Iesaki rakstu: 
2025.g 8. februārī Baltija atslēgsies no BREL - kopējā Baltijas, Baltkrievijas un Krievijas elektrotīkla. Speciālisti apgalvo, ka tas būs droši un labi, bet par pasākuma ieguvumiem runāt nemīl. Zinot, ka daudzu citu Baltic - gan air Baltic, gan Rail Baltica - vērtība ir brīnišķīgā iespēja zagt arī dienas laikā, mēģināsim saprast, ko šeit var nozagt.
Papētīsim, kurš ir ieguvējs no Latvijas iziešanas no BREL līguma. Esošā vienošanās paredz, ka Baltijas valstis patēriņa pīķa brīžos ņem enerģiju no kopējā tīkla, vēlāk to atdodot bez maksas. Tadējādi šis tīkls kalpo kā enerģētisks spilvens, tikai drošībai, nevis komercijai. BREL ietvaros šis nav maksas pakalpojums. Tāpat Latvija jau sen formāli nepērk elektrību no Baltkrievijas un Krievijas.
Un tātad – kurš ir ieguvējs? Atslēgšanās gatavošana jau izmaksājusi simtiem miljonu eiro, kā stāsta, no ES kabatas. Izmaksās ir viens liels un konstants nezināmais - tīkla balansēšanas izmksas Eiropas tīklos būs par maksu, nevis bezmaksas pakalpojums kā BREL ietvaros. Pat kuluārsarunās neviens ekperts nezināja, cik lielas būs šīs izmaksas.
Tātad rezumējam: iztērēti simtiem miljonu eiro, jau tā viena no dārgākajām elektriskajām enerģijām Eiropā izaugs vēl par balansēšanas komponenti X...
Atgādināšu, ka jau esošā elektrības cena ir pārvilkusi krustu Latvijas eksporta potenciālam. Plus cilvēki no Rail Baltica un air Baltic paaudzes savas pie kartupeļiem un melnzemes pieradušās rokas turēs uz tehnoloģiski sarežģīta energopārejas projekta, kuram nav lokāla precedenta. (Es sveces jau iepirku.)
Beneficiāru šeit redzēt nevar, šeit pat nav, ko nozagt. Katrs solis ir zaudējums. Turklāt balansēšanas izdevumu maksa ir ieprogrammēts ikmēneša zaudējums, ko vēl nešaubīgi apliks ar PVN un uzkarinās gala lietotājiem. Varam pieplusot vēl arī nezināmus tehnoloģiskos riskus. Varbūt ir kāda mums nezināma motivācija vai ekoloģiski apsvērumi? Varbūt gribam pirkt ekoloģiski tīru un politkorektu enerģiju?
Arī tas nebūt tā nav. No šīs tabulas redzam, ka braši kūp Vācijas termostacijas un zaļā Eiropa 44% no savas eletroģenerācijas iegūst no fosilā kurināmā, jo nepieciešama piegāžu stabilitāte, ko saule un vējš nepiedāvā. Toties Baltkrievijas tīrās atomenerģijas lietošana par 0,05 EUR par kWh ir nepieņemama?
Ieguvējus šajā pasākumā joprojām neredzam. Bet zināma apjausma par iemesliem sāk parādīties, ja pavērojam šādus precedentus nesenā pagātnē. Tātad Ukraina arī ilgi plānoja tikpat iracionālu pasākumu un veica šo pāreju 2022.gada 16.februārī.
https://www.epravda.com.ua/rus/news/2022/03/16/684140/
Vai nepieciešams atgādināt, kas notika nedēļu vēlāk? Loģika ir vienkārša, atrašanās vienā tīklā ir miera garantija, nav iespējams veikt triecienus pa kaimiņa teritoriju, neriskējot nosēdināt savu tīklu. Atslēgšanu iniciēja Ukraina, kurai tāpat nebija neviena racionāla iemesla to darīt. Tagad šo operāciju copy-paste režīmā veic Latvija.
Secinājumus izdariet paši. Tikai būtu prātīgi sekot LV izvietoto vēstniecību darbinieku kustībai un LV elites bonzu lidojumu virzieniem un radinieku pārrobežu braucienu maršrutiem.
Slīcēju glābšana vienmēr ir pašu slīcēju rokās!
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
