Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lēmumu, ko iesākt ar sava priekšteča Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, jaunieceltais Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieņemšot līdz 15. janvārim. Pirms tam plānota abu tikšanās.

Jau piektdien plānota ministra saruna ar Jaunzemi

Lai gan finanšu ministra amats tāpat kā Krišjāņa Kariņa pirmās valdības laikā palicis “Jaunās Vienotības” pārziņā, pašreizējais ministrs Arvils Ašeradens sava priekšgājēja Jāņa Reiņa uzsākto bezkompromisa cīņu ar faktiski nu jau bijušo VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi vēlas ievadīt mazāk kaislīgā un pragmatiskākā gultnē, proti, pirms izšķirošā lēmuma pieņemšanas viņš gan iepazīšoties ar visu veikto pārbaužu rezultātiem, gan uzklausīšot pašu I. Jaunzemi.

A. Ašeradens apliecināja, ka ilgāk jautājums par I. Jaunzemes iespējamo atgriešanos, aizrotēšanu vai galīgu atlaišanu garumā netikšot vilkts - jau šo piektdien, 6. janvārī ministrs cer tikties ar pašu bijušo VID vadītāju, lai pārrunātu visus sāpīgos un ne tik sāpīgos jautājumus. Pirms tam viņš iepazīšoties ar ierosinātās disciplinārlietas ietvaros veikto pārbaužu secinājumiem.

“Ļoti ceru, ka līdz mūsu sarunai varēšu salikt kopā pārbaužu rezultātus no vairākiem avotiem. Katrā ziņā uz šo tikšanos ļoti rūpīgi gatavojos,” sacīja finanšu ministrs. Uz jautājumu, vai pastāv iespēja, ka I. Jaunzeme varētu atgriezties VID vadītājas amatā, A. Ašeradens atbildēja ar viegla smaida pieskaņu balsī, sakot, ka teorētiski jau viss ir iespējams.

Pēc piektdienas sarunas un saņemto atzinumu izpētes ministrs pārdomām sev atvēlējis vēl vienu nedēļu - pēc viņa teiktā, galīgais lēmums Jaunzemes lietā tikšot pieņemts ne vēlāk kā līdz šā gada 15. janvārim.

Jaunzeme joprojām slimo

Ministra iecerēto plānu gan var nākties koriģēt - Ieva Jaunzeme joprojām cīnās ar veselības likstām, tādēļ nevar izslēgt iespēju, ka 6. janvārī viņa nebūs gatava tik smagam pārbaudījumam kā saruna ar jauno ministru. Viņa “Neatkarīgajai” norādīja, ka vēl esot rehabilitācijas procesā, tādēļ droši apgalvot, kad būs atgūtas pārvietošanās spējas pilnā apjomā, vēl nevarot. “Protams, tiklīdz tas būs iespējams, tikšos ar ministru,” apgalvoja I. Jaunzeme.

Turklāt, pēc viņas domām, jau uzreiz pēc šīs tikšanās drīzāk varot sagaidīt kādus būtiskus paziņojumus tieši no A. Ašeradena - viņas pašas lēmumu par turpmākajām gaitām ietekmēšot ne tikai šīs sarunas rezultāti, bet arī citi faktori, piemēram, jautājums par VID paredzēto budžeta apjomu un citi. “Es visādā ziņā šobrīd apsveru dažādus variantus,” uzsvēra atstādinātā VID ģenerāldirektore.

Lēmums jāpieņem gan praktisku, gan politisku iemeslu dēļ

Turpināt mētāt I. Jaunzemes lietu kā karstu kartupeli - ne norīt, ne izspļaut - “Jaunā Vienotība” ar A. Ašeradenu priekšgalā laikam jau tiešām vairs nevar.

Pirmkārt, neskaidrais stāvoklis neapšaubāmi ietekmē VID darbu - nav skaidrs, vai saglabāsies I. Jaunzemes noteiktās prioritātes, vai nāks “jauna slota”. Tādēļ VID šobrīd gribot negribot atrodas tādā kā iekapsulēšanās stadijā, - radikālas pārmaiņas vai iesāktā kursa konsekventa turpināšana nav iespējama pēc definīcijas, jo neviens jebkura līmeņa ar lēmējfunkcijām apveltīts VID vadītājs negribēs riskēt.

