Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savu pilnvaru 100 dienas Rīgas domes koalīcija atzīmēja, paaugstinot sev algas un ieviešot virkni jaunu apmaksātu amatu. Domes priekšsēdētāja, viņa trīs vietnieku, astoņu komiteju priekšsēdētāju un to vietnieku algu paaugstināšanai un jaunu algu ieviešanai šogad koalīcija dāsni atvēlēja aptuveni 160 000 eiro. Lai kaut minimāli palielinātu bērnudārzu darbinieku atalgojumu, izveidojot fondu, ar kuru pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji varētu rīkoties, tāpat kā tas notiek skolās, būtu nepieciešams nedaudz vairāk par 200 000 eiro. Taču šo priekšlikumu šīs domes vadība un koalīcija neuzskatīja par lietderīgu un neatbalstīja.

Izskatās, ka šībrīža koalīcijas deputāti uzskata, ka ar bērnudārzu personāla atalgojumu Rīgā viss ir kārtībā un palielināt to nevajadzētu. Pat neskatoties uz to, ka pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst gan pedagogu, gan atbalsta personāla darbinieku. Un nedomājot par to, ka bērnudārzu darbinieki būtībā patlaban ir "frontes līnijā" līdz ar mediķiem. Tās ir vienīgās izglītības iestādes, kuras strādā klātienē. Bērnudārzu darbinieki katru dienu nāk uz darbu, riskējot ar savu veselību, lai nodrošinātu iespēju vecākiem strādāt.

Pagājušā gada sākumā ar savu rīkojumu es paaugstināju algas visiem bērnudārzu audzinātājiem par 100 eiro mēnesī. Šī gada budžetā bija jābūt paredzētiem līdzekļiem nākamajam algu pielikumam bērnudārzu personālam. Bet nekā nebija. Algu paaugstinājumu audzinātajām un auklītēm neredzēt – atšķirībā no domes priekšsēdētāja, viņa trīs vietniekiem, pārdesmit komiteju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. Bērnudārzu personāla algas šai domes vadībai nav prioritāšu sarakstā. Minimālās algas pieaugums šajā gadījumā tiešām nevar tikt ņemts vērā.

Kad pērnruden tika izveidota Rīgas domes koalīcija un šis deputātu sasaukums uzsāka savu darbu, šķita, ka jaunajai pašvaldības vadībai ir viena liela priekšrocība – partiju biedri valdībā. Ka tagad rīdzinieki vairs nebūs visvairāk ignorētie un apdalītie pilsētnieki valstī, jo nebūs politiskās greizsirdības un vēlmes ieriebt, cik vien var, par "nepareizi" ievēlētajiem pašvaldības deputātiem un "nepareizo" koalīciju.

Nu ir pagājušas Rīgas domes 100 darba dienas, pat ar nelielu astīti, un ir pilnīgi skaidrs, ka diemžēl rīdziniekiem no šīm saitēm starp domes un valsts vadītājiem, tā teikt, "ne silts, ne auksts".

Rīgā koncentrējas aptuveni 70% visas valsts ekonomikas. Un skaidrs, ka tieši Rīgā ir vislielākais skaits cilvēku, kas cieš Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ. Patlaban uz Rīgu nebrauc tūristi ne no ārzemēm, ne no citiem Latvijas reģioniem, pretēji, rīdzinieki, kuriem ir iespēja strādāt attālināti, dodas uz laukiem, lai tur pārlaistu ierobežojumu laiku, savukārt joprojām klātienē strādājošie brīvdienās dodas uz reģioniem atpūtā: slēpot, uz viesu mājām, pie jūras. Lielākais dīkstāvē esošo tūrisma un ēdināšanas uzņēmumu skaits ir Rīgā. Arī skaistumkopšanā strādājošo lielākais īpatsvars ir galvaspilsētā.

Šo sarakstu var turpināt. Rīgas domes tagadējo vadītāju partiju biedri ir aizlieguši visiem šiem cilvēkiem strādāt, lai mazinātu Covid-19 izplatīšanos. Var diskutēt par šī lēmuma pamatotību, taču, ja epidemiologi saka, ka vajag, tad acīmredzot tas ir jādara. Taču līdz ar aizliegumu strādāt būtu jānāk arī saprotamam, vienkāršam un tiešām jūtamam atbalstam, jo no pienākuma apmaksāt namu pārvaldes rēķinus par ūdeni un siltumu (īpaši ziemas periodā) rīdziniekus neviens nav atbrīvojis.

Kāpēc Rīgas domes vadība nerunāja un nerunā ar saviem partiju biedriem – ministriem un premjeru – par nepieciešamību atvieglot bez darba palikušajiem iedzīvotājiem komunālos maksājumus? Ir taču skaidrs, ka dīkstāves pabalstu apmērs nekompensē visus nepieciešamos izdevumus, īpaši ziemas periodā. Statistikas dati par pabalstu apmēru liecina, ka Latvijā tie ir mazākie starp Baltijas valstīm. Kāpēc viens mērs un veseli trīs vicemēri nerunā par iespējamiem risinājumiem ar saviem ministriem? Kāpēc nepanāca, ka valdība kompensē komunālos izdevumus tiem, kam liedz darbu?

