Iesaki rakstu: 
Bražes kundzei es ieteiktu atturēties kritizēt tautas ievēlētus deputātus, jo viņai tauta nav devusi deputāta mandātu. Braže ir Vienotības ieliktenis. Bražes galvenais uzdevums nav augstprātīgi norādīt ievēlētiem Saeimas deputātiem, kas jādara.
Tas, ko no Bražes visvairāk mēs gaidām šajā ģeopolitiskajā situācijā, ir tuvināšanās Trampa administrācijai, bet Bražes rīcība attālina mūs no tā. Mums nav tāda valdība, tā skaitā arī prezidents, kas varētu mūs tuvināt Trampa administrācijai.
Tuvināšanās Trampa administrācijai - tas ir Latvijas drošības jautājums. Krievija apstāsies tikai tad, kad dabūs pa purnu. Pagaidām mēs demonstrējam mīkstumu, vājumu, gļēvumu.
Var, protams,Vairai Vīķei-Freibergai pārmest Abrenes atdošanu un braukšanu uz Maskavu svinēt 9.maiju, bet viņu cienīja ārpolitikā, viņas viedokli ņēma vērā. Mums nevajag ieliktnīšus, mums vajag valstvīrus un valstssievas.
Šeit nav laiks tukšvārdībai un muldēšanai. Ir nepieciešama rīcībspējīga valdība, kuru ciena Eiropā, ASV. Šoreiz ir jādara viss iespējamais, lai vienotu tautu. Nedarbosies vecie PR stiķi par ļaunajiem oligarhiem un tagad vēl advancētākiem putinistiem.
Mēs ļoti lielas pūles veltām, lai sašķeltu tautu. Mēs šo laiku varam pārdzīvot, ja spēsim būt vienoti kā tauta, vienoti kā Eiropas kopiena un vienoti kā NATO. Mēs esam Eiropā, bet ar savām vērtībām. Mums nav jākautrējās, ka mums ir konservatīvi uzskati, tāda arī tagad paliek ASV - konservatīva. Un šie soļi mūs tuvinās.
Pasaule mainās. Stambulas konvencija bija vajadzīga, lai varētu apgūt naudu mistiskiem pētījumiem. Mums sen bija laiks koncentrēties uz valsts aizsardzību, Tāpēc mans novēlējums - katram izdarīt mazdrusciņ, kas vieno mūs kā tautu, un es ticu, ka no mūsu pašu vidus ievēlētiem tautas deputātiem var izaugt valstsvīri un valstssievas.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
