniegt humānās palīdzības apģērbu tiek ignorēti, un it nekas netiek darīts, lai uzturēšanās apstākļus kaut nedaudz padarītu cilvēcīgus. Tādus ikdienišķus sīkumus kā atklātu sanitāro mezglu, nestrādājošo ventilāciju un lielo gaisa mitrumu telpās pat nav vērts pieminēt.
Otrais šoks seko, kad tiek izsniegts ēdiens. Tas ir brutāli neēdams. Pat lopu samazgas ož, izskatās un noteikti arī garšo labāk. Kas būs pusdienās, vakariņās, nestrādājošās ventilācijas dēļ ir iespējams zināt jau iepriekš. Ja no pusdienām vēl kaut ko ir iespējams norīt, tad vakariņas vai nu pa tiešo ceļo uz podu vai pat netiek prasītas. Starp citu - olas smird nenormāli.
Tā vien šķiet, ka cietuma vadība ir ieinteresēta, lai ieslodzītie tos nelielos līdzekļus, kurus radinieki ir nosūtījuši, līdz pēdējai kapeikai iztērē cietuma veikalā, kur cenas monopolizētas nenormāli, nevis izsniegt +/- kvalitatīvu ēdienu. Cietuma vadība ir ieinteresēta, lai iemītnieki būtu fiziski novārdzināti un "šīs laipnās telpas" pamestu nožēlojamā stāvoklī ar niecīgām resocializācijas iespējām.
Runājot par socializāciju... Te nu viss ir atkarīgs no darbinieku garastāvokļa. (Par provokācijām un varas izpausmēm pat nerakstīšu, mutiski draudi steku iespraust pakaļā ir spļāviens jūrā uz visa pārējā fona.)
Sazināšanās ar tuviniekiem tiek organizēta, kā gribas. Vienā dienā vienkārši paziņo, ka vēstules netiks saņemtas un nosūtītas. Cik ilgu laiku - neviens nezina. Gaida, kad pilnmēness beigsies vai sievai galva pārstās sāpēt.
Paciņas nomarinē pastā līdz pēdējam mirklim. Ja tiek rakstīts valsts pārvaldei un nedo’ Dies, ka turklāt vēl sūdzība, - tā tiek nosūtīta miskastei, un sūtītājs saņem sveicienus no cietuma darbiniekiem - ar kulakiem un visu, kas pagadās pa rokai.
Ja likumā teikts, ka ļauts veikt telefona zvanu ne īsāku par 20 minūtēm, tad realitātē zvana ilgumu nosaka cietuma administrācija pēc saviem ieskatiem un sim/antipātijām. Ja apsūdzētā/ieslodzītā advokātam nav savas mājaslapas vai Googlē to nav iespējams atrast, tad par saziņu ar advokātu vari aizmirst! Nav svarīgi ne diplomi, ne dalība juridiskajā biedrībā, ne aizstāvība tiesas spriedumos, bet Google!!!
Antipātijas pret cietuma administrāciju likvidē pavisam vienkārši - tās izsit cietuma administrācijas drošības daļas pārstāvji. Un izsit sirsnīgi. Medicīniskajiem darbiniekiem pie pāraudzināmajiem piekļuve tiek liegta, un nav iespējams sniegt pirmo neatliekamo palīdzību. Tā teikt, lai mācība paliek atmiņā uz ilgu laiku.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
