Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savu pilnvaru 100 dienas Rīgas domes koalīcija atzīmēja, paaugstinot sev algas un ieviešot virkni jaunu apmaksātu amatu. Domes priekšsēdētāja, viņa trīs vietnieku, astoņu komiteju priekšsēdētāju un to vietnieku algu paaugstināšanai un jaunu algu ieviešanai šogad koalīcija dāsni atvēlēja aptuveni 160 000 eiro. Lai kaut minimāli palielinātu bērnudārzu darbinieku atalgojumu, izveidojot fondu, ar kuru pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji varētu rīkoties, tāpat kā tas notiek skolās, būtu nepieciešams nedaudz vairāk par 200 000 eiro. Taču šo priekšlikumu šīs domes vadība un koalīcija neuzskatīja par lietderīgu un neatbalstīja.

Izskatās, ka šībrīža koalīcijas deputāti uzskata, ka ar bērnudārzu personāla atalgojumu Rīgā viss ir kārtībā un palielināt to nevajadzētu. Pat neskatoties uz to, ka pirmsskolas izglītības iestādēs trūkst gan pedagogu, gan atbalsta personāla darbinieku. Un nedomājot par to, ka bērnudārzu darbinieki būtībā patlaban ir "frontes līnijā" līdz ar mediķiem. Tās ir vienīgās izglītības iestādes, kuras strādā klātienē. Bērnudārzu darbinieki katru dienu nāk uz darbu, riskējot ar savu veselību, lai nodrošinātu iespēju vecākiem strādāt.

Pagājušā gada sākumā ar savu rīkojumu es paaugstināju algas visiem bērnudārzu audzinātājiem par 100 eiro mēnesī. Šī gada budžetā bija jābūt paredzētiem līdzekļiem nākamajam algu pielikumam bērnudārzu personālam. Bet nekā nebija. Algu paaugstinājumu audzinātajām un auklītēm neredzēt – atšķirībā no domes priekšsēdētāja, viņa trīs vietniekiem, pārdesmit komiteju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem. Bērnudārzu personāla algas šai domes vadībai nav prioritāšu sarakstā. Minimālās algas pieaugums šajā gadījumā tiešām nevar tikt ņemts vērā.

Kad pērnruden tika izveidota Rīgas domes koalīcija un šis deputātu sasaukums uzsāka savu darbu, šķita, ka jaunajai pašvaldības vadībai ir viena liela priekšrocība – partiju biedri valdībā. Ka tagad rīdzinieki vairs nebūs visvairāk ignorētie un apdalītie pilsētnieki valstī, jo nebūs politiskās greizsirdības un vēlmes ieriebt, cik vien var, par "nepareizi" ievēlētajiem pašvaldības deputātiem un "nepareizo" koalīciju.

Nu ir pagājušas Rīgas domes 100 darba dienas, pat ar nelielu astīti, un ir pilnīgi skaidrs, ka diemžēl rīdziniekiem no šīm saitēm starp domes un valsts vadītājiem, tā teikt, "ne silts, ne auksts".

Rīgā koncentrējas aptuveni 70% visas valsts ekonomikas. Un skaidrs, ka tieši Rīgā ir vislielākais skaits cilvēku, kas cieš Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes dēļ. Patlaban uz Rīgu nebrauc tūristi ne no ārzemēm, ne no citiem Latvijas reģioniem, pretēji, rīdzinieki, kuriem ir iespēja strādāt attālināti, dodas uz laukiem, lai tur pārlaistu ierobežojumu laiku, savukārt joprojām klātienē strādājošie brīvdienās dodas uz reģioniem atpūtā: slēpot, uz viesu mājām, pie jūras. Lielākais dīkstāvē esošo tūrisma un ēdināšanas uzņēmumu skaits ir Rīgā. Arī skaistumkopšanā strādājošo lielākais īpatsvars ir galvaspilsētā.

Šo sarakstu var turpināt. Rīgas domes tagadējo vadītāju partiju biedri ir aizlieguši visiem šiem cilvēkiem strādāt, lai mazinātu Covid-19 izplatīšanos. Var diskutēt par šī lēmuma pamatotību, taču, ja epidemiologi saka, ka vajag, tad acīmredzot tas ir jādara. Taču līdz ar aizliegumu strādāt būtu jānāk arī saprotamam, vienkāršam un tiešām jūtamam atbalstam, jo no pienākuma apmaksāt namu pārvaldes rēķinus par ūdeni un siltumu (īpaši ziemas periodā) rīdziniekus neviens nav atbrīvojis.

Kāpēc Rīgas domes vadība nerunāja un nerunā ar saviem partiju biedriem – ministriem un premjeru – par nepieciešamību atvieglot bez darba palikušajiem iedzīvotājiem komunālos maksājumus? Ir taču skaidrs, ka dīkstāves pabalstu apmērs nekompensē visus nepieciešamos izdevumus, īpaši ziemas periodā. Statistikas dati par pabalstu apmēru liecina, ka Latvijā tie ir mazākie starp Baltijas valstīm. Kāpēc viens mērs un veseli trīs vicemēri nerunā par iespējamiem risinājumiem ar saviem ministriem? Kāpēc nepanāca, ka valdība kompensē komunālos izdevumus tiem, kam liedz darbu?