Vēl pagājušā gada vasarā es norādīju, ka nepieciešams sagādāt datortehniku skolām un skolēniem, lai nodrošinātu kvalitatīvāku attālināto apmācību procesu. Arī rudenī es par to atgādināju. Nu mēs esam nonākuši līdz tam, ka attālināti mācīsies pilnīgi visi skolēni, un ģimenes, kurās skolā mācās divi vai trīs un vairāk bērnu, nu ir noliktas fakta priekšā – vai nu pērc bērniem datorus, vai arī bērns paliks bez mācībām. Tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav spējīga nodrošināt ar datoriem nedz skolas, nedz skolēnus, domāju, visiem bija skaidrs vēl pērn. Pašvaldībai bija jārūpējas par to, lai visiem rīdziniekiem būtu vienādas iespējas mācīties attālināti. Taču arī šo problēmu pilsētas vadība neuzskata par gana nozīmīgu.

Veloceliņa eksperimentu Čaka ielā, domāju, jau ir novērtējuši visi rīdzinieki, kuri izmanto sabiedrisko transportu, kas kursē pa šo ielu. Nerunājot jau par to, ka velo eksperiments ziemā un pandēmijas apstākļos, kad satiksmes intensitāte ne tuvu neatbilst reālajai, ir diezgan tāls no objektivitātes. Neesmu pret veloceliņiem, tos vajag un daudz. Taču esmu pret rīdzinieku pretnostatīšanu. Ja nebrauc ar velosipēdu – esi sliktais rīdzinieks, un par tādiem mēs nedomājam. Vai nu brauc ar velosipēdu, vai nu maini dzīvesvietu. Izskatās, ka apmēram šāda ir jaunā Rīgas realitāte.

Tāpat kā citās Eiropas pilsētās Rīgā ir jādomā par mobilitāti un par to, ka cilvēki pārvietojas, izmantojot dažādus transporta veidus. Arī par centra atslogošanu no automašīnām. Taču tam jānotiek loģiski, nodrošinot apvedceļus, iespēju nokļūt no viena pilsētas rajona citā, nešķērsojot centru un nestāvot sastrēgumos. Un pārvietojoties ar dažāda veida transportu, arī ar sabiedrisko un automašīnām.

Kur ir jaunu ielu plāni? Kur ir nauda no ES fondiem esošo projektu realizācijai? Joprojām nav skaidrības par finansējumu pilna Austrumu maģistrāles projekta realizācijai, Dienvidu tilta 4. kārtai un citiem. Kāpēc domes vadība nespēja vienoties ar saviem partijas un valdības koalīcijas biedriem, satiksmes ministru un finanšu ministru par līdzekļu piešķiršanu?

Visbeidzot – simtgades grandiozākais projekts "Rail Baltica". Tas rīdziniekiem draud pārvērsties par simtgades neveiksmi, ja netiks piešķirti līdzekļi dzelzceļa sliežu integrācijai pilsētvidē. Un tie joprojām nav piešķirti.

Pirms gada vērsu satiksmes ministra Tāļa Linkaita uzmanību tam, ka, lai "Rail Baltica" Rīgu uzlabotu, nevis sašķeltu ar sliedēm, ir nepieciešami aptuveni 300 miljonu eiro. Tagad jau vicemēra krēslā sēž ministra partijas biedre, bet mēs turpinām klausīties stāstus par to, kā dos naudu Pierīgas elektrovilcieniem, bet joprojām neviena vārda par to, ka satiksmes un finanšu ministri uzklausītu savus Rīgas domē esošos partijas biedrus par finansējumu "Rail Baltica" projektam Rīgā.

Atgādināšu, ka Rīga viena pati šādus ieguldījumus nevar nodrošināt un bez valsts atbalsta, bez Eiropas fondu līdzfinansējuma "Rail Baltica" paliks vien "sliežu projekts", nevis attīstības iespēja. Tā apgrūtinās dzīvi rīdziniekiem un izbojās pilsētvidi.

Šīs ir tikai dažas no tām iespējām, kuras pirmajās 100 dienās bija Rīgas domes vadībai. Diemžēl jāsecina, ka no visām tām čiks vien ir sanācis, un vienīgais darbs, ko visi atceras, ir savu algu paaugstināšana. Cilvēkiem, kas lemj galvaspilsētas likteni, ir jābūt adekvātam atalgojumam, taču viņiem arī vajadzētu orientēties laikā un telpā. Un brīdis, kad liela daļa rīdzinieku pārtiek no minimālajiem pabalstiem un ir bez darba, nudien nav piemērots savu algu celšanai.

Novērtē šo rakstu:

57
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...