Ja ģenerāldirektore atgriežas, tad viņas atstādināšanas laikā pieņemti jebkādi “pretjaunzemiski” lēmumi var maksāt aizrotēšanu uz vistumšakājiem VID kaktiem. Savukārt, ja nāk jaunas vēsmas, neviens negribēs nonākt iepriekšējās vadības atbalstītāja lomā - arī šādā situācijā, visticamāk, jau pieminētā rotācija uz kāda muitas punkta apkopēja cieņpilno amatu vai vēl tālāk var izrādīties neizbēgama. Tādēļ jebkāds finanšu ministra lēmums ir ļoti būtisks arī puslīdz normāla darba režīma atsākšanā pašā VID.

Otrkārt, “Jaunā Vienotība” vairs nevar atļauties nekādu politisku laipošanu. Ja līdz šim praktiski jebkuram Latvijas politiskās virtuves vērotājam nebija noslēpums, ka I. Jaunzemes nonākšana amatā lielā mērā bija saistīta ar toreizējā “Jaunās Vienotības” koalīcijas “lielā brāļa” - apvienības “Attīstībai/Par” (vai, vēl precīzāk, ar mazliet “mazākā brāļa” Edgara Jaunupa) interešu respektēšanu, tad tagad situācija ir pavisam cita.

Savā ziņā J. Reiram vēl paveicās, ka “atparisti” izgāzās vēlēšanās - ja to iznākums būtu tikai nedaudz citāds, visticamāk, I. Jaunzeme jau sen būtu atpakaļ VID ģenerāldirektores krēslā, bet J. Reira uzsāktā VID tīrīšana no iepriekš pieminēto “brāļu” ietekmes tiktu nonivelēta līdz kaut kādam muļķīgi traģikomiskam personiskas nepatikas līmenim. Tagad J. Reira gandrīz divus gadus ilgo vēlmi atbrīvoties no I. Jaunzemes vajadzības gadījumā var pat pasniegt kā viedu un tālredzīgu rīcību, drošības labad gan ministra amatā ieliekot citu personāžu.

Sekas būs - tādas vai citādas

Visādā ziņā jebkuram A. Ašeradena lēmumam būs arī nepārprotama politiska piegarša. Ja I. Jaunzeme paliks, nebūs nekādu šaubu, ka “Jaunā Vienotība” joprojām ir visciešākajā veidā saistīta ar it kā no politiskās skatuves nogājušo “atparistu” kompāniju.

Savukārt, ja I. Jaunzemes karjera vadošos valsts amatos būs beigusies pilnīgi un galīgi, varēs nojaust, ka “Jaunā Vienotība” jūtas gana stipra, lai izravētu iepriekš kupli sazēlušo, visticamāk, tieši “Jaunupa un Co” rūpīgi laistīto ietekmes dārziņu VID iekšienē. Šāds scenārijs varētu nest līdzi vienu otru visai skarbu atklājumu - nemaz jau nerunājot par publiski izskanējušo it kā tiešo “atparistu” saistību ar jau zināmām lietām, piemēram, procesu fabricēšanu, gaismā var nākt vēl visādas šmuces - gan par VID “nepamanītām” skaidras naudas atmazgāšanas shēmām, gan līdz šim teiksmu līmenī pieminētiem “Jaunupa sarakstiņiem” uz VID ģenerāldirektores galda un vēl, un vēl. Garlaicīgi noteikti nebūs.

Protams, pastāv arī kompromisa iespēja - I. Jaunzeme klusi aizrotē puslīdz cienījamā amatā, VID vadībā ieceļ gan “Jaunajai Vienotībai”, gan “atparistiem” puslīdz pieņemamu kandidātu, bet ietekmes dalīšana, tirgošanās un stīvēšanās starp abiem spēkiem turpmāk notiek stingri tikai “zem deķa”, gaismā nākušie gali tiek šā tā nokopti un sabiedrība turpina dzīvot naivā pārliecībā, ka VID darbojas tikai un vienīgi valsts un tās pilsoņu labā.

Rezumējot - 15. janvāris jau tepat pie namdurvīm, un šis datums var kļūt par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas jaunlaiku politekonomiskajā dienaskārtībā.

Novērtē šo rakstu:

72
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...