Vēl pagājušā gada vasarā es norādīju, ka nepieciešams sagādāt datortehniku skolām un skolēniem, lai nodrošinātu kvalitatīvāku attālināto apmācību procesu. Arī rudenī es par to atgādināju. Nu mēs esam nonākuši līdz tam, ka attālināti mācīsies pilnīgi visi skolēni, un ģimenes, kurās skolā mācās divi vai trīs un vairāk bērnu, nu ir noliktas fakta priekšā – vai nu pērc bērniem datorus, vai arī bērns paliks bez mācībām. Tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav spējīga nodrošināt ar datoriem nedz skolas, nedz skolēnus, domāju, visiem bija skaidrs vēl pērn. Pašvaldībai bija jārūpējas par to, lai visiem rīdziniekiem būtu vienādas iespējas mācīties attālināti. Taču arī šo problēmu pilsētas vadība neuzskata par gana nozīmīgu.

Veloceliņa eksperimentu Čaka ielā, domāju, jau ir novērtējuši visi rīdzinieki, kuri izmanto sabiedrisko transportu, kas kursē pa šo ielu. Nerunājot jau par to, ka velo eksperiments ziemā un pandēmijas apstākļos, kad satiksmes intensitāte ne tuvu neatbilst reālajai, ir diezgan tāls no objektivitātes. Neesmu pret veloceliņiem, tos vajag un daudz. Taču esmu pret rīdzinieku pretnostatīšanu. Ja nebrauc ar velosipēdu – esi sliktais rīdzinieks, un par tādiem mēs nedomājam. Vai nu brauc ar velosipēdu, vai nu maini dzīvesvietu. Izskatās, ka apmēram šāda ir jaunā Rīgas realitāte.

Tāpat kā citās Eiropas pilsētās Rīgā ir jādomā par mobilitāti un par to, ka cilvēki pārvietojas, izmantojot dažādus transporta veidus. Arī par centra atslogošanu no automašīnām. Taču tam jānotiek loģiski, nodrošinot apvedceļus, iespēju nokļūt no viena pilsētas rajona citā, nešķērsojot centru un nestāvot sastrēgumos. Un pārvietojoties ar dažāda veida transportu, arī ar sabiedrisko un automašīnām.

Kur ir jaunu ielu plāni? Kur ir nauda no ES fondiem esošo projektu realizācijai? Joprojām nav skaidrības par finansējumu pilna Austrumu maģistrāles projekta realizācijai, Dienvidu tilta 4. kārtai un citiem. Kāpēc domes vadība nespēja vienoties ar saviem partijas un valdības koalīcijas biedriem, satiksmes ministru un finanšu ministru par līdzekļu piešķiršanu?

Visbeidzot – simtgades grandiozākais projekts "Rail Baltica". Tas rīdziniekiem draud pārvērsties par simtgades neveiksmi, ja netiks piešķirti līdzekļi dzelzceļa sliežu integrācijai pilsētvidē. Un tie joprojām nav piešķirti.

Pirms gada vērsu satiksmes ministra Tāļa Linkaita uzmanību tam, ka, lai "Rail Baltica" Rīgu uzlabotu, nevis sašķeltu ar sliedēm, ir nepieciešami aptuveni 300 miljonu eiro. Tagad jau vicemēra krēslā sēž ministra partijas biedre, bet mēs turpinām klausīties stāstus par to, kā dos naudu Pierīgas elektrovilcieniem, bet joprojām neviena vārda par to, ka satiksmes un finanšu ministri uzklausītu savus Rīgas domē esošos partijas biedrus par finansējumu "Rail Baltica" projektam Rīgā.

Atgādināšu, ka Rīga viena pati šādus ieguldījumus nevar nodrošināt un bez valsts atbalsta, bez Eiropas fondu līdzfinansējuma "Rail Baltica" paliks vien "sliežu projekts", nevis attīstības iespēja. Tā apgrūtinās dzīvi rīdziniekiem un izbojās pilsētvidi.

Šīs ir tikai dažas no tām iespējām, kuras pirmajās 100 dienās bija Rīgas domes vadībai. Diemžēl jāsecina, ka no visām tām čiks vien ir sanācis, un vienīgais darbs, ko visi atceras, ir savu algu paaugstināšana. Cilvēkiem, kas lemj galvaspilsētas likteni, ir jābūt adekvātam atalgojumam, taču viņiem arī vajadzētu orientēties laikā un telpā. Un brīdis, kad liela daļa rīdzinieku pārtiek no minimālajiem pabalstiem un ir bez darba, nudien nav piemērots savu algu celšanai.

Novērtē šo rakstu:

57
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...