Iesaki rakstu: 
Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un zaldātu saraksta, ir pārliecināti, ka viņiem jābūt arī 13.Saeimā.
Tā notiek, ja vecumdienās piemetas demence un ir radusies tieksme ticēt sazvērestības teorijām, saskaņā ar kurām visa Latvija ir nostājusies pret tevi. Turklāt, vai abi iepriekš minētie tautas kalpi maz ir izcēlušies vismaz ar aktīvām runām parlamentā tribīnes un virzījuši kaut dažus likumu ierosinājumus un grozījumus? Godīgi sakot, neko tādu neatminos! Tad jau drīzāk vienmēr dusošais brašulis Kalnozols, kuram brašums slēpjas tikai uzvārdā, bija redzamākais Lemberga partijas pārstāvis.
Gan Klaužam, gan Barčai būtu jāpamācās no partijas galvenā s... talku organizatora, sarkanā kardināla, biedra Brigmaņa, kurš nesteidz apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet klusi savā komunista prātiņā gan jau cer uz „mīksto mandātu”.
Barča, kura Kurzemes sarakstā kandidēja ar otro numuru, vēlēšanās palika trešā jeb pirmā „aiz svītras” – aiz Gundara Daudzes un Jāņa Vucāna, kas, nolādēts, tomēr tika ievēlēti Saeimā.
Barča saņēma 2463 plusus un 1981 svītrojumu. Viņa nekādi nevar samierināties, ka Vucāns ir apdzinis viņu, jo sarakstā viņš bija piektajā vietā. Tā notiek, kad tantei ir grūti samierināties tautas gribu, jo turpmāk nevarēs ieraut nāsis 50 000 EUR gadā par darbu Saeimā (skatīt valsts amatpersonas deklarāciju).
Būs jāiztiek vien ar pensiju (8637,32 EUR 2017.gadā), kurai noteikti būs pārrēķins un viņa nemierīgi varēs baudīt savas vecumdienas ar vismaz 1500 EUR lielu pensiju. Būs tantei smagi laiki pienākuši.
Klaužs, kurš Saeimā strādājis kopš devītā sasaukuma, uzskata, ka viņam nezināmi spēki nelikumīgi grozījuši vēlēšanu rezultātus. Proti, vēlēšanu naktī viņš ik pēc stundas CVK mājaslapā pamanījis, ka samazinājies viņam piešķirto „plusiņu skaits”. Izskatās, ka šis grib vainot Cimdaru, ko? Īsi pēc pulksten 0100 viņam bijuši 1246 „plusiņi”, bet stundu vēlāk to skaits sarucis par 493. Līdzīgā manierē viņa partijas biedriem sarucis svītrojumu skaits.
Gluži kā Klaužs arī es te saskatu sazvērestību, kur pie vainas varētu būt mantrausīgais Cimdars, bet tas vēl ir jāpierāda. Taču, to lietu apskatot ar pilnīgi atvērtām acīm, ir skaidrs, ka ZZS pasēja pusi atbalstītāju un līdz ar elektorātu pusi vietu parlamentā. Vēlētāji savu izvēli bija izdarījuši, un lielu daļu vienkārši atstāja aiz strīpas. Jāatzīst, ka atšķirībā no Barčas Klaužs Latgales sarakstā bija ceturtais, tādēļ varbūt arī nepaspīdēja.
Mierinājumam Jānis varētu droši pensionēties, jo ir sasniedzis 65 gadu vecumu, kad varētu uzsākt mierīgu, pārtikuša pensionāra dzīvi, jo atšķirībā no Barčas viņam ne tikai būs laba pensija, bet viņam ir sulīgi uzkrājumi gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā (skatīt valsts amatpersonas deklarāciju). Turklāt katru gadu viņa ienākumi dāsni tiek papildināti ar dividendēm no viņam piederošā uzņēmuma. Varbūt vienkārši ir laiks mest mieru?!
Labi ir tas, ka sarkanie pensionāri un zemnieki pakāpeniski tiek izspiesti no Saeimas, taču ir tādi, kuri prot samierināties ar zaudējumu, bet ir bariņš nožēlojumu cilvēku, kuri to nespēj, un ar pēdējiem elpas vilcieniem cenšas pierādīt pretējo. Klaužs un Barča nav tie pensionāri, kuri skaitīs centu pie centa, lai varētu savilkt galus kopā, tādēļ varbūt ir laiks pasēdēt mierīgi un apcerēt, kādi s... savulaik bija savārīti par valsts naudu.
Avoti:
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
